Jaunā Gaita nr. 299. ziema 2019
Skats no izrādes Aizputes novada Kazdangas pagasta kultūras namā 2016.g Foto: Raitis Vītols |
Kristiāna Štrāle-Dreika
Š
ĶĪSTĪBAS SOLĪJUMS
Komisks skečs
Darbojas:
Klostera priekšniece Elvīra
Māsa Beāte
Māsa Agate
Darbība norisinās mūsdienās, klostera priekšnieces kabinetā.
Agate tīra Klostera priekšnieces kabinetu. Ierauga kādu papīra lapiņu uz galda, ar izbrīnu to izlasa. Ienāk Klostera priekšniece, Agate paspēj lapu nolikt atpakaļ.
Klostera priekšniece: Visu kārtīgi iztīrīji?
Agate: Jā! Tualetes iztīrīju, ēdamtelpu, dušas telpu, adorācijas kapelu. Visus stūrīšus, visas šķirbas. (Klostera priekšniece ar baltu lupatiņu pārbauda, vai uz kādas mēbeles nav vēl kāds puteklis.)
Klostera priekšniece: Labi! Viss ir tīrs.
Agate: Es gribēju ko jautāt, māte Elvīra!
Klostera priekšniece: Jā!
Agate: Tur priekštelpā tā palodze, kas nolūzusi. Tur vajadzētu saremontēt.
Klostera priekšniece: Māsa Agate! Šajā Svētās Jaunavas klosterī ir noteikums, ka nekādus vīriešus mēs šeit iekšā nelaižam. Skaidrs?
Agate: Jā...
Klostera priekšniece: Tas nekad nav noticis un nenotiks. Meklē kādu sievieti, kura spēj sataisīt!
Agate: Jā! (Ātri ienāk māsa Beāte).
Beāte: Zināt, kas noticis?! Māsai Elīzai ir piedzimis bērns!
Klostera priekšniece: Ko?
Beāte: Māsa Elīzai piedzimis bērns.
Klostera priekšniece: Kāpēc neviena nemanīja, ka viņa ir stāvoklī?
Beāte: Viņa vienmēr bijusi ļoti apaļīga.
Klostera priekšniece: To neviens nedrīkst uzzināt. Te taču ir klosteris! Tā, te būs informācija par glābējsilīti (Paņem no sava galda papīra lapu, ko Agate sākumā pētīja. Dod to Beātei). Tas viss jānokārto klusi un mierīgi. Visam jābūt tīram. Skaidrs, māsa Beāte?
Beāte: Bet māte Elvīra...
Klostera priekšniece: Nekādus bet! Māsa Agate dosies aizlūgt par šo visu.
Agate: Jā! (Aiziet).
Klostera priekšniece: Tā! Kur ir Elīza?
Beāte: Slimnīcā.
Klostera priekšniece: Kurš viņu aizveda uz slimnīcu bez manas atļaujas?
Beāte: Veda ar ātro palīdzību...
Klostera priekšniece: Un šoferis bija vīrietis? Un sanitāri?
Beāte: Es nezinu.
Klostera priekšniece: Kura zina? Kura to visu organizēja bez manas ziņas!
Beāte: Viņu veda ne no šejienes. Elīza šodien bija palaista brīvdienās...
Klostera priekšniece: Jā, pareizi, viņa bija viena no tām, ko palaidu. Tagad tā! Tu brauksi uz slimnīcu. Es ne, mani tomēr var atpazīt. Aizbrauc un pasaki, ka esi viņas māsa. Tu taču esi viņas klostera māsa, vai ne?
Beāte: Nu, jā...
Klostera priekšniece: Tālāk. Elīzai mugurā bija habits?
Beāte: Jā, protams!
Klostera priekšniece: Tādā gadījumā slimnīcas personālam sacīsi, ka viņa brauca no karnevāla. Vakar bija piektdiena, tas būs visai ticami.
Beāte: Bet vai tā nebūs melošana?
Klostera priekšniece: Atkal tie tavi bet! Pasauc Agati! (Beāte iziet un atnāk ar Agati) Māsa Agate, vai tu kārtīgi aizlūdzi?
Agate: Jā, aizlūdzu visur: adorācijas kapelā, tualetē, dušas telpā. Visos stūros, visās šķirbās.
Klostera priekšniece: Tad aizej un aizlūdz vēlreiz! Tagad par to, lai māsa Beāte mani klausītu. (Agate aiziet) Tā, saprati? Visam jābūt nokārtotam! Glābējsilīte, karnevāls un finālā - māsa Elīza pie manis uz pārrunām! Nākošnedēļ visas iesiet uz ārsta pārbaudi! Nevis pie ārsta, bet pie ārstes. Protams.
Beāte: Bet...
Klostera priekšniece: Kas par bet?
Beāte: Viņai tas bērns jau nemaz nepiedzima slimnīcā, bet pirms tam.
Klostera priekšniece: Kā? Kurā vietā?
Beāte: Lielveikalā.
Klostera priekšniece: Ko tu man uzreiz neteici?
Beāte: Es jau gribēju, bet...
Klostera priekšniece: Bet, bet, bet!
Beāte: Viņa aizgāja uz veikalu un tur sākās dzemdības. Bērns piedzima tualetē, un tad viņu ātrie aizveda uz slimnīcu.
Klostera priekšniece: Tualetē! Tad jau sieviešu tualetē. Tas labi, vismaz nebija klāt vīrieši.
Beāte: Bet redzēja jau noteikti daudzi, kad iznesa no turienes ar bērnu... Un viņai mugurā bija habits.
Klostera priekšniece: Tā. Sazinies ar lielveikala vadību! Pasaki, ka viņa nāca no karnevāla.
Beāte: Traki jau ir tas, ka mūķene piedzemdē. Tagad vēl atklāsies, ka viņa apmeklē masku balles...
Klostera priekšniece: Māsa Beāte! Tev taču nav nevienam jāsaka, ka zvani no klostera!
Beāte: Bet jūs mācījāt, ka zvanot vienmēr...
Klostera priekšniece: Šoreiz ir izņēmums! Viņiem jāsaprot, ka viņa ir parasta sieviete, kas nāca no ballītes!
Beāte: Vai aizliegums runāt pa telefonu, ja otrā galā ir vīrietis, arī vēl ir spēkā?
Klostera priekšniece: Jā, protams! Kādi tev dzemdību nodaļā vēl vīrieši!
Beāte: Labi, nav. Ja jūs tā sakāt. Bet, ziniet. Es domāju, ka ir jau par vēlu kādam mēģināt kaut ko stāstīt...
Klostera priekšniece: Kāpēc?
Beāte: Jo par to, ka māsa Elīza piedzemdējusi, es uzzināju no interneta...
Klostera priekšniece: Ko? Tas jau nopublicēts! Un, vispār! Atslēgšu visus tos saitus, kas nav kristīgi! Tiklīdz atradīsies kāda sieviete, kas to māk izdarīt. Internetā! Un kas tur rakstīts?
Beāte: Ka māsa Elīza no Svētās Jaunavas klostera piedzemdējusi bērnu lielveikala tualetē. Zēnu.
Klostera priekšniece: Un vēl zēnu! Zēns sieviešu tualetē! Es prātā sajukšu!
Beāte: Viņa acīmredzot pati visiem pateikusi, ka ir klostera māsa.
Klostera priekšniece: Es gribu ar Elīzu runāt! Sazvani to slimnīcu! (Beāte iet pie galda, uz kura atrodas fiksētais telefons, mēģina zvanīt)
Beāte: Labdien! Vai es varētu runāt ar Elīzu Krūmiņu, viņa iestājās pie jums šodien. Esmu viņas māsa. Paldies! Skaidrs! (Noliek klausuli). Viņu nevarot pasaukt.
Klostera priekšniece: Kāpēc?
Beāte: Pie viņas esot viesis.
Klostera priekšniece: Kāds viesis?
Beāte: Man neteica.
Klostera priekšniece: Vīrietis! Pie mūķenes!
Beāte: Varbūt bērna tēvs?
Klostera priekšniece: Zvani vēl un noskaidro! Es iziešu uz labierīcībām, tūlīt būšu atpakaļ.
Beāte (zvana): Labdien! Te Elīzas māsa vēlreiz... Ā! O! Skaidrs, atvainojos. Paldies! (Noliek klausuli. Ienāk Agate) Māte Elvīra izgāja.
Agate: Šodiena gan man vienās lūgšanās. Beāte, zini, es domāju, ka māte Elvīra zināja, ka Elīza ir stāvoklī!
Beāte: Nez vai! Tad viņa būtu no Elīzas tikusi vaļā ātrāk, nevis gaidījusi šitādas nepatikšanas. Kāpēc tu domā, ka zināja?
Agate: Es no rīta tīrīju šo telpu. Tā lapiņa par glābējsilīti jau viņai tad bija uz galda!
Beāte: Jā, es arī pabrīnījos, ka uzreiz tā iedeva... (Ienāk Klostera priekšniece).
Klostera priekšniece: Māsa Beāte, ko tev izdevās noskaidrot?
Beāte: Tas viesis pie Elīzas esot ministru prezidents.
Klostera priekšniece: Viņas bērns ir no ministru prezidenta?
Beāte: Nē, viņš vienkārši ieradies apsveikt ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Atnesis puķes, drēbītes un mantiņas kaut kādas, ko pašam vairs nevajagot. Un teicis, ka izdos likumu, kas atļauj mūķenēm palikt stāvoklī un dzemdēt. Viņām labi sanākot.
Klostera priekšniece: Tā. Tas nozīmē, ka arī šitas viss būs internetā...
Beāte: Un vēl. Viņa dēlu nosauca pāvesta vārdā...
Klostera priekšniece: Es apsēdīšos.
Beāte: Laikam tad jau nesanāks ar to glābējsilīti.
Klostera priekšniece: Beāte!!! Aizej pieraksti visas klostera māsas uz ārsta pārbaudi! Nē! Pie ārstes! (Abas māsas aiziet, Agate atgriežas).
Agate: Es gribēju precizēt – jūs arī pierakstīt?
Klostera priekšniece: Tu vēl uzdrošinies jautāt! Mācies pazemību! Ej! Es gribu aizlūgt... (Agate iziet. Priekšniece zvana pa mobilo telefonu.) Labdien! Klīnika? Es par tām analīzēm zvanu. Elvīra Elksne. Jā. Kad man nākošā apskate? Sonogrāfija man tikai vienu reizi bija. Labi... (Noliek klausuli, zvana pa fiksēto telefonu). Te Svētās jaunavas klostera priekšniece. Es gribēju teikt, ka šogad neiešu atvaļinājumā, bet pārcelšu uz nākamā gada sākumu un tad ņemšu 2 mēnešus pēc kārtas. Iemesls? Nē, nu man tā sanāca, apstākļi tur tādi. (Tur lapu par glābējsilīti. Ienāk Beāte).
Beāte: Māte Elvīra! Zināt, kas noticis?
Klostera priekšniece: Kas atkal!
Beāte: Ziniet, mēs atklājām, ka māsa Elīza nemaz nav grēkojusi!
Klostera priekšniece: Dzemdēja kā jaunava?
Beāte: Nē!
Klostera priekšniece: Bet doma laba! Mēs varētu to visu pasniegt presei, ka viņai bērns ir no Svētā gara!
Beāte: Ir tā. Viņas iestāšanās datums skaitās 25. novembrī. Tas nozīmē, ka viņa tad jau, visticamāk, bija stāvoklī! Un pirms klostera dzīves jau kā nu kurai gājis. Elīza nav lauzusi šķīstības solījumu! Kas ar jums?
Klostera priekšniece: Man galva ļoti sareiba. Tādi stresi šodien! Aiziešu, apgulšos... (Abas aiziet. Ierodas Agate un visu cītīgi tīra).
Beigas
Šī ludziņa izrādīta Studentu un studenšu korporāciju teātra festivālā šogad, un agrāk arī vairākas citās vietās
– Meirānu amatierteātris un Mežotnes pagasta amatierteātris 2014. g., Kalvenes amatieru teātris „Nebēda” un Lutriņu amatieru teātris 2015. g., Ģimeņu atbalsta biedrība „Danga”, Babītes amatierteātris „Kalambūrs” un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija aktiermeistarības studiju programmas ietvaros, režisore Ināra Slucka 2016. g., Užavas amatieru teātris 2017. g., Preiļu novada Kultūras nama amatierteātris 2019. g.Pirms skeča iestudē
šanas jāsazinās ar autori: Kristiāna Štrāle-Dreika, e-pasts <kkrrii@inbox.lv>.