Man ir kāds draugs.
Viņš ir liels vīrs ALJAs valdē, bet tas nebūt nav iemesls mūsu draudzībai. Taču šķērslis tas arī nav, jo, ja viņš nebūtu man parādījis kādu vēstuli, es nudien nebūtu nācis uz domām, ka arī citi cilvēki atrodas laika trūkumā.
Vēstulē bija runāts par kaut kādiem tur vadītāju kursiem. Nu gan joki, kas tad pieprasa vadītājus! Taisni jāsmejas, ja domā brīvam cilvēkam uzsūtīt vadītājus uz kakla. Ir saprotams, ja vadītāji vēl nepieciešami automašīnām un lokomotīvēm. Arī šnaba bodēm vajadzīgi vadītāji, kas rūpējas, lai visas dzērienu šķirnes vienmēr būtu krājuma. Varbūt vēl būtu nepieciešami uz kino un mājās pavadītāji. Bet tad gan viss!
Vēstule man šķita kā divkāršs izmisis kliedziens pēc palīdzības: ... kursi jau būtu jārīko, kaut ko jau vajadzētu darīt, bet kad lai atrod laiku sarīkošanai! Cik tad īsti varētu būt dalībnieku? Ak tu, Kungs un Tētīt, tad jau arī jāmeklē lielākas telpas, jākavē pašiem savs laiks ...
Ja es īsti labi nepazītu savu draugu, lieta faktiski jau būtu izbeigta. Kam gan vēl rastos drosme laupīt pēdējo brīvā laika kripatiņu šiem izmisušajiem? Ja Andrē Žids reiz izteicies, ka pasauli izglābšot nedaudzie, tad man šķiet, ka mūs postā iegrūdīs arī tikai nedaudzie. Un mans draugs pieder pie šiem nedaudzajiem. Viņam ir ēzeļa spītība, lauvas niknums, kaķa izveicība, vērša spēks, vanaga acīgums, tuksneša lapsas izturība un − oda dulnums. Tāpēc vadītāju kursi nav izbēgami, un vienīgais glābiņš šai lietā mani 10 rūpīgi savāktie padomi, kā ietaupīt laiku. Proti:
1) guli pa darba vai lekciju laiku;
2) apvieno mācīšanos, lasīšanu ar televizijā skatīšanos, vai atmet pavisam pirmās divas;
3) nekur nepieklauvē;
4) atmet kāju noslaucīšanu pie ārdurvīm un sasveicināšanos;
5) visu, kas runājams, pasaki ēdot, kaut arī ar pilnu muti;
6) ballēs ierodies tikai tad, kad jūti nupat esi galīgi sadūšojies dejošanai; tā atkrīt laika izšķiešana, drūzmējoties (kaut arī tīra humora pēc) pie ieejas durvīm;
7) brauc ap stūriem ar nesamazinātu ātrumu;
8) šķērso ielas skriešus;
9) nelieto liftus, bet auļo pa kāpnēm;
10) visu, ko dari, dari apzinātā steigā, jo tev jātaupa laiks.
Cilvēcīgais saprāts vispār atsakās reģistrēt manu padomu panākumus, un ja es pats visus tos izlietotu, es kļūtu traks aiz brīva laika pilnības. Lūk, šādi bija ietaupījumi vienā nedēļā: 40 stundas − guļot darbā, 19 stundas − atmetot mācīšanos un lasīšanu, 49 minūtes − nekur nepieklauvējot, 2 stundas 5 minūtes − nesasveicinoties, 8 stundas 45 minūtes − runājamo pasakot ēdot, 5 stundas − ierodoties ballē uz slēgšanu, 57 sekundes braucot ar nesamazinātu ātrumu ap stūriem (slidenā laikā var pat ietaupīt līdz 63 sekundēm nedēļā, jo tad mašīna bieži slīdot nesas uz priekšu ātrāk nekā motora dzīta), 48 sekundes − šķērsojot ielas skriešus, 30 sekundes − nelietojot liftu un 21 stundu − darot visu apzinātā steigā. Ticiet vai ne, kopā es ietaupīju 96 stundas, 41 minūti un 41 sekundes, kas iztaisa vairāk nekā 4 pilnas dienas. Un tas − vienā nedēļā; Ja neticiet, pārskaitiet paši.
Lai ietaupītu laiku vadītāju kursu sarīkošanai, vajadzētu tikai, piemēram, visu, kas runājams, pasacīt ēdot, kaut arī ar pilnu muti, un vajadzīgais laiks jau būtu rokā.
Vilibaldis Pāķis.
Acurauga piezīme: Varu dot vēl vienu draudzīgu padomu. Ja Vilibalds būtu skaitījis uzmanīgāk, viņš būtu varējis ietaupīt veselu sekundi vairāk! Un ja viņš nebūtu skaitījis nemaz, vismaz desmit minūtes. Morāle: jārīko kursi galvas rēķinos.
