Linda Treija

„PAR SPĪTI VISAM!”

Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības virtuālā mākslas izstāde

 

Šajā gadā viss mainījās strauji un varētu teikt – negaidīti. Ikdienas rutīna, kopā sanākšanas rituāls, attiecības savā starpā un ar sabiedrību kopumā pieņēma jaunas formas un izpausmes. Ko darīt, lai pārdzīvotu laiku, kad pasaule apmetusi kūleni? Kā dziedējošas darbības varētu būt radīt, skatīt un dalīties ar skaisto un vērtīgo. Bieži tieši māksla ir tā, kas palīdz saglabāt veselo saprātu, aizdzen kaut uz brīdi rūpes un neziņu, sniedz stabilitātes sajūtu.

Šoreiz deviņpadsmit Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības mākslinieki ar saviem darbiem veido izstādi, kuru virtuāli var apskatīt dažādās interneta vietnēs, kā arī mājas lapā . . .

<https://www.americanlatvianartists.com>.

 

Daudziem māksliniekiem dabas klātbūtne, tās vērošana un pati gleznošana palīdz aizmirst pašreizējās rūpes.

Ainas Romanas drošu otas triepienu gleznotajos dabas skatos mērķis ir notvert mirkļa, vietas izjūtu ar ekspresionistiskiem žestu nospiedumiem.

Gunas Mundheimas akvareļi, kas tapuši vasaru pavadot pie Atlantijas okeāna, izstaro miera un gaišuma sajūtu. Skatu fragmenti ar koku stumbriem un zālēm kāpās, vējā noliektiem krūmājiem, vasaras māju siluetiem un mainīgām debesīm apvienojas pāris kompozīcijās. Starp tām plūst gaisma, veidojot telpu, kurā domas un izjūtas ceļo laikā.

Ievas Undas akvarelī gleznotajās ainavās var saskatīt garīgo trauksmi, sajust dramatismu, ko māksliniece rod dabā, tās mainīgajās noskaņās.

Leldes Kalmītes darbi tapuši dažu pēdējo mēnešu laikā Cēsīs. Tās ir gleznas, kurās apvienojas ģeometriski abstraktais ar dabā novērotiem motīviem. Māksliniece darbus raksturo kā metaforas pašreizējam nemierīgajam un bīstamajam pandēmijas laikam.

 

Izstādes mākslinieku darbi, kas gleznoti vairāk abstrakti, pauž laika un individuālās izjūtas caur formu, krāsu un kompozīciju.

Sarma Muižniece Liepiņa triptihā ekspresīvi sakombinē interesantu formu un krāsu salikumu. Par savu darbu māksliniece raksta: „They Came in Cocoons” / „Tie ieradās kūniņās” ir saskarsme ar ārpasauli nopietnā, bet ne pavisam atbaidošā veidā. Tieši šogad, 2020. gadā, globālās pandēmijas laikā, tas mani atkal ievelk savā gaismā, gan tajā dimensijā, kas atrodas aiz gaismas.”

Laiku, kas notiek pasaulē un arī mākslinieces privātajā dzīvē, izteiksmīgā kontrastā starp vēsi zilajiem toņiem un liesmojoši oranžajiem savos darbos interpretē Kika Nīgale. (Skat. 73. lpp.)

Ģeometrisko trijstūra formu un ekspresīvo otas vilcienu apvienojumā, darbus ir gleznojis mākslinieks Juris Cimbulis. Sešas kompozīcijas veido ciklu, kas savā krāsu kolorītā un uzbūvē ir aizraujošs, dinamisks. Tajā ir sajūtams Ogista Rodēna skulptūras Kalē pilsoņi traģisms. (Skat. 50. lpp.)

Savukārt pilnīgi citādi ģeometriski ornamentālais kopā ar izsmalcinātu krāsu toņiem saspēlējas gleznotājas Mairas Reinbergas darbos. Savās gleznās viņa cenšas notvert gaisīgumu, trauslumu un mistēriju un tiecas atspoguļot skaistumu, harmoniju un mieru. (Skat. 42. lpp.)

Uģa Nīgala datorgrafikās ģeometriskās formas pāriet viena otrā, izvijas līnijās, veido laukumus, un krāsas pakāpeniski nomaina toņkārtas. Tas viss veido vizuālo attēlu, kas ir iluzoriski telpisks, gandrīz fiziski sataustāms.

 

Tekstilmākslu pārstāv divas mākslinieces.

Ausmas Macates Nonāces darbos kompozīcijas ir radniecīgas dabas un pilsētas ainavām. Viņas gobelēni pauž nokrāsas un kontrastus, kas novēroti dabā.

Gleznojums uz zīda ļauj māksliniecei Ingai Strausei Godejord radīt izjūtu plūdumu savos darbos. Viņa savā gleznojumā ar spilgtām, vitālām un drosmīgām krāsām cenšas parādīt dabas elementus, tās stihijas abstraktā vienkāršībā.

 

Fotomākslas jomā savus darbus izstādījuši divi mākslinieki.

Gleznieciski un fascinējoši ir fotomākslinieces Daces Margas darbi. Kluso dabu attēli sastāv no priekšmetiem un to spoguļattēliem, kuri fotografēti, izmantojot dabisko gaismu. Viņas mērķis ir bez datora manipulācijām iegūt attēlus, kuros vienkāršu priekšmetu sastapšanās ar dabisko gaismu rada kaut ko vienreizēju un neikdienišķu.

Mūsdienu digitalizētajā pasaulē fotogrāfa Gunta Lauzuma aizraušanās ir radīt un rādīt mākslu ar fotogrāfijas palīdzību. Vairākums viņa darbu ir veidoti abstrakcionisma un minimālisma tradīcijās, pētot līniju, ģeometriju un gaismēnu. Mākslinieka darbos var atrast ietekmes no tādiem Eiropas 20. g.s. 20to gadu Bauhaus virziena māksliniekiem kā Vasilija Kandinska, Paula Klē, Anni Albērsa un citiem. (Skat. šī numura vāku.)

 

Ar telpiskiem mākslas darbiem izstādē piedalās trīs mākslinieki.

Daba un tās struktūra ir galvenie iedvesmas avoti tēlnieka Ginta Grinberga darbiem. Skulptūras top, izmantojot lietotus, pārstrādāšanai nolemtus materiālus. Šos cilvēka un tehnoloģijas veidotos objektus mākslinieks pārveido sarežģītās un daudzveidīgās dabas formās. (Skat. 1. lpp.)

Māksliniece Ruta Smilškalne veidojusi koka reljefa kompozīcijas no ģeometrisku formu plāksnītēm, kas nokrāsām un formām saskaņojoties, rada noteiktas emocijas. Viņas darbi izstaro optimistisku un nomierinošu enerģiju.

Mākslinieces Annas Annuss Hagen veidotā skulptūra „Mēs to izdarījām .. Beigas” („We did it .. the End”) dveš gandrīz vai apokaliptisku iespaidu. Melnais, matētais globuss uz metāla pedestāla izraisa nolemtības un beigu izjūtu.

 

Portretiem un figurālajām kompozīcijām pievērsušies trīs mākslinieki.

Ulda Stepes darbi pārstāv sienu gleznojumu un teātra dekorāciju jomu.

Šajā COVID radītajā izolācijas klusumā pēc ilgāka laika māksliniece Sebastienne Mundheima atgriezusies pie gleznošanas. Viņa dod priekšroku gleznojumam ar guašu, kas rada piesātinātu, gandrīz cukurainu virsmas klājumu. Risinot attiecības starp emocionālo gleznojumu un formas zīmējumu, viņa pievēršas portreta noslēpumam. (Skat. 39. lpp.)

Linda Treija piedāvā apskatei portretus un ilustratīvos zīmējumus. Viņu aizrauj panākt telpas vai formas ilūziju un ļaut rokai brīvi vilkt līniju sazarojumus. Māksliniece atzīst, ka: „Šajā satraukuma un neziņas pilnajā laikā drošākais un reizē neaizsargātākais atsperšanās punkts esi tu pats.”

 

Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības mākslinieku darbu virtuālā izstāde ir kā atbilde šī laika radītajiem ierobežojumiem un sarežģījumiem. Tas ir ALMAs ikgadējais saiets, tā ir mūsu kopā sanākšana – PAR SPĪTI VISAM!

 

 

Gleznotāja, mākslas kritiķe, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja Linda Treija ir JG mākslas redaktore.