TRĪS DZEJOĻI VĀCISKI
Ullstein Buch Nr 210: RELIGIÖSE LYRIK DES ABENDLANDES, Ausgewählt von Johannes von Guenther, Frankfurt/M 1958.
Šī ir jau trešā J. fon Gintera sastādītā "mazā antoloģija", ko izdevis vācu kabatas formāta grāmatu sērijas apgāds Frankfurtē. Pirmās divas atzīmētas "Jaunās Gaitas" 18. numurā. Arī šajā reprezentēta Latvija - kā vienīgā no trim Baltijas valstīm. Krājumā ir J. Raiņa paša tulkotais dzejolis "Werdende Seele" un Elfrīdes Eckardt-Skalbergas tulkotais Kārļa Skalbes "Ein Bettler" un Ed. Virzas "Wunsch". Salīdzinājuma pēc interesanti atzīmēt pēdējo abās versijās. Vāciskā skan šādi:
Ich durste nur nach dieser Gnade:
sei du bei mir in steter Huld,
Hilf, dass mein Herz sich nicht belade
Mit eitlen hasses dumpfer Schuld.
Dann zwingt mein Vers des Wortes Schwere
Mit untertan und leicht zu sein.
Er kündet Deiner Taten Ehre
Und tönt wie bronzenes Latein.1949. gada Lībekā izdotajā izlasē Laikmets un lira, ko sakārtojis Jānis Rudzītis un apgādājis Jānis Abučs, 64. lappusē ir dzejoļa oriģinālversija:
Es alkstu sev tik viena prieka:
Man esi katru brīdi klāt
Un palīdzi no visa lieka
Un naida sirdi paglabāt.Lai pants mans, stila šķēršļus veicot,
Arvienu paklausīgs ir man
Un, tavus darbus augstos teicot,
Kā latīniskā bronza skan.Vācu antoļoģijas sakārtotājs Ginters dzimis 1885. gadā Jelgavā. Ar to izskaidrojams, ka viņam nav "aizmirsusies" latviešu lirika - kā tas notiek ar vienu otru citu sakārtotāju rietumu zemēs.
Gunars Irbe
