Jaunā Gaita nr. 301. vasara 2020
Reinis Runcis
Reinis Runcis (1974) ir dzejnieks, kurš pēc autoavārijas ir ratiņkrēslā. Viņš ir autors dzejas krājumam Healja (Neputns, 2011), bilingvālajam lirikas krājumam Elementi (Neputns, 2014), kas izdots ar atdzeju japāņu valodā, kā arī grāmatai Gaismas ķermenis (Ameija, 2016). Patikšanas gadījumā atbalsts tiek vienmēr mīļi akceptēts (personīgi facebook). Video priekšstatam <https://www.youtube.com/watch?v=LOfCtNJ96eA> |
* * * neatkarīgi no tā vai tu zini kas ir videokarte vai nē manējā gaudo un pieprasa glāstus nebūs es esmu nelokāms vēl viens blue ray tev būs jānorij altered carbon s2
* * * loga uz eiropu izciršanas faniem kādā gan drausmīgā dibena un smadzeņu disfunkcijā jādzīvo lai nesaprastu ka logu var arī atvērt par sakopšanu nemaz nerunājot
* * * manai vakara nursei ir maiņas trīs slimnīcās tradicionālajai vakara temperatūrai nu ir mīļš draudziņš velns viņu zin kad gaidāmais vīrusiņš un pretīgs stress kā tāda ēna pusnaktī ja nosprāgšu kāds tiks pie labiem ratiem kas priecē un neizlikšos biedē
* * * astotais maita marts sievietes kā seksuālās minoritātes dodas gājienā ķipa tagad visi kam vāji nervi sūdīga bērnība un nav rakstura aizdomāsies un vairs nesitīs tos kas vājāki ok krīze iet vaļā pilnā sparā tauta čilo par vīrusu un neuzdod loģiskus jautājumus arī ok mana mīļā butāna izmanto brīdi un aizliedz iebraukt tūristiem aleluja tas ir pat ļoti mega ok nopietni bet es pieminu sievietes vienkārši tāpēc ka mīlu ka cienu ka nesaprotu un reizēm uzbļauju nu tāds lūk mans ņemiet par labu apsveikums
* * * kā tāds kaķis dzīve paiet garām un tavs minci minci paliek zālē neatstātām pēdām
* * * kratos pa tallinas ielu dzirdu krievu čali mani uzrunājam vai jūs esat tas rakstnieks jums labi sanāk paldies apstulbis kratos tālāk iebraucu kādā svešā pelējuma un sabrukuma pēcnāves dzīves sētā kāds trūdošajos dēļos ieremontējis baltu logu durvju lielumā koks pa kuru var negarlaikojoties uzkāpt uz jumta un iegāzties istabās kur nedzīvo pat atmiņas pretīgi un forši tā man tāda izklaide līst svešās sētās un iestrebt 40 gramīgo piņģerotu o te pat izīrē dzīvokli spēcīgi baigais rakstnieks es stulbi smaidu braucu prom un īsti nesaprotu kā te var dzīvot vispārībā
* * * godkāres gurķu mizām uz sejas aizsoļo dibens smalki kā pīle es nopūšos izslejos un iesvempjos busā uz nekurieni lido rīgu apsēdušās kaijas
* * * ko tu velcies sausām acīm teātriem un atklāšanām cauri visi jumti naktīs tavi ej un kliedz cik vari bet vēl labāk atrod sarga vietu studijā ar klavierēm sargi savu nakti bezgalīgi kamēr tā vēl dzīva deg
* * * un tad tu raudi sarkanmelnām asarām dvēselīte kā tāds puņķis baltais asins ķermenītis uzbriest degunā cik tad labi kā pēc lietus dziļi ieelpot
* * * faktiski es drūmi smīnot maucu globusu uz pirksta vidējā kur tu esi draugs mans dārgais meklējot kas to pašu dari
* * * viņa pat nav iepazinusies nav pieskārusies nav ne vārda uzrakstījusi bet ir jau paspējusi iemīlēties vilties sadusmoties izšķirties un šai ļaunajai pasaulei pasūdzēties brīnišķīgā atkal pietrūkst palodze kur ilgi pārkārt rokas raudzīties prom uz augšu tukšumā sašķiebtu galvu kad visi guļ un mierīgi smaidītu
* * * ja tu esi melnais caurums rodas iespaids ka visi tev uzbrūk ja neesi ka visi tevi velk melnajā caurumā iedzersim par to lai mums nerastos sūdīgi iespaidi
gremošanas pilienus
|