Jaunā Gaita nr. 302. rudens 2020

 

 

Laris Krēsliņš

Esmu dzimis 1975. gadā Vašingtonā un uzaudzis Merilandes štatā, beidzis Temple universitāti Filadelfijā vēstures fakultātē; kopš skolas beigšanas strādājis mūzikas un žurnālistikas nozarē. Producēju īssfilmas, reklāmu un video projektus. Pēdējā laikā strādāju sociālo mēdiju marketinga jomā. Piedalos latviešu un amerikāņu mūzikas grupā „Mācītājs on Acid”. 2012. gadā izdevu savu pirmo dzejas grāmatu Atbildes/Jautājumi; sekoja Cik es atceros. Vai punktiņi., Puķes.Vietā., Atlaidas/Es., un Kad tu dosies prom.
Grāmatas pieejamas <https://dzejas.bigcartel.com/>  .

 

 

Dzejoļi no vēl nepublicēta krājuma Miervalža paradīze

*

Nebaidos.

Nemaz.

Baidos.

*

Es staigāju. 

Caur atmiņu spokiem. 

Jūtu to asaras.

*

Pārņēmi mani.

Uzrakstīju 213 dzejoļus.

Aizņēmies mani.

Neuzrakstīju 213 dzejoļus.

Peldu nullēs.

*

Nebaidies no jaunības.       

Vai vecības.                       

*

Tu esi.

Mana. 

Kabatas simfonija.

*

Kur tu esi šodien.

Nē. -

Kas tu esi šodien.

Es.

Šodien. 

Žirafe.

 

*

Pie tava krasta.

Kad mākoņi.

Izlaida.

Sauli.

Mīlīgi.

Un bez žēlastības.

Apgaismoja tevi.

Kā Zobenu karalieni.

Tad aptvēru.

Ka man ir trūcis.

Tava spēka.

No pirmās elpas.

Šinī bezgalīgajā dzīvē.

 

*

Ķimerēsim.

Caur šo.

Mīlestības posmu.

Bērzu eļļa.                         

Dod man spēku.                    

Ikdienā.

Ikvakarā.

Ikpēcpusdienā.

Iksapņos.

*

Aizmirsu.

Kā tavas bučas jūtas.                

Kurā ielā tu dzīvo.

Sapnis, kas tu biji.

Ir tagad izgaisusi migla.

 

 

Jaunā Gaita