TRAĢISKU DĒKU STĀSTI
Ādolfs Šilde, VAŽU RĀVĒJI, apg. Imanta, Kopenhāgenā, MCMLX.
Šī grāmata sniedz ziņas par latviešu tautas cīņām pret padomju okupācijas varu un pret komūnismu un balstās uz liecībām, ko savā darbā savācis un sakopojis Ādolfs Šilde, grāmatas "The Profits of Slavery" autors. Šilde ir nopietns darbinieks šajā plāksnē, viens no nedaudzajiem, kas tādi ir, tāpēc nule latviski publicētajām liecībām jāpieiet ar uzticību un tās pelna ticamību. Daudzas personas, kas izkļuvušas no Padomju Savienības, devušas vielu šai grāmatai, jādomā, tā iegūta arī pa citiem ceļiem - kopsummā aina, kas praktiski aptveŗ visu Latvijas territoriju un laika ziņā aizsniedzas līdz pat pēdējiem gadiem.
Tie ir traģisku dēku stāsti, kas atrodami šās grāmatas lappusēs, tie ir bieži vien visai konspektīvi, nereti vienkāršos vārdos pastāstīti notikumi, kas norisinājušies Latvijā pēc otrreizējās komūnistiskās okupācijas 1945. gadā. Kādreiz par šiem notikumiem radīsies daiļdarbi, romāni - visticamāk. Viens otrs mēģinājums jau ir. Bet daiļliterātūrai būs citi uzdevumi nekā šai grāmatai - kam jāatklāj un jādokumentē tautas pretestība svešai okupācijai un pašmāju kvislingiem.
Diemžēl, aktuālā situācija neļauj grāmatai kļūt par dokumentu vārda īstākā nozīmē. Dokumenti-liecības atrodas Ad. Šildes atvilknē vai kaut kur citur, bet visu publicēt nevar - daļa šīs grāmatas personāža atrodas joprojām viņpus liktenīgās robežas. Latviešiem šai grāmatai ir ko stāstīt, bet, publicēta citās valodās, tā neaizsniegtu to līmeni, ko prasa no dokumentiem. Bez šaubām, šādas un līdzīgas grāmatas ir iznākušas daudzās valodās, bet varbūt tieši tāpēc šo ievērotu mazāk.
Autors nav vairījies no liecību fragmentārā rakstura - tā ir godīga pieeja uzdevumam un dod labu liecību par Ad. Šildi. Dažs labs skrībents iztaisītu fantastiskus stāstus, viss var būt, ka tāda grāmata pat kļūtu "bestsellers" - bet pazustu robežas starp faktisko īstenību un vietām, kur autora spalva pati "veidojusi" notikumus. Ād. Šildes sakārtotajiem fragmentiem ir ticamības nokrāsa. Bet šeit ir arī grāmatas kā lasāmvielas vājais punkts - visi atstāstītie notikumi ir ļoti līdzīgi viens otram. Tas nav pārmetums, jo viegli saprast, ka tie tādi bijuši arī īstenībā - nianšu izgaismošana lai paliek rakstniekiem. Nacionālo partizānu darbībai variāciju nevar būt daudz tādos apstākļos, kādos tie darbojušies.
Grāmatas nobeiguma daļa "Virsroka tirannam - katram tiesības pretoties" ir vērtīgs populārjuridisks apcerējums par tautu un cilvēku tiesībām pretoties apspiešanai, apcerējums, kam nozīme tālu pāri aktuālā darba robežām. Resistences tiesības ir tiesības pretoties varai un varmācībai, un tās ir leģitīmas tad, kad nav vairs nekādu citu iespēju legālā veidā aizsargāt savas cilvēka tiesības. Un ne tikai tiesības pretoties, bet arī pienākums. Autors citē Vīnes universitātes docenta N. Valtera rakstu: "Varas ceļā anektētai valstij, kuŗai atņemti visi patstāvības atribūti... un tautai var pārmest nepietiekamu resistenci, ka tā nav parādījusi revolūcionāru resistenci ne vien ar piedalīšanos pavēlētā kaŗa darbībā, bet no tās prasa brīvības cīņu veidā pierādījumu, ka tā pretojusies okupantam". Šis pretošanās pienākums un tiesības neattiecas tikai uz svešu okupāciju, bet arī uz jebkuŗu situāciju, kad cilvēka pilsoņa tiesības nav aizsargātas un valsti pārvalda ar varas aparātu, pret kuŗu pilsoņiem nav iespējams legālā ceļā pretoties. "Būs gadījumi", saka Rietumvācijas federālās augstākās tiesas prezidents Dr. H. Veinkaufs, "kad pretestība izraisīsies no gribas parādīt, ka netrūkst spēku, kas grib cīnīties par ko labu, ka netrūkst drosmes un pašuzupurēšanās gribas sacelties pret netaisnu kundzību... "
Ādolfa Šildes grāmata ir liecību kopojums, kam jāstāsta, ka Latvijā ir bijuši un ir joprojām pilsoņi, kas īsteno šīs tiesības un dara savu pienākumu.
Gunars Irbe
