* * *

(Vita Gaiķe)

Filma

Kanādā dzīvojoša latviešu režisora Paula Dombrovska veidota dokumentālā īsfilma Dear Don ir iekļauta prestižajā Hot Docs 2020 dokumentālo filmu festivāla skatē Toronto, kas gan Covid-19 pandēmijas dēļ nepiedzīvoja pirmizrādi aprīļa beigās, kā bija paredzēts. Režisors stāsta, ka filma ir balstīta Kanādas laikraksta Globe and Mail lasītājas iesūtītas vēstules saturā, kas ļoti aizkustinājusi jauno režisoru. Īsfilmas galvenā varone Mārga mūža nogalē 70 gadu vecumā stāsta par savu un sava dzīvesbiedra Dona dzīvi, kurš cieš no vecuma demences un šādu veselības apstākļu dēļ ir spiests dzīvot veco laužu pansionātā. Mārga katru dienu dodas vizītē pie Dona, un viņi pavada kopā laiku, darot vienkāršas, bet tajā pašā laikā jaukas un mīļas lietas.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Visvairāk tulkotais latviešu mūsdienu literatūras darbs – Sandras Kalnietes autobiogrāfiskais romāns Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos tulkots arī tamilu valodā.

Pēc Jura Zvirgzdiņa un lietuviešu mākslinieces Linas Dūdaites kopdarba bērnu grāmatas Lauvas rūciens lielajiem panākumiem, kad blakus apbalvojumiem Latvijā, tā tika tulkota vairākās valodās un izpelnījās arī Somijas lasītāju atzinību, tagad šīs grāmatas turpinājums Rasas vasara vienlaicīgi iznāk latviešu un somu valodās (atkal Mirjas Hovilas tulkojumā).

 

 

DZEJA

Leonam Briedim (1949-2020) mazliet pietrūka laika, lai viņš savām acīm ieraudzītu 70. jubilejas krājumu Rondeles. „Patiesībā – pats viņš paguva visu. Pārrunāt ar izdevēju un redaktoru pārrunājamo, atstāt jau gatavu krājumu, pat ievadvārdus uzrakstīt. Varbūt ko nepaguvām mēs, pārējie. Varbūt tas bija nežēlīgais liktenis vai žēlīgais Visuaugstais, kas zināja, ka Leonam iemērīti tieši septiņdesmit. Kā Bībelē,” saka Inguna Cepīte.

Elvīra Bloma savā debijas dzejoļu krājumā Izdzēstie attēli mēģinājusi atrast jaunus veidus, lai pašai būtu interesanti rakstīt, un viņa nebaidās mazliet provocēt.

Sandras Ratnieces pirmam dzejoļu krājumam Šķietami klusu ir trīs daļas: pirmo veido dzejoļu cikls „Vasjuganas plostnieces dziesmas” par autores dzimtas pieredzēto izsūtījumā Sibīrijā, otru – cilvēka emociju un dabas simbiozes atainojums, trešo – dzimtas mājām un mūsdienu reālijām veltīti dzejoļi. Skat. Viestura Vecgrāvja recenziju 48. lpp.

Ērti pārnēsājami spārni ir Katrīnas Rudzītes otrs dzejoļu krājums, kurā dzejniece, pašas vārdiem, „mēģinājusi apvienot intuitīvu pieeju valodai un apzinātus mēģinājumus pētīt tēmas, kas man šķiet nozīmīgas, bet vienlaikus ir sarežģītas vai grūti tveramas”.

Tamāras Skrīnas 70. jubilejas dzejas krājumā Mini var uzzināt, kāpēc vēsture klibo uz vienas kājas, kāpēc pie mums atcelta ticības mācība, kur paliek pēdējie rēķini krogā, par ko cīnās ledus gabali jūrā un kur mitinās baltais zalktis.

Latvijas un diasporas bērni kopā radījuši dzejoļu krājumu Samīļo savu valodiņu. Dzejoļi ir iesūtīti pārsvarā no Smiltenes novada, bet arī citām Latvijas vietām, kā arī Zviedrijas, Spānijas un Norvēģijas.

PROZA

Dzejniece un prozaiķe Andra Manfelde sava talanta cienītājiem sniedz romānu Vilcēni, kurā darbība risinās 1990. gadu sākumā, parādot, „kas notiek, ja dzīves pavasaris sakrīt ar dabas un valsts pavasari”, – veidojas zudusi paaudze, kas savā ceļā uz brīvību sagrauj visu, arī paši sevi.

Iznākusi sērijas Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas trešā grāmata Dienasgrāmata. 1947–1960, kurā „piezīmēs par lasīto, muzejos, kino un teātrī redzēto iezīmējas tas kultūras fons, kāds nu pēckara gados topošajiem rakstniekiem bija pieejams”, norāda sakārtotājs Jānis Elsbergs.

Tīģeris ir Jāņa Joņeva vairāku gadu garumā tapušu stāstu izlase. Ieva Kolmane saka, ka „atšķirt izsapņotos stāstus no īstenības var tikai pats”.

Egīls Venters ar stāstu krājumu Štābs debesīs pierāda, ka „atmiņas ir daudz interesantākas par realitāti”, un restaurē 1980. gadus.

Baibas Zīles stāstu krājumu Aukstākā ziema simt piecdesmit gados veido 13 stāsti, kuru varoņi ir it kā ikdienišķi cilvēki, kuri tomēr izturas ļoti savdabīgi.

Godalgotais rakstnieks Aivars Kļavis savā jaunākajā grāmatā Bēres ar priekšapmaksu atgriežas pie žanra, ar kuru sāka autora gaitas – īsprozas. Krājumā ievietoto stāstu darbības laiks aptver 20. gs. 70., 80. un 90. gadus. Skat. Bārbalas Simsones recenziju 49. lpp.

Juriste, rakstniece un bijusī policijas izmeklētāja Rolanda Bula (īstā vārdā Rolande Be­bere) detektīvromānā Sīnāja kalna lieta stāsta par kādas Latvijas pilsētas netradicionālās reliģiskās kopienas dzīvi un mēģina atšķetināt mīklainos notikumus tajā.

Dace Judina-Nīmane un Arturs Nīmanis grāmatu Mēmais, kas ir otrs darbs ciklā Laika stāsti, rakstījuši, pieminot tos, kas upurēti varām, režīmiem un „savējo” nodevīgai alkatībai.

Turklāt Dace Judina izdevusi arī detektīvu sērijas Izmeklē Anna Elizabete divpadsmito romānu Slazdā.

Kariete uz Santjago ir rakstnieces Kristīnes Ulbergas sestā prozas grāmata un tajā aprakstīts piedzīvotais Santjago svētceļojuma 900 kilometros.

Livonijas debesis ir vienreizīgs divu rakstnieku – latvietes Ingas Žoludes un igauņa Tīta Aleksejeva (Tiit Aleksejev) – kopdarbs, kurā divi stāsti, Marta un Adrians, papildina viens otru, atklājot neparastu mīlas stāstu starp latviešu Bībeles pirmā tulkotāja mācītāja Ernsta Glika audžumeitu Martu Skavronsku (arī Martu Rābi, nākamo imperatori Katrīnu I) un igauņu Bībeles tulkotāju un Ziemeļu kara upuri Adrianu Virgīniju (Adrian Virginius).

Grāmatas Latvijas diplomātijas gadsimts autori ir Latvijas ārlietu dienesta diplomāti un darbinieki – Sandra Kalniete, Mārtiņš Virsis, Alberts Sarkanis, Normans Penke, Gints Jegermanis un citi, kas savās esejās aptver plašus ārpolitiskās darbības virzienus. Grāmata lasītājam paver līdz šim nezināmas un interesantas lappuses no diplomātu ikdienas un viņu vērojumiem starptautiskajās attiecībās. Grāmatas idejas autors un sastādītājs Mārtiņš Drēģeris.

Ilzes Trumpes grafiskais romāns Tev viņa patiks ir neparasta un personiska atzīšanās jūtās.

TULKOJUMI

Latviešu valodā klajā nācis vairāk nekā 20 valodās tulkotais, Eiropas Savienības Literatūras balvu saņēmušais somu rakstnieces Katri Lipsones (Katri Lipson) romāns Saldējuma pārdevējs (Jäätelökauppias, 2012), kas aizved lasītāju uz Prāgu divus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. Tulkojusi Maima Grīnberga.

Nopelniem bagātā astrofiziķa Stīvena Hokinga (Stephen Hawking) pēdējā grāmatā Īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem (Brief Answers to the Big Questions, 2018) atradīsit atbildes uz tādiem jautājumiem, kā Vai Dievs ir? Vai var ceļot laikā? Vai ir iespējams paredzēt nākotni?

 

 

 

 

* * *

(Linda Treija)

Māksla Covid vīrusa noteiktās
karantīnas un distancēšanās
apstākļos

Interneta portālā Arterritory.com vairāk nekā 70 Latvijas mākslinieki ir izveidojuši elektronisko krāsojamo grāmatu „Izkrāso! Arterritory par labāku pasauli“. Melnbaltos zīmējumus, ko var izkrāsot gan izdruku formātā, gan digitāli, zīmējuši fotogrāfi, gleznotāji, grafiķi, modes mākslinieki, ilustratori, starpdisciplināri mākslinieki, dizaineri, keramiķi, tekstilmākslinieki, arhitekti, scenogrāfi, režisori un studenti. Viņu vidū ir arī tādas Latvijas kultūras ainā pazīstamas personības kā Ieva Jurjāne, Ieva Maurīte, Artūrs Analts, Ģirts Muižnieks, Bruno Birmanis, Kaspars Groševs, Elīna Brasliņa, Elita Patmalniece, Laima Eglīte, Paulis Liepa, Vineta Kaulača, Ritums Ivanovs, Mareunrol‘s un citi. Krāsojamā grāmata bez maksas ir pieejama un lejupielādējama mākslas un kultūras portāla „Arterritory.com“ apakšsadaļā Projekti.

Biedrības AKKA/LAA šā gada „Autora balvu“ saņems dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, gleznotāja Frančeska Kirke, filozofs Arnis Rītups un animācijas filmu veidotājs Gints Zilbalodis. Septīto gadu Autoru dienās kolēģi godina autorus, kuru darbi, pirmoreiz publiskoti iepriekšējos divos gados, viņus pārsteiguši un kalpojuši par iedvesmas avotu. Guntaram Godiņam balva piešķirta par atdzejojumiem – Heli Lāksonenas Soul.Burkans.Undens. un Contras (Margus Konnula) Tik grūti ir būt latvietim (abas – „Pētergailis“, 2019); māksliniecei Frančeskai Kirkei par projektu trauslums/fragile muzejā „Rīgas birža“ (14.12.2019.-16.02.2020.); filozofam Arnim Rītupam par grāmatām Sarunas ar zinātniekiem (Rīgas Laiks, 2019) un Sarunas ar filozofiem (Rīgas Laiks, 2018); Gintam Zilbalodim par animācijas filmu Projām (2019). Autora balvas un to pasniegšanas sarīkojumu finansē Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Kultūras un izglītības fonds.

 

Konkursā „Zelta ābele“ godalgotas 2019. gada skaistākās grāmatas.

Dzeja – Toms Treibergs. Biezoknis. Māksliniece un ilustratore – Evija Pintāne; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – „Neputns“.

Proza – Nora Ikstena, Aivars Vilipsons. Suņa dzīve. Māksliniece – Katrīna Vasiļevska, ilustrācijas – Vilipsons; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – „Zvaigzne ABC“.

Dokumentālie izdevumi – sastādītāja Ieva Astahovska. Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā. Dizains – Aleksejs Muraško; tipogrāfija – PNB Print; izdevējs – Laikmetīgās mākslas centrs.

Zinātniskā literatūra – Kristīne Zaļuma. Neredzamā bibliotēka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas. Māksliniece – Tatjana Raičiņeca; fotogrāfijas – Madara Gritāne; tipogrāfija – „IBC Print Baltic“; izdevējs – Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Uzziņu literatūra – Aile Moldre, Andris Vilks, Viesturs Zanders, Tomas Petreikis. Baltijas grāmata / 1918-1940. Māksliniece – Tatjana Raičiņeca; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Mākslas izdevumi – sastādītāja Anna Volkova. Stikla Strenči. Mākslinieks – Aleksejs Muraško; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – „Orbīta“.

Dzeja bērniem un pusaudžiem – Lote Vilma Vītiņa. Dzejnieks un smarža. Māksliniece – Lote Vilma Vītiņa; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – „Aminori“.

Proza bērniem un pusaudžiem – Runājošie suņi (pēc Edmunda Jansona animācijas Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi motīviem). Dizains – Elīna Brasliņa, Artis Briedis, ilustrācijas Elīna Brasliņa; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – „liels un mazs“.

2020. gada mākslinieka balvu jau otru reizi iegūst Aleksejs Muraško.

Uzņēmējs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis šogad ieplānoto finansējumu mākslas un kultūras norisēm. Viņa lēmums ietekmēs fonda „Mākslai vajag telpu“ darbību, „Purvīša balvas“ procesu, apgāda „Neputns“ darbību, Latvijas Nacionālo teātri, kā arī citas kultūras institūcijas un norises, kā arī paša Zuzāna iecerētā māk­slas centra „Zuzeum“ nākotni. Šāds lēmums pieņemts, jo ārkārtas situācijas dēļ valdība lēmusi slēgt visas spēļu zāles, tostarp Jāņa Zuzāna uzņēmumam SIA „Alfor“ piederošās. 2021. gada „Purvīša balvas“ pasniegšana ir iesaldēta, bet ne atcelta. Zuzāna sponsorētais fonds „Mākslai vajag telpu“ darbību nepārtrauks, bet drošības nolūkos visus lielos pasākumus ir atcēlis un meklēs citus finansējuma avotus.

Ginta Gabrāna „Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV“

No 17. aprīļa visā Latvijā ir redzams māk­slinieka Ginta Gabrāna „Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV“. Tas ir papildinātās realitātes projekts ar liela mēroga kustīgām virtuālām skulptūrām, kas skatāmas, izmantojot īpašu aplikāciju. „Objekti būs redzami jebkuram lietotājam, kas būs lejupielādējis SAN aplikāciju un atradīsies definētajā zonā. Katras zonas diametrs ir 50 km, un kopā tās veido Latvijas teritorijas pārklājumu. Objekti ir kilometriem lieli, un katrs tos redzēs citādi – no sava skatpunkta un savā vidē,“ paskaidro mākslinieks. Aplikācija SAN lejupielādējama par brīvu mājaslapā <San.lv> (AppStore, GooglePlay). Papildinātās realitātes darbus mākslinieks veido kopš 2015. gada, kā mākslas materiālu izmantojot virtuālus 3D modeļus un GPS adreses. Bieži virtuālo skulptūru pirmformas ņemtas no Ginta Gab­rāna plastmasas skulptūru projekta, kurā formas radās, izkausētam materiālam līstot aukstā ūdenī. Būtisks darba posms ir atlase, kas nosaka, kuras formas attēlus māk­slinieks izmanto „nākamās paaudzes“ veidošanai. Gabrāna jaunais projekts ir fantastiskas virtuālas skulptūras, kas dodas cauri sienām – kustīgas, vijīgas, krāsainas, mirdzošas un lielas.

 

Latvijas Mākslinieku savienība ikgadējās Mākslas dienas šogad rīkoja virtuāli. Izstāde „Mākslas dienas 2020. Covid-19“ bija apskatāma mājas lapās <www.makslasdienas.lv>, Feisbuklapās u.c. Vairāk nekā 60 gadus Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) šajā izstādē tradicionālā formātā aktualizē mākslas procesu daudzveidību, to nozīmi māksliniekiem un sabiedrībai. LMS ir aicinājusi māk­sliniekus, neraugoties uz pandēmijas izraisīto dīkstāvi, apliecināt savas prasmes un vēlmi radīt, šoreiz eksponējot darbus virtuālajā formātā un uzturot aktuālu romiešu teicienu Vita brevis, ars longa. LMS aicinājumam ir atsaukušies 116 mākslinieki, to skaitā LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Virtuālo ekspozīciju veido klasiskās tehnikās izpildītu glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas un keramikas darbu attēli, kā arī foto mākslas un multimediju darbi. Virtuālās izstādes idejas autors: Igors Dobičins, kuratore: Ieva Smiļģe, dizaina autori: Elza Dobičina, Gatis Pīpkalējs.

 

 

* * *

(Lāsma Gaitniece)

Viesojoties mākslinieku darbnīcu un rezidenču centrā Aizputē, vienā no senākajām Kurzemes pilsētām, kas atrodas Rietumkurzemes augstienes rietumos, iespējams apmeklēt namu Atmodas ielā 9, kur mājvietu radusi starpnozaru mākslas grupa „SERDE”. Ļaudīm, kuri interesējas par latviešu kultūras mantojumu un tā saglabāšanu, minētā grupa būtu jāzina tāpēc vien, ka kopš 2007. gada „SERDE” izdevusi vairāk nekā 20 „Tradīciju burtnīcu” gan latviešu, gan dažas no tām arī angļu valodā. Tajās publicētas ekspedīcijās un lauka pētījumos dokumentētas tradicionālās kultūras liecības – dažādas prasmes, tradīcijas un pieredzes stāsti. Subjektīvi vērtējot, paši kolorītākie no šiem izdevumiem ir burtnīcas „Cūku bēres” un „Mazdārziņi”. Izdevumā „Cūku bēres” apkopotas mutvārdu liecības par unikālu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu - „cūku bērēm”. Tā ir tradīcija, kas saistīta gan ar noteiktām, pieredzes ceļā iegūtām zināšanām mājdzīvnieka nokaušanā un apstrādē, gan ar tradicionālo virtuvi, gatavojot dažādus gaļas ēdienus, tostarp īpašo mielastu par godu cūkai un kāvējiem. Savukārt burtnīcā „Mazdārziņi” tās autoru uzmanības centrā nonākusi pilsētas dārzkopība: tajā apkopots pētījums par Rīgas mazdārziņiem un pilsētas dārzkopības nozīmi mūsdienās, kā arī praktiski padomi. „Tradīciju burtnīcu” sērijas darba grupa ir pētnieces Signe Pucena un Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija.

Biedrībai „SERDE” ir vairāk nekā 17 gadu liela pieredze mākslinieku rezidenču organizēšanas jomā, un tā dažādu mākslas nozaru pārstāvjiem piedāvā reāli funkcionējošu vidi un infrastruktūru ārpus ierastās centrālās pilsētvides. Pilnveidojot reģionālu un starptautisku sadarbību starp dažādu nozaru kultūras un mākslas organizācijām un indivīdiem, „SERDE” regulāri organizē dažādus kultūras projektus – vizuālās mākslas jomā (rezidences mākslas darbu producēšanai un aktivitātes pilsētvidē); kultūras mantojuma jomā (restaurācijas darbnīcas un izglītojošus pasākumus); tradicionālās kultūras jomā – dažādas ekspedīcijas un publikācijas „Tradīciju burtnīcu” sērijā; transdisciplīnu mākslas jomā – dažādas kultūras norises, izpētes laboratorijas, kurās saplūst un paplašinās dažādu nozaru pārstāvniecības, priekšstatu un pieņēmumu robežas.

 

 

 

* * *

(Andrejs Grāpis vēstī . . .)

KĀRĻA DZIĻLEJAS FONDĀ

Pagājušā gada nogalē, godinot literatūrzinātnieka un literatūrvēsturnieka Kārļa Dziļlejas 128. dzimšanas dienu un pateicoties fonda mecenātei Ilzei Zīvertei, tika pasniegtas naudas balvas visjaunākajiem latviešu vārda mākslas pētniekiem. Šoreiz ievērību guva šādi darbi.

 

Semestra darbu grupā –

RAIMONDS ĶIRĶIS no Latvijas Kultūras akadēmijas par darbu „T.S.Eliota poēmas Nīkā zeme atdzejas prakses: ‘Šaha partija’, ‘Ūdensbedības’ un ‘Ko pērkons teica’” /zinātniskā vad. prof. Zane Šiliņa/ – galvenā balva.

 

Bakalaura darbu grupā –

DIĀNA POLGINA no Latvijas Universitātes par darbu „Neredzīgā Indriķa un Anša Līventāla dzejas recepcija latviešu literatūras zinātnē” /zinātniskā vad. prof. Māra Grudule/ – galvenā balva;

KRISTA VALAINE no Latvijas Universitātes par darbu „Sonets jaunākajā latviešu dzejā (2000-2016)” /zinātniskais vad. mag. hum. Mārtiņš Laizāns/ – veicināšanas apbalvojums.

 

Maģistra darbu grupā –

IEVA ĒVALDE no Latvijas Kultūras akadēmijas par darbu „PSRS propaganda, antipropaganda un cenzūras ietekme populārā jauniešu daiļliteratūrā Latvijas PSR: Zentas Ērgles garstāsta ‘Starp mums, meitenēm, runājot...’ un divu tā turpinājumu piemērs” /zinātniskā vad. prof. Zane Šiliņa/ – galvenā balva;

KASPARS ZALĀNS no Latvijas Universitātes par darbu „Maskulinitāte mūsdienu vīriešu autoru dzejā” /zinātniskā vad. Dr. philol. Ausma Cimdiņa/ – veicināšanas apbalvojums.

 

Kārļa Dziļlejas fonda vadība – literatūrzinātnieki Līvija Volkova un Ilgonis Bērsons pateicas visiem studentiem, kuri piedalījās šajā konkursā!