Jaunā Gaita nr. 3, 1956. g. pavasarī
Redakcijai tiesības iesūtītās vēstules saīsināt. Anonīmas vēstules netiek iespiestas.
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Pieteicos kā Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības rakstu krājuma JAUNĀ GAITA viena izgatavojuma pasūtītājs ar noteikumu, ka JAUNĀS GAITAS vadība cītīgi rūpēsies par to, lai šinī rakstu krājumā ievietotie raksti nebūtu latviešu valodas ziņā piebārstīti ar pilnīgi nevajadzīgiem un atvietojamiem svešvārdiem, piemēram eksemplārs, žurnālists, žurnalistisks, iniciators, abonements un t.t. , − latvietis taču saka izgatavojums, laikrakstu līdzstrādnieks vai avīžnieks, avīžniecisks, ierosinātājs, pasūtījums un t.t. Šai ziņā mūsu jaunatne var būt labs piemērs.
Novēlu JAUNAI GAITAI vislabākās sekmes stiprināt un kāpināt latviešu jaunatnē visā pasaulē krietnu latvisku stāju, latviskumu un nelokāmu cīņas garu par mūsu tēvzemes − Latvijas atbrīvi no sarkano verdzinātāju važām. Krietnā latviskā kopsolī uz priekšu par Latvijas un latviešu tautas brīvību, par neatkarīgu Latvijas valsti, lai ir mūsu jaunatnes mērķis.
K. Berends Parīzē
Redakcijas piezīme:
Lietojot Latviešu pareizrakstības vārdnīcu par pamatu, redakcija līdz šim centusies un arī turpmāk centīsies pasargāt latviešu valodu Jaunajā Gaitā no liekiem un nelietojamiem svešvārdiem, kas radušies pēdējā laikā. Redakcija uzklausīs visus aizrādījumus par valodas tīrību un pēc iespējas aizstās arī citus svešvārdus ar pieņemamiem latviskiem vārdiem, aicinot savus līdzstrādniekus darīt to pašu.
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Pateicos par laipni piesūtīto Jaunās Gaitas 1. numuru, ko lasīju ar lielu interesi ... Cik esmu iepazinies ar agrākiem jaunatnes izdevumiem, Jaunā Gaita − spriežot pēc iesākuma − būs labākā no visiem.
A. Švābe
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Jaunā Gaita ir sākusi ar drosmīgu un jaunu balsi ... Es novēlu Jums panākumus un dievpalīgu un man patīk redzēt, kā latviešiem aug jauns, spēcīgs un redzīgs jauno pulks.
Jānis Klīdzējs.
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Sirsnīgs paldies par piesūtīto jaunatnes žurnālu JAUNĀ GAITA.
Glīts ietērps un cēls mērķis. Lai Jums Dievs palīdz sēt latvisko sēklu mūsu trimdas jaunatnes sirdīs!
Darīšu visu iespējamo, lai Jūsu izdevumu popularizētu Dānijas Latviešu kolonijā.
Mag. oec. V. Briedis Latviešu Apvienības Dānijā priekšnieks.
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Gluži dabīgi, ka vecās paaudzes vietā jānāk jaunajai. Bet jaunā paaudze uzreizi ar pīpi mutē no jumta nenokritīs. Tai jāveidojas, lai latviešu drukātam vārdam reiz nepienāktu vakars, līdz ar to pašai latviešu valodai. Simtām biedrības ar savām sēdēšanām un plānošanām to nesaglabās.
Tamdēļ mums, sirmgalvjiem, ir jaunatne jāatbalsta.
Ar labākiem novēlējumiem !
Roberts Apenītis Minneapolis, Minn.
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Novēlu simpātiskai JAUNAI GAITAI iegūt par abonentiem visu brīvā pasaulē atrodošos jaunatni. Pats gan jau esmu pensionārs. Ļoti, ļoti patīk vāku zīmējumi, bet kāpēc gribiet būt tik izšķērdīgi, katram numuram dodot jaunu zīmējumu?
Pie iekārtojuma atļaujos piezīmēt, ka dzimtenē bija pieņemts solīdos žurnālos (tādu iespaidu atstāja JAUNĀ GAITA) dzeju, kā cēlāko daiļliteratūras ražojumu, neizkaisīt pa visu žurnālu, bet visus dzejoļus ievietot žurnāla sākumā.
M. Sveilis San Francisko, Calif.
Redakcijas piezīme:
Fototechnikas technika atļauj iespiest katram izdevumam vākus ar jaunu zīmējumu, nesadārdzinot rakstu krājuma izmaksu. Techniskas grūtības vismaz pagaidām neatļauj dzeju iespiest vienkopus. Redakcija tomēr cenšas dažāda rakstura darbus turēt vienkopus, atdalot literatūru no pārdomu rakstiem, jaunatnes dzīves aprakstiem u.c.
Mūsu humorists Acuraugs jau krietni parūpējies, lai lasītāji iepazītos ar redakcijas locekļiem un viņu cilvēcīgajām vājībiņām. Redakcijas darba humoristiskie notikumi būtu ar to labi izspiegoti un izsludināti. Lai nu lasītāji varētu iepazīties arī ar nopietno redakcijas darbu, bija jāiekārto savs stūrītis nevien iespiedkļūdu velniņam un Acuraugam, bet arī pašiem redaktoriem. Tāpēc −−
Pēdējo pāris mēnešu laikā esam saņēmuši daudz vēstuļu un runājuši ar daudz cilvēkiem par Jauno gaitu. Aicinājumam, nākt talkā ar ierosinājumiem un padomiem, atsaukušies vairāki lasītāji. Ir labi, ka vispār runā par jaunatnes žurnālu − vienalga, slavējot vai peļot − jo šī runāšana liecina par lasītāju un līdzstrādnieku interesi, par atziņu, ka žurnāls ir nepieciešams un nozīmīgs. Diemžēl nav iespējams atbildēt visiem personīgi. Tāpēc turpmāk šai stūrītī mēģināsim atbildēt uz lasītāju jautājumiem, pastāstīt par Jaunās gaitas problēmām un pačalot par redakcijas uzskatiem jaunatnes jautājumos vispār. Vēstules gaidīsim arī turpmāk; katru labu ierosinājumu pārrunāsim redakcijas sēdēs; mēģināsim labot kļūdas un izcelt labo praksē.
Daudzreiz jautāts, kāpēc Jaunā gaita neiznāk biežāk. Atbildi jau devām pirmā numura ievadrakstā, bet mēģināšu tagad vēlreiz paskaidrot mūsu nostāju. Vispirms jau pats redakcijas darbs ir ļoti sarežģīts. Iesūtītos manuskriptus rūpīgi novērtē literārie padomdevēji un divi redaktori. Pēc tam tie nokļūst spiestuvē, kur tos pārraksta glītās slejās. Šīs slejas vēlreiz jākorriģē, pirms tās tiek sastādītas lappusēs ar zīmējumiem un ilustrācijām. Šīs lappuses pēc tam pārfotografē uz alumīnija platēm un iespiež. Sarakstīšanās un manuskriptu pārsūtīšana aizņem laiku; gala iznākumā pat trīs mēneši šķiet par īsiem, lai visu veiktu bez liekas steigas. Jāievēro, ka redakcijas darbinieki strādā savā brīvajā laikā un nevar ziedot augas dienas tikai manuskriptu rediģēšanai, rakstīšanai un zīmēšanai. Tāpēc labāk nenovērtēt iespējas par augstu, sākt lēnām un izdot tik labu žurnālu, cik vien iespējams. Tā kā Jaunā gaita nav ALJA's informācijas biļetens, bet vēlas kalpot jaunajiem autoriem un domātājiem visā pasaulē, nav arī pārāk svarīgi, vai tā iznāk vienu reizi mēnesī vai četras reizes gadā. Solīt daudz un nepildīt var pavisam viegli; solīt maz un solījumu pildīt ar uzviju arī nav grūti, bet daudz labāk. Mūsu viedoklis vienmēr ir bijis un būs − nepārvērtēt savus spēkus, bet sniegt labāko dotajos apstākļos. Tiklīdz apstākļi grozīsies, varēsim domāt par tālāko.
Vairāki lasītāji izteikuši savas domas par žurnāla saturu. Lielākā tiesa apmierināti ar to, ko Jaunā Gaita līdz šim devusi, bet ienākuši arī ierosinājumi saturu grozīt un pārveidot rakstu krājuma seju. Vecākā paaudze dažreiz iebilst pret literāro daļu, kas neaizsniedz mūsu literatūras meistardarbu augsto līmeni. Tā labu laiku atpakaļ atceros lasījis kritiku par vienu no iepriekšējiem jaunatnes žurnāliem, kas ieteica jauniešiem aprakstīt sportu, pastmarku krāšanu, dabas pētniecību, rokdarbus, sirojumus, teātri, zīmēšanu, bet izvairīties no tā, kas sastopams lielajā presē, jo tas traucēšot oriģinalitātes izveidošanu. Jāprasa, kur gan šādos apstākļos mums izaugs jauni literāti. Līdzīgas balsis atskan arī tagad, ieteicot jaunajam žurnālam nodarboties ar mūslaiku problēmu risināšanu, aprakstiem par Latvijas brīvības laiku ekonomiju, polītisko un kultūras dzīvi, aktuāliem tēlojumiem par jaunatnes dzīvi atsevišķos pulciņos un organizācijās. Te nu jāatbild, ka, pirmkārt, Jaunā gaita nebūt nevēlas kalpot tikai jauniešu interesēm un tikai ASV dzīvojošo jauniešu interesēm un, otrkārt, par vairāku ieteikumu piepildīšanu jau gādāts. Diezgan daudz telpas esam atstājuši Pārdomām un meklējumiem, kā tas redzams šai numurā. Cerams, jau ar 4. numuru būs plašāka arī nodaļa ar jaunatnes dzīves tēlojumiem. Šeit jāpiemin, ka ne visus aprakstus var ievietot Jaunajā gaitā. Jauniešu pašu informācijai iznāk ALJAs un citu zemju organizāciju biļeteni un apkārtraksti; nav nozīmes sniegt Jaunās gaitas lasītājiem lokālās, laicīgās ziņas, kas vecas, pirms tās nokļūst pie lasītājiem. Jācenšas tvert īpatnējais, idejiskais un paliekošais trimdas jauniešu dzīvē. Tāpēc arī nav jaunatnes dzīves chronikas, bet gan stāsti par jauniešu dzīvi visā pasaulē, kas labi lasāmi ir Amerikā, ir Eiropā, ir citur. Ziņojums, ka Luisvillē, Nebraskā Pēteris nopircis ezeru vai Bīčvudā Jānis arestēts par ātru braukšanu ap stūri, nozīmīgi tikai apstākļu pazinējiem. Līdzīga problēma ir ar dažādu brīvlaika darbiņu aprakstiem, kas gan nozīmīgi cilvēkiem, kuŗi ar tiem nodarbojas, bet neinteresanti pārējiem. Sportistiem un filatēlistiem ir savas organizācijas, kas rūpējas par vajadzīgo informāciju; skautu organizācijā jaunieši iepazīstas ar āra gaitām un rokdarbiem. Redakcija nav pretojusies un nepretosies atmiņu stāstiem un aprakstiem par dzīvi Latvijā vai vecākās paaudzes uzskatiem par trimdas problēmām, ja tādi tiks iesūtīti. Tomēr, kā tas bija teikts jau pirmajā numurā, Jaunā gaita ir jaunatnes rakstu krājums. Tā galvenais uzdevums nav tikdaudz informēt jaunatni par vecākās paaudzes uzskatiem un atminām, kas atrodamas trimdas presē, bet gan palīdzēt augt jaunai latviešu domātāju un rakstītāju paaudzei. Tāpēc arī lielākā uzmanība tiek veltīta un tiks veltīta jaunajiem līdzstrādniekiem. Viņu darbi ir negatavi, bet tas saprotams − viņi vēl veidojas un kļūdas. Viņu literārās tēmas šķiet svešādas: arī tas saprotams, jo viņi auguši svešādos apstākļos. Būtu netaisni prasīt, lai trimdas jaunā autora pārdzīvojums būtu tāds pats, kāds ir Latvijas vecmeistara pārdzīvojums. Latvijas dzīve un daba jaunajiem jau kļūst pasveša; tāpēc viņi nav jāapvaino nacionālas izjūtas trūkumā. Īstais nākotnes autoru nacionālisms glabāsies viņu latviskajā valodā un dziļāk paslēptajā latviskajā dzīves izjūtā.
Iepriecina vēstules, kas nāk no jauniešiem citās pasaules malās un organizācijās. Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienība pulcina Eiropas jaunos autorus un māksliniekus. Jau ar ceturto numuru varam sagaidīt viņu līdzdalību Jaunajā gaitā. Arī Kanādas jaunieši rosīgi darbojas. LNJAK mēnešraksta Ceļinieks redaktors raksta par sadarbības iespējām mūsu izdevumu starpā. Šeit nav konkurences, vienīgi vēlēšanās darboties kopējam mērķim. Vienīgi ar Austrāliju nav izdevies sazināties. Varbūt apgrieztie gadalaiki iespaidojuši jaunatnes darbu.
Jaunatne raugās paļāvīgi nākotnē un, par spīti grūtībām, atrod iespējas darboties. Eiropas jaunieši pelnījuši vislielāko apbrīnu, jo ne grūtie dzīves apstākļi, ne arī valstu robežas, nav viņus kavējuši apvienoties organizācijai un pulcēties kongresos. Arī Kanādas un Savienoto Valstu lielie attālumi nav traucējuši jauniešu darbu. Nedrīkstam aizmirst, ka daudzi jaunatnes darbinieki nevien apmeklē universitātes, bet līdztekus strādā arī maizes darbu. Sāk izzust arī pieņēmums, ka precējies jaunietis nav vairs jaunietis − mūsu pašu redakcijā ģimenes cilvēkiem balsu vairākums. Vārdi kā darba slodze, laika trūkums, aizņemtība un citi pienākumi ir ļoti parasti jauniešu sarakstē, bet par spīti visiem aizbildinājumiem darbs rit uz priekšu.
Arī Jaunā gaita iet tautā. Būtu pāragri apgalvot, ka rakstu krājums financiāli jau uz pavisam drošiem pamatiem, bet līdzšinējie abonenti lielāko tiesu apmierināti un jauni rodas klāt. Pastāvīgi abonenti ir labs nodrošinājums nākotnei, veselīga pazīme, ka mūsu iesāktais ceļš nav bijis nepareizs. Mums ir piedāvāti labi domāti ziedojumi un pabalsti, no kuŗiem esam atteikušies, lai neiemācītos paļauties uz nepelnītu palīdzību. Jaunā gaita grib palikt neatkarīgs pašu jauniešu izdevums, izdevēji negrib justies parādā nevienam, izņemot savus lasītājus un līdzstrādniekus. Mūsu lasītāji līdz šim bijuši labi lasītāji. Ceram, ka arī turpmāk viņi dalīsies ar mums mūsu priekos un bēdās, izteiks savas domas un vēlējumos, kopā ar mums veidos mūsu žurnālu. Ceram, ka apmierinātie lasītāji aicinās arī savus draugus abonēt Jauno gaitu, lai tā varētu kļūt par katra gados un sirdī jauna latvieša ieguldījumu nākotnes Latvijai viņa grāmatu plauktā. Ir rakstītājs, ir redaktors, ir pārdevējs, ir lasītājs vienlīdz nepieciešami, lai Jaunās gaitas darbs sekmētos.
V. N.
 |
Esmu es kļūdiņu velns |
 |
