Jaunā Gaita nr. 301. vasara 2020

 

 

Reinis Runcis

 


 

Reinis Runcis (1974) ir dzejnieks, kurš pēc autoavārijas ir ratiņkrēslā. Viņš ir autors dzejas krājumam Healja (Neputns, 2011), bilingvālajam lirikas krājumam Elementi (Neputns, 2014), kas izdots ar atdzeju japāņu valodā, kā arī grāmatai Gaismas ķermenis (Ameija, 2016). Patikšanas gadījumā atbalsts tiek vienmēr mīļi akceptēts (personīgi facebook). Video priekšstatam <https://www.youtube.com/watch?v=LOfCtNJ96eA>

 

 

* * *

neatkarīgi no tā

vai tu zini kas ir videokarte

vai nē

manējā gaudo un pieprasa glāstus

nebūs

es esmu nelokāms

vēl viens blue ray tev būs jānorij

altered carbon s2

 

 

* * *

loga uz eiropu

izciršanas faniem

kādā gan drausmīgā

dibena un smadzeņu disfunkcijā

jādzīvo

lai nesaprastu ka logu

var arī atvērt

par sakopšanu nemaz nerunājot

 

 

* * *

manai vakara nursei ir maiņas

trīs slimnīcās

tradicionālajai vakara temperatūrai

nu ir mīļš draudziņš

velns viņu zin kad

gaidāmais vīrusiņš

un pretīgs stress kā tāda ēna

pusnaktī

ja nosprāgšu kāds tiks

pie labiem ratiem

kas priecē

un neizlikšos

biedē

 

 

* * *

astotais maita marts

sievietes kā seksuālās minoritātes

dodas gājienā

ķipa tagad visi kam vāji nervi

sūdīga bērnība

un nav rakstura

aizdomāsies

un vairs nesitīs tos kas vājāki

ok

krīze iet vaļā pilnā sparā

tauta čilo par vīrusu

un neuzdod loģiskus jautājumus

arī ok

mana mīļā butāna

izmanto brīdi un aizliedz

iebraukt tūristiem

aleluja

tas ir pat ļoti mega ok

nopietni

bet es pieminu sievietes

vienkārši tāpēc ka mīlu

ka cienu ka nesaprotu

un reizēm uzbļauju

nu tāds

lūk mans

ņemiet par labu apsveikums

 

 

* * *

kā tāds kaķis

dzīve paiet garām

un tavs minci minci

paliek zālē

neatstātām pēdām

 

 

* * *

kratos pa tallinas ielu

dzirdu krievu čali mani uzrunājam

vai jūs esat tas rakstnieks

jums labi sanāk

paldies

apstulbis kratos tālāk

iebraucu kādā svešā

pelējuma un sabrukuma

pēcnāves dzīves sētā

kāds trūdošajos dēļos ieremontējis baltu logu

durvju lielumā

koks pa kuru var negarlaikojoties uzkāpt uz jumta

un iegāzties istabās kur nedzīvo pat atmiņas

pretīgi un forši

tā man tāda izklaide

līst svešās sētās un iestrebt 40 gramīgo

piņģerotu

o te pat izīrē dzīvokli

spēcīgi

baigais rakstnieks es stulbi smaidu

braucu prom

un īsti nesaprotu

kā te var dzīvot

vispārībā

 

 

* * *

godkāres gurķu

mizām uz sejas

aizsoļo dibens

smalki kā pīle

es nopūšos izslejos

un iesvempjos busā

uz nekurieni

lido rīgu apsēdušās kaijas

 

 

* * *

ko tu velcies

sausām acīm

teātriem un atklāšanām cauri

visi jumti naktīs tavi

ej

un kliedz cik vari

bet vēl labāk

atrod sarga vietu

studijā ar klavierēm

sargi savu nakti

bezgalīgi

kamēr tā vēl dzīva deg

 

 

* * *

un tad tu raudi

sarkanmelnām asarām

dvēselīte

kā tāds puņķis

baltais

asins ķermenītis

uzbriest degunā

cik

tad labi

kā pēc lietus

dziļi ieelpot

 

 

* * *

faktiski

es drūmi smīnot

maucu globusu

uz pirksta vidējā

kur tu esi

draugs mans dārgais

meklējot

kas to pašu dari

 

 

* * *

viņa pat nav iepazinusies

nav pieskārusies

nav ne vārda uzrakstījusi

bet ir jau paspējusi iemīlēties

vilties sadusmoties

izšķirties

un šai ļaunajai pasaulei

pasūdzēties

brīnišķīgā

atkal pietrūkst palodze

kur ilgi pārkārt rokas

raudzīties

prom uz augšu tukšumā

sašķiebtu galvu

kad visi guļ

un mierīgi smaidītu

 

 

* * *

ja tu esi melnais caurums

rodas iespaids ka visi tev uzbrūk

ja neesi

ka visi tevi velk melnajā caurumā

iedzersim par to lai mums nerastos sūdīgi iespaidi

 

gremošanas pilienus

 

 

Jaunā Gaita