Juris Ķeniņš

KANĀDAS DZINTARI

 

2014. gadā, kādā pavasara dienā, zvana telefons: Toronto altvijolists Arturs Jansons. „Juri, man ir Jāņa Kalniņa vijoles koncerts.” Par 1945. g. bēgļu nometnē Vācijā uzrakstīto koncertu biju lasījis Alfona Kalna grāmatā Janka 100, izdota komponista 100. jubilejā. Bet sapratu, ka koncerts pēc pēdējās reizes, kad viņu atskaņoja 1962. g., bija pazudis (komponistam pašam iedomājoties, ka koncerts nebija izturējis ceļojumu uz Biezaiša mūzikas bibliotēku Austrālijā). Laimīgā kārtā komponists pats tomēr bija uztaisījis kopiju no klavierizvilkuma un partitūras.

Kā vispār koncerts nokļuva Kanādā un tur tika atskaņots, arī ir brīnums. Vijolkoncerts fis-mollā bija veltīts vijolniekam Olafam Ilziņam, bet viņš no bēgļu nometnes izceļoja uz Venecuēlu (kur kļuva par „Dienvidamerikas Paganini”). Viņa vietā nāca Jānis Kalējs, savā laikā Latvijas Konservatorijas docents, un pirmatskaņojums tapa ar Libekas simfonisko orķestri, ar komponistu pie pults. Brīnumaina sagadīšanās, ka abi mākslinieki ieradās austrumu Kanādā 1950. gados un laimējās skaņdarbu atkārtot, atkal ar autoru kā diriģentu.

Laidām ziņu kolēģiem, to starpā arī komponistei Dacei Aperānei un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoram Artim Sīmanim, ar kuriem rīkojām koncertus Cēsīs un Rīgā, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda II konferences „Latvija ārpus Latvija” ietvaros. Rektors Sīmanis bija piedāvājis akadēmijas orķestrim 2014. g. rudenī sniegt repertuāru no komponistiem ārpus Latvijas. Abi momentā atsaucās, ka šis vijoles koncerts ir jāiesniedz Latvijas pirmatskaņojumam.

Diemžēl koncerta ieraksts bija vairāk nekā 50 gadus pārcietis, un dažas lapas partitūrai bija pilnīgi pazudušas – katrai daļai sākums un beigas, citas laika tecējumā nesalasāmas, viss komponista ne pārāk skaidrā rokrakstā. Atkal zvanīja telefons: vai es nevarētu šo koncertu „restaurēt” 2014. g. septembra koncertiem? Ķēros pie vasaras darba: pārrakstīju, dažas vietas orķestrēju pēc Kalniņa parauga, citās vietās pats pieliku kādu noti, un līdz septembrim bija gatavs.

Koncerts ir burvīgs skaņdarbs un nozīmīgi kuplina nelielo latviešu autoru vijolkoncertu skaitu. Uz „Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncertiem” Latvijā Dace Aperāne, toreizējā PBLA KF Mūzikas nozares vadītāja, bija sarunājusi vijolnieci Lauru Zariņu un diriģentu Aināru Rubiķi, un priekšnesums bija varens, kopā ar Tālivalda Ķeniņa, Imanta Ramiņa un Bruno Skultes skaņdarbiem, kā arī jaundarbu no Lolitas Ritmanes.

Gadu vēlāk Jansons atkal zvanīja: kā būtu, ja ne tikai liekam šo koncertu XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā 2019. g. programmā, bet reizē izdodam jaunu CD, Toronto Latviešu Koncertapvienības izkārtojumā? (Arturs Jansons reizē kalpoja kā Dziesmu un Deju svētku mūzikas nozares vadītājs un TLK valdes priekšsēdis; es pildīju XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā rīcības komitejas priekšsēža amata pienākumus.) Jaunais tvarts būšot dāvana Latvijas simtgadei no Kanādas, arī atzīmējot (Jāņa Cīruļa, Tālivalda Ķeniņa un Marisa Vētras dibinātās) TLK 60 gadu jubileju.

Piekritu, bet ko vēl likt diskā? Dabīgi, griezāmies tāpat kā 2014. g. pie nozīmīgākiem Kanādas latviešu komponistiem: Ķeniņa un Ramiņa. Atcerējāmies, ka Kanādas Nacionālais radiofons (Canadian Broadcasting Corporation – CBC) bija 1991. g. ierakstījis bet neizdevis Ķeniņa Koncertu klavierēm, stīgām un sitamiem instrumentiem. Tas bija Dziesmu svētku un Ontario provinces mākslas padomes (Ontario Arts Council) pasūtinājums, kurā solists bija Kanādas izcilākais latviešu izcelsmes izpildītājs Artūrs Ozoliņš – abi labi iemesli šo ierakstu lietot. Par Imantu Ramiņu pacēlās doma salikt kopā abus solistus 1987. g. „Ārijā”, kas ir Kanādā pazīstams skaņdarbs, bet līdz šim neierakstīts.

Protams, 2016. gadā visi plāni bija tikai teorētiski. Vai atradīsim klavieru koncerta ierakstu dziļos CBC arhīvu pagrabos? Vai abiem solistiem būs interese piedalīties? Kur ņemsim orķestri un diriģentu? Kur atradīsim resursus šādam projektam?

Bet ar lēniem soļiem drosmīgi gājām uz priekšu. Kanādas Mūzikas centrs (Canadian Music Centre) bija atsaucīgs un ieinteresēts, Piedāvāja koncertu ieskaņot savā Centrediscs uzņēmumā. Par to bijām gandarīti, jo Centre­discs ieraksti parādās starptautiskos katalogos un tos var nopirkt gan CMC, gan Amazon, ITunes, Spotify un citur. CBC arī atrada un piedāvāja savu ierakstu. Abi solisti bija atsaucīgi, un saņēmām nozīmīgu atbalstu no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Simtgades biroja, kā arī no labvēļiem Kanādā. Sākām arī kārtot koncertu Dziesmu un Deju svētkiem, un vienojāmies par kamermūzikas / simfoniskās mūzikas koncertu, ar vijoles koncertu un Ramiņa „Āriju”. Nolēmām Ķeniņa koncerta vietā, tā kā tas ir jau skanējis 1991. g. un 2004. g. dziesmu svētkos Kanādā, piedāvāt „Scherzo concertante”, kuram izdevās burvīga sadarbība ar LNSO, daloties ar pārrakstīšanas izmaksām, lai šis foršais bet maz pazīstamais skaņdarbs skanētu abos krastos.

CBC 1991. g. ieraksts bija ar Toronto simfoniskā orķestra mūziķiem. Diriģents bija Alfrēds Štrombergs, savā laikā baleta un operas diriģents Liepājā, toreiz Kanādas Nacionālās operas (Canadian Opera Company) diriģents un arī operas nodaļas vadītājs un profesors Albertas universitātē (University of Alberta).

Laimējās, ka Kanādas Nacionālās operas orķestra mūziķi bija gatavi abus pienākumus uzņemties – ierakstu sagatavot, un koncertu 5 mēnešus vēlāk. Tā kā Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” arī bija paredzēts svētkos Toronto, uzdrošinājāmies aicināt maestro Māri Sirmo vadīt šo projektu, un būsim mūžīgi pateicīgi, ka viņš bija atsaucīgs.

Par producentu izraudzījām David Jaeger (Kanādas ierakstu balvas „Juno” laureāts un Kanādas augstākās civilbalvas „Order of Canada” saņēmējs. Artūrs Ozoliņš arī ir „Juno” laureāts, un Imants Ramiņš ir saņēmis „Order of Canada”), un sarunājām CBC ieraksta telpu „Glenn Gould Studio” Toronto. Jaunais disks Canadian Amber tika atklāts XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Simfoniskās un kamermūzikas koncertā 5. jūlijā, Toronto Karaliskās konservatorijas elegantā „Koerner Hall”. Disku var atrast Canadian Music Centre <cmccanada.org>, Amazon, Spotify un iTunes.

Latviešiem, kuri nokļuvuši Kanādā, ir bijusi liela loma palīdzēt veidot Kanādas kultūru, kas pēc Otrā pasaules kara vēl bija savā bērnībā. Bez visiem šeit pieminētiem māksliniekiem vēl bija liels skaits, kuri veidoja ne tikai latviešu kultūru trimdā, bet nozīmīgi piedalījās Kanādas augošā kultūrā.

 

 

Raksts ir nedaudz papildināts pārpublicējums no žurnāla Mūzikas saule, 4. numura (2019).

 

Juris Ķeniņš ir PBLA Kultūras fonda priekšsēdis un Latviešu Dziesmu svētku biedrības Kanādā priekšsēdis, čellists, komponists, diriģents un pedagogs.