lasītāj,

esam gluži kā panti mēs, panti gluži kā sērfingi

slīd pa vilnīšiem sērīgi, lid pa klajumu cerīgi

slīd pa smadzeņu vilnīšiem, lid pa pelēko klajumu

viegli pārvarēt vājumu, grūti atrast ir pajumu

smagi viļņos un debesīs, viegli dzīlē un pazemē

laimīgs pants, kurš ir nogrimis tavās pelēkās smadzenēs

tas vairs neslīdēs sērīgi, tas vairs cerīgi nelēkās

laimīgs pants, kurš nu atdusas tavā dzelmājā pelēkā,

lasītāj

tevi ieņem

tu visu pieņem

radīts pēc parauga

pārzvēra pārauga

līdzsvarā turas

rokas ziedi spārni spuras

plaukst dzīves platība

katra radība pati patība

esi sveicināts,maij!

dzīvība piestāv tavai formai

nekā pilsoniska

apšaubāma iederība

nekā personiska

mistiska etniskā piederība

aiz zobu dzīvžogiem

kāds skatās pa acu logiem

dns loku lokiem

te ne es

mīlestība

kad es un tu

mēs meklējam saskarsmes punktu

mīlestība

kad atgriežos pie svētā gara

dieva dēla dieva papa

esmu viens

bet atgriežos no cita kapa

rīcība iznīcība padomi

padumji mēs

gudri atomi

atēdies visa

gandrīz līdz sātam

savākt jūtas

palūdz prātam

datori vibratori

var nosprāgt ikbrīd

biomehānismi izdzist

padarītais vibrē

nevar izdzēst

mainās stāvokļi

vertikālie horizontālie stāvi

krustpunktā

kā dzīvs priekšā stāvi

cilvēki krāsojas kā koki rudenī

sejas nogrimē sevi programmē

gravē ūdenī

zīmes mizā tetovē

ar cilvēkiem kokiem tu te vēl

prasi-kas patiess?

-aizmirsi? skaties!

no kurienes tevi atpūta

dvēsele nezinīt nesenīt?

darbam seko atpūta

dzīvībai brīvība

tu ārpus sugas

smieklīgs nesaprotams

kā varonis ārpus lugas

varonis protams

arī kad otrpus

baro tārpus un citas sugas

skaties mācies

mocīts mācīts

citos turpinies sācies

- brālēn, māsīc,

mēs ūdens putekļi gāze

kur elementi atgrūžas pievelkas

viens otru stumda

ievelkas prieka fāze

mūsu zvaigžņu stunda

balts sniegs melnas ābeles

ziemas grafika uz zemes tāfeles

pelēkas ēnas ledus ies

kusīs kustēs nedusēs

tālā malā savā alā

putekli pa puteklim zemē slīgsti

jau drīksti

atbrīvo dzīvās atliekas

paliec mierīgs kad liekas

nozied pilsētciema ziema

tu taisi rīta rosmi

nekas te nevieš drosmi

solis esmē atpakaļ solīts

nekas nekam nav ticis solīts

sanāk ap sētā biedri

strādā ūdens līst augšup un lejup sviedri

krīt zvaigznes grimst zivis tak neviz

ejot prom paņem līdz mazliet sevis

dažos mirkļos apiet aplidot appeldēt

par saviem darbiem nākas atbildēt

kas nemāk rakstiski drīkst mutiski

bet nebūtība tas nav būtiski