Linda Treija

Tekstilmāksliniece Ieva Krūmiņa. Zelta putekļi uz tauriņu spārniem

 

Mūsdienās tekstilmāksla spējusi pāriet jaunās formās, nest padziļinātas idejas un parādīties skatītājam ne tikai pierastajā austa gobelēna vai apgleznota zīda veidā.

Māksliniece Ieva Krūmiņa, neatsakoties turpināt tradicionālās tekstilmākslas tehnikas, mūs pārsteidz ar dažādu materiālu, to apstrādes un saturiskā vēstījuma oriģinalitāti. Ievas pacietīgajās rokās pamatmateriāls bieži tiek pārvērsts līdz nepazīšanai. Viņas spēja no plastmasas atkritumu skrandām uzburt smalkas miniatūras, telpiskus objektus un citus mākslas darbus ir apbrīnojama.

Prastā plastmasa pārtop mirdzošā, smalkā stiebru vijumā, objektu saaudumā, kas nekādi neatgādina RIMI maisiņu vai plastmasas ūdens pudeli. Tā ir sava veida ironija, ka no visu „nīstās” plastmasas izaug detalizēti veidota, zeltaina pļava, sanāk mirgojošs cilvēku pūļa nosegts kvadrāts, izaužas smalks, gaismā trīsuļojošs portrets.

Ievas darbā Vēlmju pļava (pretējā lapaspusē) plastmasas stiebri, augi, saknes, ietver sevī mūsu civilizācijas raksturojumu. Vizuālais vieglums, smalkums, trauslums asi kontrastē ar izmantotā materiāla neiekļaušanos dabiskajos procesos – sairšanā, pārmaiņā. Tā ir pļava, kas nenovītīs gadsimtiem, un plastmasas maisiņu, pudeļu, trauku un citu produktu veidā strauji izplatās uz zemes. Zāles stiebrā iepinušies Bābeles tornis, Noasa šķirsts, pieminekļi, augstceltnes. Kā tādi civilizāciju pierādījuma nesēji, augi savā smalkajā stiebru, zaru tīklojumā iekļauj informāciju pat pagātni, tagadni un nākotni. No PET atkritumiem māksliniece izgriež smalkākās detaļas, tēlus, veidojumus, kas apvienoti, izveido kopainu. Katra sīkākā daļiņa ir saturiski bagāta un, tās savienojot, kopējais mākslas darbs iegūst dziļu un nozīmīgu skanējumu.

Reizēm māksliniece, trauslās, sīkās detaļas saliekot kopā, rada aizsargtērpus. Tādi ir bruņu krekls (50. lpp.) un zvīņveidīgās bruņas ar visu bruņu cepuri mazam bērniņam. Ievasprāt šis darbs nes vēstījumu par to, kā bērniņam, nākot pasaulē, vecāki un iepriekšējās paaudzes uzliek uz pleciņiem savus neizsapņotos sapņus, nepabeigtos darbus, nepadarītās lietas. Bērnam būs nepieciešams spēks to visu panest, tāpēc māksliniece ir radījusi viņam šo zelta bruņu tērpu.

Darbs Vēlmju lauks, kas rotā arī Jaunās Gaitas šī numura vāku, simboliski parāda lauku, kas blīvi noklājies ar cilvēku iztēles, zemapziņas, sapņu fantāzijas tēliem. Un varbūt tajā mazajā maisiņā ir sakritušas tās mūsu vēlmes, kas piepildījušās?

Miniatūrtekstīlija Personiskā bezgalība (skat. 31. lpp.) šogad ieguva GRAND PRIX Baltijas miniatūrtekstila triennālē Gdaņskā, Polijā. Smalkais pavediens starp rādītājpirkstu un īkšķi savijies cilpā kā tādā bezgalības zīmē, kas vienkārši, bet reizē spēcīgi vēsta mākslas darba domu.

Ievas metaforiski tēlainajos darbos bieži ielido naktstaureņi. Tie var būt austi, izšūti, gleznoti, zīmēti, līmēti. Tie var būt taureņi no stikla, un arī no polietilēna veidotie. Ciklā Gravitācijas pārvarēšana tauriņi viegli nes nelielas, bet mūsu sapratnē smagas lietas; celtnes, cilvēkus, pieminekļus, auduma gabalus.

Taurenis mitoloģijā pazīstams kā dvēseles, pārejas stāvokļa, atdzimšanas un mīlestības simbols. Tas parādās nelielajā darbā Gravitācijas pārvarēšana (skat. 9. lpp.). Mazais cilvēciņš, žonglierējot uz trepēm, mēģina sniegties pēc visuma, kuru simbolizē milzīgā tauriņa sakļautie spārni.

Ieva Krūmiņa ir viena no pazīstamākajām un interesantākajām tekstilmāksliniecēm Latvijā. Viņa ir profesore un Tekstilmākslas katedras vadītāja Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksliniece ir ieguvusi ne tikai apbalvojumus un atzinību ar tekstilmākslu saistītajās izstādēs visā pasaulē, bet arī apbalvota konkursā „Zelta ābele” – skaistākās 2017. gadā izdotās grāmatas, par ilustrācijām I. Ziedoņa dienasgrāmatai No patikšanas uz patikšanu. Likumsakarīgi, ka arī Imantam Ziedonim tauriņi bija nozīmīgi simboli un tēli viņa dzejā. Par savu dzejas krājumu Taureņu uzbrukums viņš rakstīja:

Taureņu uzbrukums man aizsākās, ejot arvien dziļāk iekšā zinībās par pasauli, laiku un telpu. Uznāca bijība pret Vareno Neaptveramo. Un arī bailes no visu lietu relativitātes, nenotveramības, efemerisma. Tāpēc virsrakstā parādījās vārds „uzbrukums”. Kaut kas, kas apdraud tavu stabilitāti. Blakus mirkļa izgaismošanās burvībai vienmēr uzradās bailes no dvēseles atvērtības, no taureņu brīvības un nenoteiktības.

Mākslinieces Ievas Krūmiņas darbi, neatkarīgi no izmēriem, pielietotās tehnikas un izmantotajiem materiāliem, spēj pārsteigt un saviļņot skatītāju, liek tam aizdomāties par cilvēka eksistences tēmām un mūsu vides jautājumiem. 

 

Ieva Krūmiņa ar Bruņu kreklu (polietilēns/PET atkritumi, akrils, autortehnika, 2016) Foto: Ojārs Griķis