JG30 Dzīve un darbi

Jaunā Gaita Nr. 30. 1961

DZĪVE UN DARBI

FILMA PAR GLEZNĀM UN GLEZNOTĀJIEM.

Pirms divi ar pus gadiem tika uzsākta Dailoņa Štauvera „Kodachrome” krāsu technikā uzņemtās filmas par 15 latviešu gleznotājiem un viņu mākslu demonstrēšana. Līdz šim šī filma jau izrādīta 33 reizes dažādās latviešu kolonijās ar vairāk kā 2200 skatītājiem. Filma demonstrēta arī amerikāņu mācību iestādēs, kas veltījušas sevišķi atzinīgus vārdus filmai un viņas autoram. Arī Eiropas un Austrālijas latviešu kolonijas ieinteresētas šīs filmas demonstrēšanā. Taču D. Štauvers pagaidām nedomā sūtīt filmu uz citiem kontinentiem, kamēr tai pieprasījumi vēl tepat Amerikā. Ir arī pieteikumi uz demonstrējumu atkārtojumiem dažās vietās. Ar filmu sevišķi der iepazīties mūsu jaunatnes organizācijām, jo tieši latviešu jaunatnei šī filma domāta. Ieinteresētās organizācijas var rakstīt D. Štauveram, 10908 Magnolia Dr., Cleveland 6, Ohio, U.S.A

Neraugoties uz lielo darba slodzi, D. Štauvers paspējis jau diezgan daudz paveikt savas nākošās filmas Tobāgo uzņemšanā, kuŗā būs dokumentēta mūsu vēsture.

Kārlis Ansons

AUSTRUMEIROPAS VĒSTURES PĒTĪŠANA

Austrumeiropas vēstures problēmu pētīšanai pēdējos gados ASV ir veltīts daudz pūļu un uzmanības. Taču valodas grūtības vēl joprojām kavē amerikāņu vēsturniekus apzināt un iepazīties ar daudziem nozīmīgiem vēstures avotiem un pētījumiem. Tādējādi līdz šim ļoti maz un nepilnīgi ir izmantoti vēstures materiāli latviešu valodā.

Tiem latviešu izcelsmes vēstures studentiem ASV, kuŗi joprojām pārvalda latviešu valodu un kas vēlētos rakstīt maģistra vai doktora darbu par jautājumiem, kas attiecas uz Krievijas revolūciju un 1917.-1920. gada notikumiem Austrumeiropā, ieteicam sazināties ar Dr. Anthony S. Kalina, Director of the Scientific Research Institute and Library, Cleveland, Ohio, kas apņemas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu un atvieglotu šādu darbu veikšanu. Adrese: Dr. A. S. Kalina, 1286 Thoreau Rd., Lakewood, Cleveland 7, Ohio, USA.

LATVJU DAINU POPULARIZĒŠANA

Latviešu preses biedrība piesūtījusi ASV un Kanadas universitātēm maģistra Paula Birznieka projektu par latvju dainu popularizēšanu un pētīšanu, kas varētu interesēt zinātniekus antropoloģijas, kollektīvas aistetikas, indoeiropiešu valodu, salīdzināmās mitoloģijas un literātūras disciplīnās.

Dainu pētīšanai un popularizēšanai angļu valodā pieteikušies četri līdzstrādnieki: Paulis Birznieks, M.A. , (John Hopkins univ. Baltimore), Ojārs Kratiņš, M.A. (Department of Comparative Literāture, Harvardas univ., Kembridžā, Mass.), Juris Veidemanis, M.A. (Department of Social Sciences, Viskonsinas univ., Medisonā) un prof. Edgars Dunsdorfs, (Melburnas univ. Austrālijā).

Pret samaksātiem pasta izdevumiem Kr. Barona darbu popularizēšanas projektu angļu valodā var pieprasīt O. Akmentiņam, P.O. Box 48, Dorchester 22, Mass., USA.

LATVIEŠU LITERĀRIE DARBI BRĪVO UNGĀRU LAIKRAKSTĀ

NEMZETOR (Brīvības cīnītājs), brīvo ungāru literātu laikraksts Minchenē, šāgada janvāŗa numurā veltījis īpašu lappusi latviešu literātūrai. Publicēti Zeltītes Avotiņas, Andreja Irbes, Gunara Saliņa, Veltas Sniķeres un Linarda Tauna dzejoļi Vinces Šujoka un Giorgija Viteca tulkojumā, kā arī Andreja Irbes miniatūra Antīkais palasts. Apcerējumā Literātūra pie Baltijas jūŗas (Irodalom a balti tenger menten) pastāstīts raksturīgākais par latviešu literātūras vēstures gaitām un par tās traģisko divdalījumu brīvajā trimdas un oficiālajā okupētās Latvijas literātūrā. Sakarā ar ungāru 1956. gada revolūcijas atceri laikraksts paredzējis šoruden publicēt Jaunajā Gaitā iespiesto Olafa Stumbra dzejoli Ungārijas dumpiniekiem.

BĒGŠANA UZ PARLAICĪGO

Diktatūras zemēs katru bridi notiek neredzama bēgšana no polītikas un idejām uz kaut ko, kas ir pārlaicīgs un nenoved pie kontroversiem, − raksta zviedru laikraksta DAGENS NYHETER šefredaktors Olofs Lāgerkrancs piezīmēs par savu ceļojumu pa Padomju Savienību. − Šādu iekšēju emigrāciju var novērot arī citur. Tā ir laikmeta pazīme, lielo un necilvēcīgo vienību un masu koncentrācijas rezultāts. Padomju Savienībā šī tieksme vērojama plašos apmēros. Jaunie, apdāvinātie cilvēki tur ilgojas pēc matemātikas, fizikas un ķīmijas tīrajām, gaišajām pasaulēm, pēc formulām, pār kurām nav varas nevienam, lai cik dižam partijas funkcionāram. Kas gan cits var būt šī apsēstība spēlēt šachu, šī fascinētība visāda veida mašīnu priekšā”, šī ārprātīgā sajūsma par sputņika apļa kustībām ap zemeslodi, kā kopš gadsimtiem apspiestā cilvēka ilgas pēc likumībām, kas nav pakļautas caru un diktatoru varai un dekrētiem. No dzejas, nehumanitārām zinātnēm, no laikrakstiem viņi paglābjas pasaulē, kur valda absolūta taisnība un nelokāma likumība.

Lielākā daļa padomju cilvēku dzīvo, tā mana pārliecība, vairāk ārpus vēstures nekā citās zemēs. Dabiski, es apzinos, ka mans novērojums subjektīvs. Bet tā man tomēr šķiet realitāte. Padomju Savienībā cilvēki ir piemērojušies − kopš gadu simteņiem − polītiskai sistēmai bez brīvības. Tur savu īsteno dzīvi dzīvo, šacha likumu abstraktās pasaules vadīti, vai arī privātos kaktiņos, kur siltums un līdzjūtība uzzied tik krāšņi tāpēc, ka tik auksts un liels ir viss, kas atrodas ārpus tiem.

Pāvils Karagins (Ostrovska romāna „Kā rūdījās tērauds” varonis) kļuvis par padomju literātūras vienīgo pieļauto cilvēka tipu. Apgalvo, ka sociālistiskajam reālismam pieder noslēpums vienā un tai pašā reizē notēlot padomju cilvēku tādu, kāds viņš ir, un kādam viņam jābūt. Pāvils Karagins tāpēc atdarināts papē, gleznots neīstām krāsām − un šie papes varoņi pazemojuši jaunos, kas paši meklēja savu patiesību. Aptumsuma laiks ienāca padomju literātūrā, apdāvinātie bēga no rakstniecības, vai arī palika pie tās un iemācījās runāt valodu, kuŗas pārdrošību un brīvību nesaprot tie, kam pieder vara. Vai tā ir, es nezinu, bet domāju, ka nevajadzētu par zemu novērtēt dzīvības spēku pagrīdes pretestības kustībā. Ir tikai jāuzmanās, lai nesāktu ticēt, ka šī kustība ir organizēta un ka tai polītiski mērķi.

JAUNIEŠU „SAIEŠANAS NAMS” ŠTUTGARTĒ

Asprātīgi atrisinājusi „saiešanas nama” jautājumu jauniešu grupa Štutgartē. Izrādījies, ka latvietim Jānim Rekšānam Štutgartē pieder restorāns, kas pirmdienās slēgts. Jaunieši lūguši Rekšānu atvēlēt vienā no mēneša pirmdienām restorāna telpas jauniešu sanāksmēm, kam īpašnieks ar prieku piekritis. Štutgartes jaunie latvieši sirsnīgi pateicas laipnajam tautietim un ziņo, ka jau notikušas vairākas sanāksmes ar pārrunām par aktuāliem tematiem, dziesmām un sirsnīgā draudzībā pavadītām stundām.

PALĪDZĪBAS AKCIJA ANDREJAM PABLO MIERKALNAM

Kā zināms, kaut arī jau astoņus gadus slimnieka gultā, Andrejs Pablo Mierkalns mūsu literātūrā donkichotiski droši cīnās par latviešu valodas daiļskanību, kā arī SAVU visu lietu nemaldīgu skatīšanu.

Ar prieku jāatzīmē negaidīti sirsnīgā atsaucība slimā dzejnieka palīdzības akcijai. Līdz marta sākumam dzirdēts jau par četriem sarīkojumiem ar pilnīgu vai daļēju atlikumu Mierkalnam: muzikāli literāra pēcpusdiena Čikāgā, karnevāls Losandželosā, sarīkojumi Ņujorkā un Sanfrancisko.

Ņujorkā un Sanfrancisko vakari notikuši paša Andreja Pablo Mierkalna dzejas zīmē (Sanfrancisko reizē arī atzīmējot Draudzīgo aicinājumu), un šī, gribētos teikt, UZDRĪKSTĒŠANĀS latviešiem trimdā neparasti labi attaisnojusies. Ņujorkas sarīkojumā ieņemts pāri par $200.00, Sanfrancisko $175.00. Ņujorkā bijuši vairāk kā 100 apmeklētāju, Sanfrancisko 64.

Abās vietās vakarus sarīkojuši un vadījuši paši literāti: Ņujorkā Gunars Saliņš, Sanfrancisko Mudīte Austriņa Sausalito „Tristambas” galerijā. Kā Ņujorkā, tā Sanfrancisko sarīkojumu stūrakmeņi materiālā ziņā bija jauno gleznotāju ziedotie darbi: Ņujorkā Valdemāra Avena akvarelis, kas amerikāņu loterijā ienesa $50.00, Sanfrancisko Raimonda Staprāna eļļas skice, ko ieguva ķīmijas doktorands Jānis Skujiņš par $75.00. Abos gadījumos ar panākumiem uzvesta Mierkalna metafiziskā kantilēna „Apburtā jūra” teicējam, balsij, saucējiem, korim un orķestrim − tīrs mākslas prieks visiem, kam vēl latviski patīk valodas dzintaru meklēt.

Ņujorkas sarīkojumā piedalījās Baiba Bičole, Valda Dreimane, Rita Gāle, Andra Kadile, Ausma Macate, Dzintars Freimanis, Linards Tauns, Gunars Saliņš un Jānis Krēsliņš.

„Tristambas” kantilēnu vadīja Losandželosas režisors Māris Ubāns un tanī bez tālās Ņujorkas viešņas Ritas Liepas vēl piedalījās Mudīte Austriņa, Benita Nita, Māra Lāce, Daina Piekalnīte, Jānis Turbads u.c. Par Mierkalna dzeju runāja Jānis Klīdzējs un Jānis Turbads. Ļoti precīzus Mierkalna dzejas tulkojumus lasīja amerikāņu dzejniece Nansija Vestleika (Nancy Westlake).

M. A.

PROF. J. ENDZELĪNAM VELTĪTAIS RAKSTU KRĀJUMS

Lielas gara dāvanas, liela darba mīlestība un pašdisciplīna, ārkārtīga koncentrēšanās darbā un visa tā panākums − ļoti pamatīgas un ārkārtīgi plašas zināšanas valodniecībā, Jānis Endzelīns ir labākais baltu valodu un arī vislabākais latviešu valodas pazinējs, rūpīgākais izpētītājs. Viņš to ne vien pamatīgi izpētījis, salīdzinādams ar radnieciskām valodām, bet savu tēvu valodu arī ar mīlestību skaidrojis un bagātinājis, rūpējies par tās pareizrunu un pareizrakstību.

Lielā valodnieka audzēkņi, darba turpinātāji un līdzgaitnieki veltījuši viņam rakstu krājumu. Tā galvenais temats ir latviešu valoda, bez tam vēl − folklora (tautas dziesmas), Latvijas aizvēsture un vēsture. Veltījumā ievietota arī prof. J. Endzelīna darbu bibliogrāfija.

ASV un Kanadā (grāmatas cena $3.50) − pārstāvis B. Jēgers, 408 Crown St., New Haven 11, Conn., USA; Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā − K. Draviņš, Kavlingenvagen 3a, Lund, Sweden; pārējās (brīvajās) Eiropas valstīs − A. Mežals, Münster (Westf.), Magdalenenstr. 18/19, West Germany.

METRU DEVIŅDESMIT UN REŽISORS

Andris Blekte visādā ziņā ir jaunums zviedru teātŗa dzīvē. Un svētceļnieks turklāt − raksta Stokholmas „Aftonbladet” par trīsdesmit astoņus gadus veco latviešu tautības režisoru, kas šovasar iestudē ceļojošā Tautas parku teātŗa izrādes. Teātrim ievērojama nozīme zviedru provinces kultūras dzīvē. − Vārds skan kā nelaimes gadījums − raksta laikraksta līdzstrādnieks Karro (Carro) − bet tas ir baltiešu. Puisis cēlies no Rīgas, kaŗa beigās pārbēdzis pār jūru. Metru deviņdesmit zeķēs un tievs kā manekens − viņš viegli ieraugāms pat burzmā. Teātris ir Blektes sūtība, un nekādas grūtības nav atturējušas Blekti lauzties iekšā zviedru teātŗa pasaulē. Tur viņš arī nonācis, iedams „cauri pagrabam”, t.i. Stokholmas avangardistu pagraba teātriem , kur Blekte izcēlies ar Beketa Spēles beigām. Pēc tam teātŗu Stokholmai atvērušās acis. Blekte iesaistīts vairākos ceļojošos teātros, spēlē brīvdabas Skansena teātrī, māca jaunajiem teātrniekiem skatuves techniku un mīmu. Tautas parku teātrī Blekte uzsāk darbību ar Marsela Ašāra Aušu. − Plašāka apcere par Andri Blekti sniegta JG 15. numurā.

DU BIST NICHTS, DEIN VOLK IST ALLES

Rīgas padomju mākslas žurnāla Māksla š. g. 1. numurā A. Loktevs veltījis pāris lappuses franču īsfilmas meistariem, aplūkodams Albēra Lamorisa Sarkano balonu u. c. filmas. Drosmīgi autors atbild Sarkanā balona kritizētājiem, kas aizrāda, ka Lamorisam vajadzētu „sargāties no ‘bīstamā ceļa, kur abstraktajam labajam nostādīts pretī abstrakts ļaunums’, brīdina no ‘realitātes mistifikācijas’”: “Tādiem cilvēkiem gribētos dot padomu rudenīgā dienā iziet uz ielas un palūgt bērniem sauju krāsainu stikliņu, − un pēc tam paskatīties caur tiem uz pelēko nama sienu...”

Gaŗāmejot Loktevs pieskaŗas arī franču režisora Allena Renē filmām un pozitīvi atzīmē īsfilmu par Osvencimas upuriem Nakts un migla, bet pret Hirošima − mans mīļais autoram ir iebildumi: „Filmā daudz ideoloģisku pretrunu. Tas ir japāņa un francūzietes mīlas stāsts. Japānis ir pārcietis Hirošimas bombardēšanu, francūziete zaudējusi tuvu cilvēku, vācu kareivi. Režisors min, ka abas drāmas ir līdzvērtīgas, un protestē pret jebkuŗu cīņu. Bet kas var saskaitīt, cik mīlestību iznīcinājis vācu kaŗavīrs, līdz viņu sasniedza franču patriotu atriebība”. − Lokteva piezīmē ieskanas pazīstamais Hitlera motīvs ‘tu neesi nekas, tava tauta ir viss’. Padomju masu kultūras aizstāvjiem atsevišķa individa subjektīvā pasaule un jūtas jāpakļauj vienai − masu kustību − patiesībai. Renē gribējis rādīt abas.

LATVIEŠU UN BALTIEŠU JAUTĀJUMI ZVIEDRU UN VĀCU PRESĒ

Jaunās Gaitas redaktors, Gunars Irbe, gada laikā kopš 1960. g. pavasaŗa zviedru presē publicējis 14 gaŗākus un īsākus rakstus un informāciju par baltiešu un latviešu jautājumiem. Raksti publicēti laikrakstos „Göteborgs-Tidning” un „Eskilstuna-Kuriren”, kā arī Zviedrijas lielākajā dienas laikrakstā „Dagens Nyheter”.

Žurnāls „Liberal debatt” 1961. g. 2. numurā publicējis rakstu „Forfattare i diktaturen” (Rakstnieks diktatūrā).

Vācu žurnāls „Baltische Hefte” publicējis eseju „Die lettische Sowjetlyrik”. − Gunara Irbes plašāku pētījumu par sabiedriskās domas ietekmēšanu ar literātūras un preses palīdzību Padomju Latvijā šogad izdod savā gadagrāmatā Baltijas pētīšanas institūts Bonnā ar šādu virsrakstu: „THE FORMATION OF PUBLIC OPINION IN SOVIET LATVIA, an Analysis of the Press in the Authoritarian state”. Interesenti var pieprasīt institūta gadagrāmatu, rakstot ar šādu adresi: Dr. Jēkabs Ozols, Institut für Vor- und Frühgeschichte, Liebfrauenweg 7, BONN, Germany.