G R Ā M A T A S

Vita Gaiķe

 

Starptautiskā bilžu grāmatu izdevēju un aģentu platforma „dPICTUS” starp 100 pasaulē izcilākajām pērn izdotajām bilžu grāmatām ierindojusi arī Latvijā izdoto mākslinieces un animācijas filmu režisores Anetes Meleces grāmatu „Kiosks”.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Meksikā pirmoreiz izdots Latvijas autora romāns - rakstnieka Arno Jundzes Putekļi smilšu pulkstenī. Pagājušā gada nogalē izdoto Jundzes romānu tulkojusi Meksikā dzīvojošā latviete Agnija Anča.

Noslēdzies šī gada otrais un arī pēdējais platformas „Latvian Literature” izsludinātais konkurss par atbalsta piešķiršanu Latvijas literatūras tulkošanai un izdošanai ārvalstīs. Konkursā tika lemts par atbalstu 23 darbu tulkošanai un 23 darbu izdošanai ārvalstīs.

Tulkotāju atbalstam kopumā piešķirti 51,360 eiro, dodot iespēju nākotnē lasīt Latvijas autoru darbus vēl 18 valodās, bet izdevēju atbalstam piešķirti 45,000 eiro, kas ļaus šogad izdot latviešu literatūru 15 dažādās valodās.

 

Ar „Latvian Literature” atbalstu ungāru valodā iznāks Māras Zālītes romāns Pieci pirksti, pie vācu lasītājiem nonāks Ingas Ābeles romāns Paisums, igauņu un poļu valodās būs lasāma „Satori” autora Rvīna Vardes debijas grāmata Kas te notiek, lietuviešu valodā - Vlada Spāres Tu nevari dabūt visu, ko gribi, spāņu valodā tiks tulkots Jāņa Joņeva romāns Jelgava 94, kā arī taps virkne citu tulkojumu (pilns saraksts lasāms Latvian Literature mājaslapā http://latvianliterature.lv/en/news/second-competition-of-2020-for-translating-and-publishing-latvian-literature-abroad-concluded).

 

DZEJA

Skaistuma klātbūtne ir Krišjāņa Zeļģa ceturtais dzejoļu krājums. „Krišjāņa Zeļģa dzeja pēdējos gados kļuvusi vēl precīzāka un ietilpīgāka. Gan laikabiedru vērojumi, gan pasaules apceļošana ļāvusi tapt dzejoļiem, kas aiz ārēja miera un formas lakonisma slēpj pretrunīgas emocijas un mīklainas situācijas, kuras var pārvērsties neprognozējamā iznākumā,” dzeju raksturo krājuma redaktors Kārlis Vērdiņš.

Marta Pujāta dzejoļu krājums bērniem ej nu ej savieno bērnus un pieaugušos, ļaujot katram vecumam saprast un pārdzīvot tekstus atbilstoši savai pieredzei. Grāmatu ilustrējusi dzejnieka māsa grafiķe Lāsma Pujāte.

 

PROZA

Īsi pirms rakstnieka pāragrās nāves klajā nāca Paula Bankovska romāns Pasaules vēsture, kas ir kā ekskursija ļoti tālā nākotnē. Stāstā visas pasaules valodas atkal ir sajaukušās vienā, Zemes sula ir izsīkusi, cilvēkus un kustoņus apdraud melno asiņu sērga, pie debesīm spīd trīs mēneši, bet katra nācija savu dzīves telpu ir iekārtojusi atbilstoši saviem ideāliem un priekšstatiem par pareizību. Satiksmi starp dažādām pasaulēm nodrošina gliemjiem līdzīgi vienslieži, bet mūsdienas šiem ļaudīm šķiet tāla un grūti izprotama pagātne.

Iznācis pirmais jaunās sērijas „Es esmu…” darbs – Andra Zeibota romāns Krauklis – par vienu no populārākajiem latviešu dzejniekiem 20. gs. 20.-30. gados, romantiķi Jāni Ziemeļnieku. Skat. recenziju 52.-54. lpp.

Ēriks Kūlis īsprozas krājumā Zemes telpa, jūras elpa ieskatās ļoti atšķirīgos likteņu vijumos.

Gunta Eņģeļa ironiskās prozas stilā rakstītā debijas romānā Koncerts vectēva pagalmā ar spriedzes filmai tipisku realitātes izjūtu vēsturiskie notikumi vai to atbalsis sasaucas ar šķietami neciliem atgadījumiem nomaļā, anonīmā Latvijas pagastā.

Ilzes Jansones romānā Vīru lietas, rakstnieka Svena Kuzmina vārdiem, „trāpīgi raksturoti modernās inteliģences pārdzīvojumi” <dgramata.lv>.

Ražīgā autora Jāņa Ūdra astotā grāmata Ivande Kaija. Sievietes dzelme stāsta par vienu no Latvijas izcilākajām sievietēm – rakstnieci, publicisti un politiķi, kuras nopelni Latvijas nosargāšanā valsts pirmajos gados jo­projām nav pilnībā novērtēti – Ivandi Kaiju (īstajā vārdā Antonija Lūkina, 1876-1942).

Ar ilggadējā Teoloģijas semināra mācībspēka Nikolaja Plātes 1981. gadā tapušo Kompendiju dogmatikā Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds turpina nozīmīgu Latvijas neatkarības laikā aizsāktu rakstu krājumu sēriju „Studia Theologica”. Pirmais sējums iznāca 1935. gadā, kas bija veltīts profesoram Imanuelam Bencingeram, otrs izdevums tika izdots jau pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un bija veltīts profesoram Voldemāram Maldonim.

Latviešu izcelsmes ASV vēsturnieka Ričarda Pļavnieka grāmata Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju iepazīstina ar Latvijā līdz šim tikai fragmentāri apskatītu tematu – tā vēsta par latviešu tautības personām, kas Rietumos tika apsūdzētas un tiesātas par nacistu okupācijas laikā Latvijas teritorijā izdarītiem kara noziegumiem, par līdzdalību holokaustā. Uzsvars likts Rietumvācijā tiesātā Viktora Arāja darbībai un prāvai. Grāmatas autors R. Pļavnieks ir ASV Floridas Dienvidu koledžas vēstures docents, 1949. gadā ASV ieceļojuša latviešu leģionāra mazdēls. Darbs pirmo reizi tika izdots angļu valodā 2017. gadā.

 

TULKOJUMI

Igauņu dzejnieces Merikes Eimes (Merike Õim) darbu izlasi ar nosaukumu Neierāmēts vārds sastādījis un atdzejojis Guntars Godiņš. Merikes Eimes dzeju dēvē par saistošu, pateicoties tās spējai aizkustināt līdz eksistences dziļumiem.

Marianas Lekijas (Mariana Leky), kas tiek dēvēta par vienu no spēcīgākajām balsīm mūsdienu vācu literatūrā, lasītāju iemīļoto romānu Ko var redzēt no šejienes (Was man von hier aus sehen kann) latviešu valodā tulkojusi Inga Karlsberga.

Ievērojamā vācu domātāja, estētiķa un kultūrkritiķa Valtera Benjamina (1892-1940) stāstu krājuma Vardarbība un melanhlolija  sastādītājs un tulkotājs Igors Šuvajevs apgalvo, ka „grāmatā apkopoti darbi, kas var sniegt atslēgu Valtera Benjamina meklējumu un atradumu izpratnei”. Rīgā Benjamins ierodas 1925. gadā, un pilsētai viņa dzīvē ir milzīga un joprojām nenovērtēta un neizpētīta nozīme. Izdevumu papildina harizmātiskā, pāragri traģiski aizgājušā mākslinieka Viļņa Zābera (1963-1994) zīmējumi.

 

LITERATŪRA

Lāsma Gaitniece

 

Laikā, kad Latvijas kultūras dzīvi pilnībā pilnībā paralizējusi mistiskā vīrusa „COVID-19” izplatība, starpnozaru mākslas grupas „SERDE” pārstāvji sērijā „Tradīciju burtnīca” laiduši klajā jaunu izdevumu – Stāsti par ebrejiem Aizputē. Darba, ko sagatavojušas Signe Pucena un Ieva Vītola, priekšvārdā teikts: „Šī izdevuma pirmsākumi meklējami pirms 15 gadiem, kad 2005. gadā Aizputē notika ekspedīcija ‘Folklora pilsētā’, kuras laikā pētnieki no Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta dokumentēja pilsētas iedzīvotāju atmiņas un stāstus par vietējo vēsturi. Viena no spilgtākajām tēmām intervijās bija atmiņas par ebreju kopienu Aizputē pirms Otrā pasaules kara” (3. lpp.). Darbā apkopotie atmiņu stāsti ir ļoti kolorīti, vietumis jautri, taču netrūkst arī dziļas traģikas. Intervijas fiksētas, saglabājot tieši tos vārdus un teicienus, ko aptaujātie cilvēki lietojuši. Izdevumā iekļauts daudz fotogrāfiju – te attēlotas gan senās Aizputes ielas, gan ļaudis, kuru (ar maziem izņēmumiem) mūsu vidū vairs nav. Tradīciju burtnīcas redaktore ir Rita Treija, mākslinieks – Mārtiņš Ratniks.

 

T Ē L O T Ā J M Ā K S L A

Linda Treija

 

Vasaras sākumā galerijā „Istaba” bija skatāma tematiskā izstāde „Aizsargmaskas”. Kā vienu no spilgtākajiem pandēmijas laika vizuālajiem simboliem savos darbos attēloja vairāk nekā 180 mākslinieku. Izstādē bija redzamas gan reālas maskas, gan tēmas rosināti glezniecības darbi, skulptūras un citas mākslinieciskās izpausmes formas.

 

Mākslinieks Andris Eglītis kopā ar domubiedriem ir izveidojis izstādi „Savvaļa”, kas no 10. jūlija līdz šī gada beigām ir aplūkojama brīvā dabā starp Dūķiem un Jaundrustiem. Izstādē piedalās mākslinieki Andris Eglītis, Raitis Hrolovičs, Kate Krolle, Reinis Bērziņš, Austris Mailītis, Katrīna Neiburga, Jānis Noviks, Kaspars Podnieks, Liene Rumpe, Kristīne Upīte un Linda Vidgorčika, bet augustā izstādi ar savu dalību papildina jauni mākslinieki.

„Katrs var izvēlēties, kā „Savvaļu” piedzīvot – kā izpļautu ērti noejamu celiņu, garāku blandīšanās taku vai ne vienmēr sausām kājām brienamu klejojumu ar aptuvenām norādēm. Cilvēks izstādes pieredzes ātrumu nosaka pats. Te var peldēties dīķī un vērot dabas horizontu, palīst zem strūklakas, uzcelt telti un pārnakšņot, apmesties zem nojumes un radīt kaut ko savu, bet var ieskriet tikai uz mirklīti – daba un māksla ar jums visu izdarīs pati,” stāsta Andris Eglītis.

Izrādes aktualitātēm var sekot līdzi vietnē <Savvala.lv>.

 

 

25. jūlijā tika atklāts Mākslas festivāls „Cēsis 2020”, kura uzmanības fokusā šogad bija skaņa, lai Covid-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās maņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes. Juris Žagars pirms festivāla sacīja:

„Pārsteidzošā kārtā mums ir izdevies noorganizēt festivālu tikpat bagātu programmas ziņā, kā tas ir bijis katru gadu, ar vizuālo sadaļu ne mazāku kā citus gadus, ar pilnu muzikālo programmu, ieskaitot lielo koncertu Pils parkā, ar kino seansiem un ar teātra Grand Prix skati. Un, galvenais, nekas no tā nebūs attālināti un digitāli. Viss būs klātienē un ar īstiem mākslas darbiem un notikumiem, bet maksimāli ievērojot piesardzības pasākumus un norādes, kas no valsts un epidemiologu puses dotas kultūras pasākumu rīkotājiem. Pateicoties mūsu partneru un atbalstītāju stabilitātei un ticībai, un ar maksimālu atbildības sajūtu pret sabiedrības veselību, centīsimies pamazām atgriezties mākslas un mūzikas pasaulē, kas līdz šim bijusi ‘iesaldēta’.“

Festivāla daudzveidīgajā kultūras programmā bija iekļautas divas vizuālās mākslas izstādes: „Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalījās mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule), un konkursa SEB stipendijas glezniecībā finālistu darbu izstāde „Dienaskārtība”, kurā finālistu četrinieku veidoja jaunie gleznotāji Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders (kuratore Inese Rozentāla).

 

 

Pateicoties par veselības aprūpē strādājošo nesavtīgo darbu trīs mēnešus ilgušajā ārkārtējās situācijas periodā, kā arī aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, 16. jūnijā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāja tēlnieka Aigara Bikšes izgatavoto lielo, krāsaino skulptūru „Mediķi pasaulei”, kura ir radījusi neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā.

Tēlnieka ideja, veidojot šo skulptūru sešu metru augstumā, bija, ka jebkurš cilvēks blakus spilgtajai ārstei virsvalkā, ar cepuri un cimdiem, jutīsies kā mazs bērns. Interesi par šo statuju izrādīja vairāki ārzemju mediji. Savā „Instagram” statujas fotoattēlu publicēja britu raidsabiedrība BBC. Par to ir rak­sti raidsabiedrības CNN mājaslapā, vienā no Indijas lielākā laikraksta „Hindustan Times” vietnē, kā arī virknē mazāku izdevumu. Tāpat statujas atklāšanas video tika publicēts populārā ASV raidījuma „CBS Sunday Morning” Facebook lapā. Skulptūra ir veidota no putuplasta un pārklāta ar poliuretāna pārklājumu. Tādējādi mākslas darbs vienlaikus ir viegls, taču ciets un spējīgs izturēt svelmi, lietu, sniegu un citus dabas izaicinājumus.

 

 Tēlnieks Aigars Bikše pie sava darba Mediķi pasaulei

 

2020. gada Vila Aiznera Komiksu Balvai ASV (The Will Eisner Comic Industry Awards), kuru mēdz dēvēt par komiksu industrijas „Oskara” balvu,  kategorijā „Labākā antoloģija” nominēti četri Latvijas komiksu izdevniecības „kuš!” 2019. gadā izdotie komiksu krājumi „š!”. Šajā kategorijā nominētas vēl četras citas komiksu antoloģijas, un „kuš!” ir vienīgā nominētā izdevniecība, kura darbojas ārpus ASV un Lielbritānijas. Sērijas „š!” izdevumos četras reizes gadā tiek apkopoti latviešu un starptautisku komiksu māk­slinieku darbi jau kopš 2008. gada. Kā norāda izdevniecība: „“š!” krājumi starptautisku uzmanību komiksu vidē ieguvuši, jo izceļas ar eksperimentāliem darbiem un mākslinieku drosmi meklēt jaunus un neparastus veidus komiksu veidošanā, laužot stereotipus un paplašinot komiksu tradīciju.”

Nominēto četru krājumu autori ir trīspadsmit latviešu mākslinieki – Lote Vītiņa, Ingrīda Pičukāne, Līva Kandevica, Pauls Rietums, Vivianna Maria Stanislavska, Agate Lielpētere, Anna Malicka, Dāvis Ozols, Ernests Kļaviņš un Andrejs Kļaviņš, Karlīna Marta Zvirbule, Mārtiņš Zutis, Zane Zlemeša. Krājuma redaktori – Dāvids Šilters un Sanita Muižniece.

 

 

18. jūnijā, turpinot aicinājumu sabiedrībai apmeklēt Latvijas muzejus un kultūrtelpas, Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Cēsis un Vecpiebalgu.

Cēsīs prezidents apskatīja ekspozīciju „Sirdsapziņas ugunskurs”, kas nupat ieguvusi Eiropas Savienības „Europa Nostra” kultūras mantojuma balvas žūrijas atzinību, kā arī izmantoja iespēju, lai apskatītu latviešu simbolisma mākslas izstādi Cēsu pilī.

Tika apmeklēts arī Pasaules latviešu mākslas centrs PLMC, kas apkopo un izstāda mākslas darbus, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Tiekoties ar centra dibinātājiem un darbiniekiem, Valsts prezidents sacīja: „Trimda ir nozīmīga latviešu nācijas daļa ar sev raksturīgo kultūru un mākslu, kas ir latviešu nācijas kultūras un mākslas integrāla sastāvdaļa. Tajā atspoguļojas latviešu vēsturiskā realitāte un vieta pasaulē. Paldies, ka to saglabājat un darāt mums pieejamu.”

 

 

Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā līdz 11. oktobrim skatāma ceļojošā izstāde „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs kopprojekts, veltīts Baltijas valstu 100 gadu neatkarības gadadienai. Izstāde jau guvusi atzinību Francijā un Igaunijā, kur to apmeklējuši vairāki simti tūkstošu skatītāju.

 

 

Pasaules Latviešu mākslas centrā Cēsīs no 3. jūlija līdz 11. septembrim skatāma Rolanda Kaņepa (1925-2011) mākslas izstāde „Tēlu karuselis”. Latviešu trimdas gleznotāja un Ņujorkas Elles ķēķa mākslinieka sarežģītā dzīve un personība caur simboliem un tēliem atspoguļojas viņa figurālajos, kompozicionāli interesantajos darbos. (skat. B. Eglītes rakstu 46. lpp.)