Signe Rirdance

Dundurs un Stokholmas Spēlmaņi satiekas Vilcienā

 

Tūkstoš deviņi simti sešdesmit devītais gads. Amerikā notika plaši protesti pret Vjetnamas karu, puķu bērni pulcējās trīs miera un mūzikas dienām Vudstokā. Londonā Bītļi (The Beatles) veica savus pēdējos ierakstus. Latvijā valdīja padomju vara un vieglā estrādes mūzika; šur un tur uzspēlēja rokgrupa Katedrāle, līdz savas mūzikas ierakstiem tā arī nenonākot.

Stokholmā 1969. gadā iznāca pirmā latviešu roka un popmūzikas plate Vilcienā ar divpadsmit Stokholmas latviešu grupas Dundurs ierakstītām dziesmām latviešu valodā. Leģendāro albumu 1969. gadā izdeva Aleksandra Kancāna skaņuplašu apgāds „Latvian Music”.

Divtūkstoš deviņpadsmitais gads. Piecdesmit gadus vēlāk Stokholmas Spēlmaņi aicināja klausītājus atkal iekāpt Vilcienā un klausīties Dundura gabalus dzīvā izpildījumā teju četras stundas garā koncertā Stokholmas Igauņu namā. Kopā ar Stokholmas Spēlmaņiem uz skatuves 2019. gada 30. novembrī kāpa Dundura dalībnieki Ieva Zālīte, Jānis Zālītis, Juris Kronbergs un Pāvils Johansons, tāpat arī Māris Rozenbachs un Gundars Rullis, kuri piedalījušies dažos Dundura ierakstos, bet vairāk pazīstami ar savu darbību Prusaku ansamblī un grupā Alis P. Repertuāra pamatā bija Dundura mūzika gan no pirmās plates Vilcienā, gan pārējām trim, kuras tika ierakstītas septiņdesmitajos gados. Pasākumu bagātināja Jura Kronberga dzejas lasījumi, vairāki Pāvila Johansona solo gabali autora izpildījumā, tāpat Gundara Ruļļa jaunā dziesma un daži Prusaku ansambļa gabali Stokholmas Spēlmaņu interpretācijā.

Šajos Stokholmas latviešu rokmūzikas zelta laikmeta svētkos sirmais jauneklis, Dundura bundzinieks un Stokholmas dzejnieks Juris Kronbergs vairākas reizes ieminējās, ka „šis jau ir tāds nostalģisks vakars”. Man, kas dzimusi okupētajā padomju Latvijā ap to laiku, kad Zālītis ar Kronbergu rakstīja un Johansons dziedāja par to, ka „stāv sapņu durvīs un vēro vergus aiz stikliem”, šīs programmas gatavošana drīzāk sagādāja jaunatklājuma prieku – nekādu nostalģiju neizjutu. Tomēr Kronbergam, protams, savā ziņā bija taisnība – pasākuma apmeklētāju lielākā daļa bija trimdas latviešu pēcnācēji Dundura dalībnieku vecumā, kas Dundura „hitiem” zināja dziedāt līdzi, atšķirībā no daža laba Stokholmas Spēlmaņa, kas tik palaikam varēja pacelt acis no notīm.

Kas ir tie iemesli un dzinuļi, kāpēc Stokholmas Spēlmaņi, tautas mūzikas un danču grupa, klausās un spēlē pusgadsimtu vecu rokmūziku?

Visvienkāršākā atbilde ir, iespējams, arī patiesākā. Kurš tad cits, ja ne mēs! Jau pietiekami ilgi dzīvojot un darbojoties Stokholmā un vietējā latviešu kopienā, gluži dabiski rodas interese par to, kas te noticis latviešu kultūras un mūzikas jomā. Dodoties „folkloras ekspedīcijā” uz Stokholmu, ir gandrīz neiespējami neuzdurties Dunduram. Tā ir Stokholmas latviešu folklora un mūsu mantojums.

Atšķirībā no Imanta Kalniņa vai Raimonda Paula septiņdesmito gadu melodijām, Stokholmas latviešu rokmūzika nav organiski ierakstījusies Latvijas mūzikas „asinsainā” – lielākajai daļai no mums, kas dzimuši Latvijā, iepazīties ar Dundura mūziku iznāca tikai pēc pārcelšanās uz Stokholmu. Šī mūzika un tās teksti bija un joprojām ir interesanti un nozīmīga muzikālā un poētiskā ziņā, tādēļ loģiska ir vēlme to izzināt, parādīt citiem un dot tai pienācīgo vietu latviešu rokmūzikas vēsturē.

Stokholmas latviešu rokmūzika ir veidojusies brīvībā, to caurauž radīšanas prieks, improvizācija un pārliecība, ka latviešu mūzika var un tai vajag iet līdzi laika garam. To radīja jauni, dumpības gara pilni otrās paaudzes izceļotāji, kas pazina gan latviešu, gan zviedru pasauli un stāvēja ar katru kāju savā kultūrā, brīvi lietojot gan vienu, gan otru. Tā ir parādība, kuru visdrīzāk mēs tuvākajā laikā redzēsim atkal – ja ne mūzikā, tad kādā citā kultūras vai cilvēka darbības jomā.

Visbeidzot un varbūt vissvarīgāk – Dundura mūzika un viss Stokholmas latviešu rokmūzikas mantojums kopumā iezīmē paradigmu, ka nozīmīgs un oriģināls latviešu kultūras sasniegums var rasties ārpus Latvijas teritorijas. Jēdziens „mēs” nebeidzas un nesākas pie Latvijas robežas, nedz iekļaujas tradicionālās vai klasiskās kultūras rāmjos.

Paldies Dundura dalībniekiem par atļauju spēlēt un spēlēties ar Dundura mūziku. Paldies par Zviedrijas Latviešu Apvienības atbalstu.

 

Signe Rirdance spēlē cītaru tautas mūzikas un danču grupā Stokholmas Spēlmaņi. Viņa ir Stokholmas latviešu rokmūzikas un dzejas vakara idejas autore.