Linda Treija

Laila Milevska. Dzīve attēlos

 

Lai gan vārdi un teksts ieņem svarīgu vietu ilustratores un mākslinieces Lailas Milevskas (Laila Milevski) mākslā, galvenais viņas izteiksmes līdzeklis ir līnija, kas domas, emocijas, dzīves novērojumus un spriedumus pārnes zīmējumos, skicēs un gleznās. Zīmēšana un skicēšana ir neaizvietojama Lailas ikdienas sastāvdaļa. Pat tad, ja kādā brīdī nesanāk pieķerties zīmulim, viņas domas riņķo ap un par mākslas projektiem, grafikām, skicēm un uzmetumiem.

No agras bērnības Laila aizrāvās ar zīmēšanu un pirmā nopietnā mācīšanās sanāca jau astoņu gadu vecumā vasaras studijā, Latvijā, pie rakstnieka un mākslinieka Arnolda Plauda. Savukārt mācību gada laikā Princtonā (Princeton, NY) viņa mācījās pie gleznotājas bulgārietes Elenas Petevas. Studējot trīs gadus Latvijā, ISL IB programmā, viņa gāja zīmēt un gleznot pie mākslinieces Helēnas Hein­rihsones. Lailas bakalaura grāds mākslā un mākslas vēsturē iegūts Amherstas koledžā (Amherst College). Seko studijas Merilendas Institūta mākslas koledžā (The Maryland Institute College of Art), ko viņa sekmīgi pabeidz 2019. gadā ar maģistra grādu ilustrācijas jomā (Illustration Practice).

Jaunās ilustratores skicēs un zīmējumos galvenokārt figurē cilvēka tēls. Tas var būt reāls, dzīvē novērots, bet reizēm tas nāk no māk­slinieces iztēles. Lailai, radot mākslas darbus, ir svarīgs viņas emocionālais stāvoklis, apkārtējā vide. Iztēli var rosināt pat kāds garām ejot noklausīts teksts, dzirdēta mūzika, skatīts filmas fragments. Zīmējumu un komiksu varoņi parasti ir mākslinieces radi, draugi, bet var būt arī svešinieki, mīļāko filmu varoņi, kā arī dzīvnieki. Daži komiksu/attēlstāstu varoņi ir viņas pašas personības dabīgs turpinājums. Dabas un dzīvnieku pasaules nozīme, kas izpaužas latviešu tautas pasaku, tautisko tradīciju un rituālu klātbūtnē, Lailas ilustrācijās un komiksos droši vien nāk no mātes Sandras puses. Savukārt dziļa mīlestība uz grāmatām un to vērtībām nāk no tēva Roberta, kurš savu dzīvi veltījis grāmatām, to saglabāšanai un izpētei, strādājot nozīmīgākajās Amerikas bibliotēkās. Tāpēc gluži saprotama ir Lailas daiļrades daļa, kas saistās ar grāmatu, grāmatiņu un pašizdota, mazas tirāžas žurnāla („zine”) veidošanu un izdošanu.

Viens no pēdējiem lielākajiem projektiem ir bijis darbs viņas tēzēm Irma: starppaaudžu vēsture (Irma: An Intergenerational History, 2019) un Mans ceļojums uz Vāciju (My Trip to Germany, 2019). Izdevumā aprakstīta Lailas ģimenes no mātes puses, – vecvecmāmiņas Annas Marijas, vecmāmiņas Irmas un mātes Sandras dzīve, un kā šīs trīs, dažādo paaudžu sievietes ietekmējušas un veidojušas mākslinieces neatkarīgo raksturu, dzīves uztveri un vērtību skalu.

Abas grāmatas ir fotogrāfiju, zīmējumu un komiksu sleju salikumi. Īstās fotogrāfijas mijas ar Lailas rokrakstā gleznotām un zīmētām ainām, objektiem, detaļām. Vietām pāri attēliem ar roku rakstītais teksts pievērš skatītāja uzmanību kādai domai, teicienam vai problēmai. Gan kompozicionāli, gan arī gleznieciski meistarīgi ir uzgleznoti un uzzīmēti skati no pagātnes būtiskiem notikumiem ne tikai valsts, sabiedrības, bet arī pašu varoņu personīgajās dzīvēs. Skats no iekāpšanas kuģī, lai dotos uz Vāciju un izbēgtu no sarkanās armijas, zīmēts kadrs no sarkanarmiešu maršēšanas Rīgā ar Brīvības pieminekli fonā, skati ar skaisti uzgleznotajām Latvijas un Vācijas lauku ainavām un arī pārējie attēli izvada mūs cauri indivīda un veselas tautas pārdzīvojumiem. Māksliniece veiksmīgi ievieto stāstījumā detalizētus priekšmetu zīmējumus, kas ir kā paskaidrojošais materiāls. Tas precizē un uzliek uzsvaru uz būtisko. Reizēm tie iegūst gandrīz vai simbolisku nozīmi, piemēram, rindā salikti koferi, vecmāmiņas kafijas servīze, končiku^[1], kam bija vērtība kara un pēckara laikā, kaudzīte zālē, dokuments atļaujai pārvietoties pa Vācijas kara zonu, vecvecmāmiņas cepure, kas viņai bija galvā meitas Irmas un Filipa kāzās 1950. gadā Amerikā, un citas lietas, kas piedod grāmatai vēsturiska pētījuma sajūtu. Šo Lailas maģistra grāda tēžu darbu var pieskaitīt pie mākslas-izpētes projektiem par mājas, dzimtenes un identitātes jautājumiem. Māksliniece Krista Svalbonas no 2016. gada strādā pie līdzīga projekta „Displacement” par DP nometnēm, cilvēkiem un to likteņiem pēc Otrā pasaules kara. Ja Kristas darbs aptver lielākas cilvēku grupas, tad Lailai šī pati tēma tiek apskatīta caur viņas tuvāko ģimenes locekļu prizmu.

Kā papildinājums šai grāmatai ir neliels izdevums par Lailas ceļojumu uz Vāciju 2018. gadā. Laila skicēja vietas, kur Irma bija dzīvojusi, strādājusi un pavadījusi laiku. Bieži vien vecmāmiņas uzņemtās fotogrāfijas papildina Lailas mūsdienu skices no tām pašām vietām, reizēm pat skatupunktiem.

Otrs nozīmīgs darbs Lailas komiksu grāmatu jomā ir sērijas Ley Lines ^[2] izdevums #9, Ienāc, svētceļniek (Enter, Holy Piligrim. 2016). Stāsta pamatā ir dzimtzemnieces ceļojums uz Sendenī baziliku (Church of St. Denis) un viņas garīgie meklējumi. Baznīca ir pirmā gotiskā celtne Francijā. Laila atrod veidu, kā ar gotiskās arhitektūras klātbūtni izstāstīt apburošu stāstu par ticības zaudēšanu un tās atgūšanu. Stāsts ir kā metafora personīgajam ceļam uz garīgumu caur mākslu. Atšķirībā no daudziem citiem šīs sērijas komiksu māksliniekiem, kuri savam naratīvam izraudzījās kādu ar mākslu saistītu personību, Laila izvēlējās veselu arhitektūras un laikmeta virzienu, gotiku. Ar izteiksmīgām gaismēnām un veiklu zīmējumu, pārdomāto kompozīciju un piemeklēto monotono krāsu gammu, viņai veiksmīgi izdodas panākt galvenās varones garīgā pārdzīvojuma, kā arī vides senlaicīguma izjūtu. Laila izmanto riso druku, kas ir kā digitālās un rokas spiedes drukas apvienojums. Grāmatas attēlu senatnīgo noskaņu palīdz panākt burgundijas tintes tonis, rokas spiedes mākslinieciskā neprecizitāte un tonētais papīrs.

Māksliniece ir izveidojusi arī vairākas zīmētas īsfilmiņas. No tām filma Uz ietves (On the Sidewalk) ilustrē Lailas sajūtas par pāris gadus atpakaļ notikušo avāriju. Koks apstādījumos, pakritis cilvēks, salauzts ritenis, vientuļš velobraucējs kā paskaidrojošie tēli darbojas atsevišķi katrs savā kadrā, kuri savukārt apvienoti vienā kopējā skatā - stāstā par notikumu.

Filmiņa Lido dzirksteles (Sparks Fly) ir darbs no projekta studijām, kas tapis sadarbībā starp Merilendas Institūta Mākslas koledžu (MICA) un Hopkinsa Ekstrēmo materiālu izpētes institūtu (the Hopkins Extreme Materials Institute). Šajā studiju darba ciklā tapušas daudzas jo daudzas skices, kā arī krāsaini zīmējumi, no kuriem viens ir uz JG vāka.

Ļoti romantiska un aizkustinoša ir Nāku mājās (Coming Home). Ar zīmuli zīmētā filma ataino māju kā būtni, kas nopūšas, vientulībā pavadot dienu bez saviem mājiniekiem. Vakarā cilvēkam atgriežoties ēkā un sākot iededzināt gaismu logos, māja ar savām rokām noglauž katru apspīdēto rūti. Liekas, ka māja tagad ir apdzīvota un ir atmodusies tās dvēsele.

Zīmēto komiksu tematika ir plaša. Te var atrast gan Lailas personīgos pārdzīvojumus (Loss of Innocence), gan mīlestību uz kino (Drawing Antonioni), gan sērijas ar minikomiksiem par dzīvniekiem, u.c.

Lailas gleznotās ilustrācijas, gleznas un krāsainie zīmējumi var būt gan ļoti koši, gan maigākos toņos ieturēti. Viņai raksturīgs maigs triepiens, noapaļots, plūstošs zīmējums un interesanta kompozīcijas izjūta. Vienā no pēdējiem Lailas gleznotajiem darbiem, pa nezāļu aizaugušo pagalmu ar nomesto tukšo „Cido” tetrapaku puspavērtie metāla vārtiņi vedina mūs uz balto māju ar puspavērtajām durvīm un dūmakas mākonī ietīto jumtu. Darbs atsauc atmiņā puspamestas mājas kādā Latvijas piepilsētas nostūrī. Pie šī gleznojuma māksliniece ir pierakstījusi iemīļotā poļu dzejnieka Česlava Miloša rindas par ceļojumu iepazīt savu provinci, „... pāri pakalniem, caur priežaudzēm, kurās iestiepās meži, kur dūmu mudžekļi sēdēja virs māju jumtiem, it kā tās degtu” (autores tulk.).^[3]

Laila ar saviem komiksiem ir piedalījusies dažādās publikācijās un izdevumos. To starpā arī starptautisko atzinību guvušajā komiksu kultūras žurnālā KUŠ, kas tiek izdots Latvijā kopš 2007. gada.

Lailas Milevskas radošajai darbībai var sekot viņas mājās lapā <www.lailamilevski.com>, var iedziļināties katras skices vai darba tapšanas un izveides procesā viņas Instagram lapā <www.instagram.com/lailamilevski>, var noskatīties īsfilmiņas <https://vimeo.com/user92711480> un pāršķirstīt viņas grāmatas/grāmatiņas ar ilustrācijām un komiksiem, tās iegādājoties.  

 

Linda Treija ir Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības (ALMA) prezidente un JG mākslas redaktore.

 

 

---

^[1] končiks – cigarešu izsmēķa gals (žargonv.)

^[2] Ley Lines ir izdevums, kas iznāk reizi ceturksnī. Tā mērķis ir parādīt komiksu un vizuālās mākslas, kā arī kultūras dažādo jomu krustpunktus. Co-published by Grindstone Comics and Czap Books, generously supported by Koyama Press.

^[3] „I went on a journey to acquaint myself with my province (...) traveled trough a country of hills and pine groves that gave way to strethces of forest, where tangles of smoke hovered over the roofs of the houses, as if they were on fire”, Czeslaw Milosz. The Roadside Dog.

 

Laila Milevska. Priekšpilsēta (Pēc Česlava Miloša). 21.5×29.2 cm. Tuša, guaša, digitālā apstrāde. 2020