Jaunā Gaita nr. 303. ziema 2020
G r ā m a t a s
Vita Gaiķe
Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” bija skatāma izstāde no „dīpīšu” laikiem – Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā. Baltijas kultūrvēstures pētnieks, bibliofils Oto Bongs septiņu gadu laikā apbraukāja vairāk nekā 60 bēgļu nometnes Vācijā un savāca vairāk nekā 7000 skaitāmpantu, kas bijuši raksturīgi visdažādākajām Latvijas vietām.
LATVIEŠI CITVALODĀS
Vizmas Belševicas triloģijas Bille otra grāmata Bille un karš ar tulkotājas Mirjas Hovilas palīdzību devusies pie somu lasītājiem.
Latvijas laikmetīgās dzejas bilingvālās izlases Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu sastādītāja ir dzejniece Elvīra Bloma, atdzejojumu autore ir somu jaunās paaudzes tulkotāja Annika Suna.
Dienas gaismu ieraudzījusi Jōņa Cybuļska sarakstītā biogrāfija par dziesminieku un latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvi Andryvu Jūrdžu, kuram šogad tiek atzīmēta 175. jubileja. Izdevums ir īpašs ar to, ka tas izdots divās valodās - latgaliešu un angļu. Grāmatas izdošanu iniciējis uzņēmējs un Latvijas goda konsuls Teksasas pavalstī Pīters Aloizs Ragaušs, tulkojumu no latgaliešu valodas uz angļu valodu veikusi Aija Nagle-Īzaka.
DZEJA
Sagaidot dzejnieces Ritas Gāles 95. dzimšanas dienu, literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā (papildinot ar apjomīgu priekšvārdu) izdota grāmata Saule pusdienā, kurā ir sakopoti visi līdz šim izdotie Ritas Gāles dzejas krājumi – Kas lietu sauks (1965), Atkala (1977), Atšķirtā (1990), Pirms Saulgriežiem (2005), kā arī recenzijas, apceres par krājumiem, intervijas, sarunas, pašas dzejnieces dienasgrāmata un bagāts fotomateriāls.
Amandas Aizpurietes jaunākajā krājumā Pēc izvākšanās sakopoti pēdējo septiņu gadu laikā tapušie dzejoļi – ikdienas vērojumi, sajūtas par esību blakus mirušam mīļotam cilvēkam, par pārmaiņu neizbēgamības apjausmu un autores dialogi ar savu iekšējo nepieciešamību rakstīt.
Dzejnieka un literatūrzinātnieka Kārļa Vērdiņa jaunākais dzejoļu krājums Gatavā dzeja vizuāli atgādina līdzņemšanas ēdiena kārbiņu, bet saturiski veidots no dažnedažādu mūsdienās sastopamu tekstu fragmentiem – sākot no instrukcijām un sludinājumiem līdz „Google” meklētājā atrasto materiālu fragmentiem un paša autora dzīves pieredzes uzplaiksnījumiem.
Agnese Rutkēviča ar sava otrā dzejoļu krājuma Vietām cilvēki saldsērīgi dzidrajiem dzejoļiem solās mierināt tos, kurus notvērušas ilgas, un spirdzināt tos, kurus pārmācis nogurums.
Savā desmitā dzejkrājumā Dzejoļu remonts Eduards Aivars priecē savus cienītājus ar ironiskiem refleksijas pilniem dzejoļiem ar gariem virsrakstiem un rezignētiem ikdienības vērojumiem.
Pēc 15 gadu dzejošanas Liepa Rūce izdevusi savu debijas dzejoļu krājumu Atspulga balss, kurā dominē cīņa ar atsvešinājuma izjūtu, ko rada sevis apzināšanās un pieņemšanas mēģinājumi.
Bērnu dzejas gadagrāmatā Garā pupa, ko sastādījusi dzejniece Inese Zandere un ilustrējusi māksliniece Aleksandra Runde, publicēti 55 jauni mūsdienu autoru dzejoļi, kā arī atdzejojumi bērniem, 71 pašu bērnu rakstīts dzejolis, luga un gan labi zināma, gan piemirsta bērnu dzejas klasika.
PROZA
Jaunās Gaitas lasītājiem pazīstamā rakstniece Ilze Lāce (Verhaeghe) lasītāju vērtējumam nodod desmit stāstu ciklu Baloži uz Žozetes jumta, kurā pēta to, kā katru no mums iespaido laikmets un sabiedrība, katra individuālā pagātne, savstarpējo attiecību līkloči un mūsdienu īpaši aktuāla tēma – emigrācija un sekas, kādas tā atstāj gan aizbraucēju, gan palicēju apziņā. Skat. Kristānas Kuzminas recenziju 58. lpp.
Jaunās latviešu rakstnieces Ivetas Rēdlihas trešā romāna Mānīgā ziemeļblāzma darbības vieta ir Norvēģijai piederošais tālais ziemeļu arhipelāgs Svalbāra, kur ir dzimusi pati rakstniece, bet romāna galvenā varone latviete Ināra turp devusies, lai noskaidrotu kāda nelaimes gadījuma patiesos apstākļus.
Nosvinot dzejnieces un valodnieces Lalitas Muižnieces 85 gadu jubileju, klajā laista grāmata Pēdas. Melita Rīgā, kas iekļauj divus prozas darbus: emocionālās Pēdas par liktenīgo 1941.-1945. gadu un sirreālo iespaidu stāstu par viesošanos Latvijā 1974. gadā Melita Rīgā.
Ingas Ābeles jaunākā grāmata Balta kleita stāsta deviņu sieviešu stāstus. „Sapņos šīs sievietes skata sevi baltā kleitā. Varbūt tā ir kāzu, varbūt – mirstamā kleita, un apokalipse ir iespējama jebkurā mirklī, jebkurā vietā, jebkurā prātā,” par grāmatu izsakās rakstnieks Guntis Berelis. Skat. Līvas Alksnes recenziju 56. lpp.
Sērijā „Es esmu…” iznācis Ingas Gailes romāns Rakstītāja, kas vēsta par latviešu rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti Ivandi Kaiju. „Rakstot darbu, es daudz uzzināju par Ivandi Kaiju. Bet es arī daudz iztēlojos. Un sekoju intuīcijai. Kā viļņiem. Parīzes plūdu viļņiem. Romānā rakstu arī par seksualitāti, jo man šķiet, ka rakstīšana un seksualitāte bieži vien izplūst no viena avota, kurā savienojas emocionalitāte, pārdzīvojumi, vēlme radīt. Mana pieredze arī liecina, ka abas – rakstīšana (sava stāsta stāstīšana) un seksualitāte – ir tās, kuras vara vēlas kontrolēt, radot šķēršļus to brīvai izpausmei,” par grāmatu raksta Inga Gaile.
Mūzikas žurnālista, kultūras projektu redaktora un rakstnieka Kaspara Zaviļevska otrā grāmata Pilnīgs Šahs ir literārs garstāsts par gadu tūkstošu miju, atskatoties uz tagadējo četrdesmitgadnieku paaudzes vētraino jaunību.
Maija Pohodņeva un Modris Pelsis tandēmā strādā jau divdesmit gadu, turklāt viņu sarakstīto grāmatu klāsts ir gan bagātīgs, gan daudzpusīgs. Tagad klajā laists romāns ar intriģējošu nosaukumu Kaķu vārdotāja, kas vēsta par sievieti vecumā nedaudz pēc četrdesmit, kura, palaidusi dzīvē jau pieaugušos bērnus, saprot, ka īsti nemaz nezina, kas pati ir un ko vēlas no dzīves.
Vineta Trimalniece pirmā grāmatā – stāstu krājumā Piepildīts – raksta par sirmgalvjiem (un ne tikai) – pansionāta iemītniekiem. Viņa raksta ar jaunam cilvēkam neparastu iejūtību un pārsteidzoši dziļu dzīves izpratni, kuru guvusi, pati strādājot pansionātā un slimnīcā.
Arņa Šablovska sakārtotā grāmata Es neesmu viens. Ar mani ir mana tauta dokumentos, liecībās un darbos vēsta par dzejnieku, publicistu un politieslodzīto Gunāru Freimani (1927-1993), par viņa dzīvi, garīgo un politisko mantojumu. Grāmatā par tikšanos ar G. Freimani stāsta Janīna Kursīte, Lidija Lasmane, Rasma Pērkons, Maija Cālīte, Inta Purva, Jānis Vēveris un citi, publicēti arī literatūrzinātnieka Rolfa Ekmaņa iespaidi par Gunāra Freimaņa dzeju un sarakste ar rakstnieku Jāni Klīdzēju. Grāmatā iekļauta G. Freimaņa dzeja un proza, kas tapusi gan apcietinājumā, gan vēlāk, apcerot tur piedzīvoto, un publicistiskas pārdomas par Latvijas valsti un tautu.
Andas Līces jaunākās prozas un dzejas grāmatas Ceļadoma atslēgvārds ir „ceļš” – fiziskā, garīgā un emocionālā nozīmē. Grāmatā ietverti liriskie monologi, dzejas un esejas.
Lauras Vinogradovas garstāsts Upe tiek raksturots kā smeldzīgs, emocionāli bagāts un literāri augstvērtīgs vēstījums par savas vietas un piepildījuma meklējumiem dzīvē.
Rakstnieka un publicista Viļa Selecka grāmatas Disidents galvenais varonis ir Ints Cālītis. Tāpat kā grāmatas autors, arī Ints Cālītis bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts. Abi 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Taču Inta Cālīša cīņa par to sākusies daudz agrāk. Ne velti padomju režīms viņu trīsreiz sēdināja cietumā, pakļāva necilvēcīgiem apstākļiem, taču neuzveica. Skat. Lāsmas Gaitnieces recenziju 62. lpp.
Grāmatā Trīs no Pārdaugavas. Viļņa Baumaņa stāsts ar Noras Ikstenas un leģendārās grupas dalībnieka Viļņa Baumaņa starpniecību satiekas Latvija un Amerika, pagātne un mūsu dienas. Grupas dziesmas atspoguļo to, kas trimdas latviešus priecēja vai satrauca 20. gadsimta 70. un 80. gados, un tās atdzīvinājusi grupa „Ducele”, kopā ar grāmatas izdošanu laižot klajā arī mūzikas albumu.
Pēteris Bankovskis ir iedziļinājies un izpētījis vietējās kolekcionēšanas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem Latvijas teritorijā, izsekojot kolekcionārismam baltvācu pilīs un muižās, starpkaru perioda Latvijā, trimdas sabiedrībā, okupētajā Latvijā un visbeidzot mūsdienu Latvijā, un to sakopojis grāmatā ar nosaukumu Palimpsests, kas nozīmē atkārtoti izmantots pergaments.
TULKOJUMI
Pie latviešu valodas lasītājiem nonākusi somu filozofijas maģistres Mias Kankimeki grāmata Sievietes, par kurām domāju naktīs (Naiset joita ajattelen öisin) (tulk. Gunta Pāvola), kurā autore raksta par dažādos laikmetos un dažādās pasaules vietās dzīvojušām sievietēm, kuras darījušas tādas lietas, ko konkrētajos apstākļos – laikā, pasaules malā, ekonomiskajā situācijā – sievietēm nebija pieņemts darīt.
Latviešu valodā lasāms kanādiešu rakstnieces Margaretas Atvudas (Margaret Atwood) romāns Liecinieces (The Testaments), kas ir spoža, asa un humorpilna satīra par cilvēka dabu – turpinājums pasaulslavenajam darbam Kalpones stāsts (Handmaid’s Tale) (tulk. Silvija Brice).
Īru rakstnieces Kārenas Gilesē (Karen Gillece) Eiropas Savienības Literatūras balvu ieguvušais romāns Ko atnes viļņi (Longshore Drift) stāsta par Laru, viņas mīļoto un abu kopīgā bērna ceļojumu pa Dienvidameriku, kas tiek brutāli pārtraukts, kad dēls bez pēdām nozūd Brazīlijas tirgus laukuma burzmā (tulk. Renāte Punka).
T Ē L O T Ā J M Ā K S L A
Godinot latviešu dzejnieces, dramaturģes, sabiedriskās un kultūras darbinieces Aspazijas (īstajā vārdā – Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; 1865-1943) piemiņu, Jūrmalā atklāta jauna, neparasta skulptūra. Aspazija kāpās ir vides objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi, kā autore ir pazīstamā tēlniece Olga Šilova. Dzejniece attēlota pilnā augumā, smalkā tērpā ar „mežģīnēm” un dāmu cepurē. Darbs veidots ar lielu rūpību, tēlniece, sākot darbu, ļoti rūpīgi iedziļinājusies dzejnieces būtībā. Skulptūra apskatāma Dubultos, iepretī Aspazijas ielai, kāpu joslā. Šīs pašas ielas pretējā galā atrodas muzejs „Aspazijas māja”, un aptuveni pa vidu – Dubultu Rakstnieku nams. Jaunais vides objekts Baltijas jūras krastā, priežu ielokā jau no pirmajām dienām izraisījis plašu vietējo iedzīvotāju un tūristu interesi. Kā atklāj sociālie tīkli, tas ļoti daudz tiek fotografēts un absolūtā vairākumā gadījumu atzīts par ļoti skaistu.
Lāsma Gaitniece
* * *
Māksliniece Dita Lūse iepriecina skatītājus ar jaunu izstādi „Saliktais laiks”, kuras pamatā ir cilvēku attiecības, to atstātās liecības rakstīto vēstuļu un fotogrāfiju formā. Gleznotāja savos darbos apspēlē katra cilvēka dzīves unikalitāti, personisko attiecību bagātību un to iespaidu uz nākošajām paaudzēm. Par izstādes tapšanas procesu Dita Lūse raksta: „Iedziļināšanās pagātnē un atmiņas, tai skaitā mantotās atmiņas, reizēm ir tik spēcīgas, ka darbojas vizuāli aktīvāk nekā tagadnē acu priekšā redzamais.” Izstāde apskatāma Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā „MuseumLV” no 24. oktobra līdz 28. novembrim.
Šoruden Latviešu Fonds, atzīmējot fonda pastāvēšanas 50 gadus, piedāvā virtuālu izstādi ar LF dalībnieku mākslas darbiem. Šī izstāde ir veidota divās daļās. Pirmā daļa, kura iepazīstina ar esošo Latviešu Fonda dalībnieku un stipendiātu mākslu, un otrā, kas veltīta piemiņai par jau aizgājušajiem māksliniekiem, kuriem bija liela nozīme LF pirmsākumos. Izstādes dalībnieki: Elizabete Ludvika, Maira Reinberga, Sarma Muižniece Liepiņa, Zaiga Thorson, Gints Grinbergs, Krista Svalbonas, Rita Grendze, Reinis Zusters, Jānis Zuntaks, Valdis Kupris, Gundega Cenne, Raimonds Gunārs Slaidiņš un Kazimirs Laurs. Virtuālo izstādi var apskatīt <www.latviesufonds.com>.
Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rokmūzikas Asociācija 28. oktobrī pie Saeimas rīkoja akciju „NĒesošais skats”, kas bija kā atbalsta darbība mazo uzņēmēju protesta akcijai „Atdod karoti!”. Pamatīgu sašutumu un iebildumus radošo profesionāļu vidē sacēluši Finanšu ministrijas grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz mainīt autoratlīdzību saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmu. Līdzakcijas autori Gļebs Panteļejevs, Iveta Laure, Igors Dobičins skaidroja, ka „radošajām personām, līdzīgi kā uzņēmējiem, nav pieņemama likumdošanas grozījumos paredzētā finansiālā stāvokļa pasliktināšanās. Īstermiņa domāšana ir apdraudējums kultūras pastāvēšanai un tās izaugsmei. Valdības piedāvātie risinājumi, kuros ietilpst kompensācijas mehānismi, sociālo dienestu pārbaužu draudi, niecīgo radošo stipendiju korumpēta sadale, nav kultūras nākotnes mērķis.” Akcija vizuāli sastāvēja no tukšiem gleznu virsrāmjiem, kas darbojās kā asociācija valdošajai politikai, kas redz rāmjus bez satura.
Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs (Lielā Skolas iela 6) no 26. septembra skatāma jauna sezonas izstāde „Pavasaris Austrālijā”. Izstādē apskatāmi 27 savās mākslinieciskajās izpausmēs atšķirīgu Austrālijas latviešu mākslinieku darbi. Sākot ar Imantu Tilleru, konceptuālajām Jāņa Rūdolfa Nedēļas skulpturālajām instalācijām un beidzot ar apjomīgajām sirreālajām Lidijas Dombrovskas-Larsenas vīzijām un Ojāra un Edgara Grestes videoinstalācijām. Bez minētajiem māksliniekiem izstādē vēl pārstāvēti Uldis Āboliņš, Anda Banikos, Juris Ceriņš, Pēteris Ciemītis, Igors Dimits, Mārtiņš Gauja, Inta Goddard, Dzidra Knochs, Lidija Mednis, Dzidra Mičela (Mitchell), Haralds Norītis, Irīna Ozoliņa, Gunta Pārups, Māris Raudziņš, Jānis Šēnbergs, Arvīds Sodums, Vija Spoģe-Erdmane, Margarita Stīpnieks, Jānis Supe, un Dagnija Zariņa-Greste. Skat. Leldes Kalmītes rakstu 40. lpp.
Linda Treija
* * *
Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonds piešķir gadskārtēju balvu pārmaiņus literatūrā un mākslā, rakstniekiem un māksliniekiem, kas dzīvojot ārpus Latvijas ar saviem darbiem bagātina latviešu moderno mākslu un literatūru, šo mākslu plašākā nozīmē. Balvas lielums ASV $20,000.
Šī gada mākslas balva tiek piešķirta Kristai Svalbonas, atzinībā par viņas arhitektūras/mākslas projektu „Displacement”. Šis projekts ir plaši aprakstīts tīmeklī un to var atrast zem viņas un projekta vārdiem.
Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonds apsveic mākslinieci par šo vērtīgo un aizkustinošo darbu. Fonda dibinātājiem, rakstniekam A. Eglītim un gleznotājai V. Janelsiņai, bija jādzīvo apstākļos un mītnēs, kuras Krista Svalbonas ir iemūžinājusi savā projektā, un tur jāturpina savu radošu darbu.
Lelde Gilman