MANITOBAS PIONIERI

Viesturs Zariņš, Latvian Pioneers, Socialists, and Refugees in Manitoba, autora izdevums 2019, 239 lpp.

 

„Emigrācija ir nācijas asinslāse, ņemta analīzei,” rakstīja M. Rozanova sakarā ar filmu Es esmu latvietis. To pašu var teikt par šo iespaidīgo darbu, tikai šoreiz Viesturs Zariņš analizē latviešu nāciju caur emigrāciju uz Manitobas provinci angļu valodas lasītājiem.

Sākot ar pirmo iebraucēju Manitobā Jāni Aleru. Īsos vārdos, ar fotogrāfijām, apbrīnojami sīki aprakstīts viņa raksturs, ģimene, un dzīves gājums. Ir zināms, ka viņš ieradies Ziemeļamerikā 1895. gadā. Nav zināms, tieši kad ieradies Manitobā, bet ir zināms, ka zemi tur nopircis 1897. gadā. Tā autors uzmanīgi, dokumentāli, pamato savu teikto. Grāmatā vēl daudzi citi dzīves stāsti, kas veidojas radu rakstos, kad arvien vairāk latviešu nonāk sīki aprakstītajā latviešu zemkopju apmetnē vai Vinipegas pilsētā. Tur 1913. gadā Janis Smits un Alberts Berke izdod laikrakstu Kanadeetis, ar nolūku sniegt padomus jauniem iebraucējiem, savam izdevumam ar grūtām pūlēm sagādājot gotu burtus, kas atšķīrās no angļu valodā lietotiem latīņu burtiem un bija pieejami turpat uz vietas. Vijas apraksti par darba vietām, organizācijām, laicīgām, reliģiskām, pa starpu fotoattēli un dzeja.

Skaidrojums par latviešu vārdiem un uzvārdiem izvēršas par 19. gadsimta vēstures aprakstu toreizējā Latvijas teritorijā. Svētkos, Jāņos, Lieldienās, iepazīstamies ar latviešu ēdieniem un parašām. No viena cilvēka bērēm var pāriet uz foto gleznu, saules atblāzmu pār ezeru un seno latviešu priekšstatu par viņsauli. Starp cilvēku dzīvēm ievīta Latvijas vēsture, māksla, kultūra. Salīdzinātas Kārļa Zvejnieka romāna Nemiera negaisi personas Kristīne un Kaspars ar Longfellova poēmas varoņiem Evangeline un Gabriel, tos pietuvinot angļu literatūras pazinējiem.

Pēc 1905. gada nemieriem Krievijas impērijā bēgļiem pat Ziemeļamerikā draudēja briesmas, ka cara aģenti tos atradīs un ar ASV vai Kanādas tiesu lēmumu deportēs. Minēti piemēri Ņujorkā, Čikāgā, Vinipegā. Pirmā pasaules kara beigās 1917. gadā Krievijā pie varas nāca komunisti, kas atbalsojās arī Manitobas latviešu kopienā, domas dalījās starp sociālistiem un komunistiem, un viņi nonāca Kanādas jātnieku policijas RCMP uzraudzībā, kas mazās, atsevišķās kopienas novērtēja kā nekaitīgas, bet joprojām pieskatāmas. Pēc Otrā pasaules kara atkal ierodas latviešu bēgļi. Amerikas Latveetis 1947./48. gadā rakstīja, ka kapitālisti Vācijas DP nometnēs izmanto lētu darbaspēku un meklē lētu darbaspēku Kanādai. Nometnēs valda mazi diktatori, bijušie Latvijas buržuji, kas ar huligānu palīdzību apspiež demokrātiju. Bijušie latviešu leģionāri ir SS noziedznieki. Tam pretī ir foto no 1940.-41. gada deportācijām Latvijā. Var tikai apbrīnot autora veiklo valodu, spēju parādīt pretējas puses, ar temata variācijām paturēt lasītāja uzmanību, pa vidu ievīt daudz Latvijas vēstures, kultūras un tās pārnesumu uz Manitobas latviešu kopienu.

Mazā Lac Du Bonnet pilsētiņā, kur tuvumā agrāk bija veclatviešu ciemats Letonija, šodien ir interesants muzejs, kur, mums nezinot, ir daudz izstādīti veclatviešu priekšmeti.

e-pasta adrese <ldbhistorical.ca>

Grāmatu var nopirkt Kanādas Latviešu Centrā Toronto LETTS SHOP vai tuvāk apskatīt Centra bibliotēkā un LNB Latvijā.

 

Anita Liepiņa

Anita Liepiņa ir Jaunās Gaitas redakcijas kolēģijas biedre.