es esmu sirdsapziņas cietumnieks
ik reizes kad man nospļauties
cik bērni Kongo šodien nomira kobalta raktuvēs
lai man būtu jaunāks un jaunāks tehnoloģiju brīnums plaukstās
kur šērot savu tukšo dzīvi un patosainos dzejolīšus
par neko es esmu sirdsapziņas cietumnieks
savā burvīgajā izglītotajā draugu lokā
kas aiz veselīgo smūtiju ballītes logiem
neredz visus tos slimos
tos vājos
tos neapdomīgos līdzcilvēkus
skrienot no darba uz darbu
lielveikalu kasēs
fabriku maiņās pa 60 stundām
nedēļā par aplokšņu algām
un kredītu jūgā
mēs dzeram laimīgi
un diskutējam par Kantu
izdzisušiem skatieniem ar ilūziju
mēs nekad nenovecosim
mēs nekad nesasniegsim to pensijas vecumu
kur iespējams mūs sagaida
samaksa
par pastāvēšanu malā
par paklusēšanu dēļ fondu naudas
mūsu izcilajiem projektiem
kurus mēs gribam realizēt
lai apgūtu fondu naudu
es esmu sirdsapziņas cietumnieks
šajā burvīgajā pasaules daļā
uz kuru nokļūt vēlās gandrīz visa pārējā pasaule
pēc laimes
brīvības
miera
tā vārdā es pieveru plakstiņus
labāk ticēšu ko nopirkti politologi sacīs
es vienmēr piesaucu konstitucionālo kārtību
kad ekrānā kāds šauj Barselonā brīvībai
ar gumijas lodēm acīs
un tēti neredz bērnus pieaugam
aiz restēm šajā burvīgajā pasaules daļā
kas kā staigule papleš kājas platāk
katram diktatoram
katram necilvēciskākajam režīmam
sūc no tiem baudkāri naftu
šņauc nāsīs asiņainus dimantus
savam bezrūpīgajam dzīves veidam
visādos skaistos sarunu festivālos
un opernamu jaungada ballēs
zem mūsu aizkustinātiem soļiem
dun vaidi
kliedzieni
nopūtas
mēs dzeram pasaules asaras
no kristāla traukiem
līdz neredzam apduluši
cietums ir izaudzis apkārt mums
rīt mēs iziesim laukā
nedzirdēsim neviena cilvēka balsi
ruporos spēlēs brīvībai
ložu čaulītes pēdējo valsi
bez
jebkādas
sirdsapziņas

tikai suņi
kam saimnieks kliedz
pie kājas
balsi