Lelde Kalmīte

PAVASARIS AUSTRĀLIJĀ

Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) izstāde Cēsīs, Latvijā no 26. septembra līdz 2020. gada beigām

Izstādes atklāšanas runa

 

„Trimda ir nozīmīga latviešu nācijas daļa ar savu raksturīgu kultūru un mākslu, kas ir latviešu nācijas kultūras un mākslas integrāla sastāvdaļa. Tajā atspoguļojas latviešu vēsturiskā realitāte, un vieta pasaulē. Paldies šī centra organizatoriem un entuziastiem, kas to mums saglabā un dara pieejamu. Šī ir vieta, kur domāt . . . “.

Tā rakstīja Latvijas Valsts prezidents, Egils Levits, 2020. gada 18. jūnijā PLMC apciemojumā.

 

Lidija Mednis (1923) Austrālijas lauki / Australian Bush. 1978. Eļļa uz audekla. 41×30 cm PLMC kolekcija

No pašas pirmās izstādes, 2008. gadā, Austrālijas mākslinieki ir bagātīgi pārstāvēti PLMC kolekcijā. Pandēmijas laikā, rīkot Austrālijas izstādi šķita loģisks solis, plānojot nākamajā gadā PLMC izstāžu programmu bez muitas un citiem sūtīšanas sarežģījumiem. Bet svarīgākais ir tas, ka Austrālijas latviešu mākslinieku darbi, kas ir izstādē skatāmi, ir augstas kvalitātes un daudzveidīgi, atspoguļojot globālu mūsdienas mākslu. Izstādē skatāmi darbi, kurus radīja 27 Austrālijas mākslinieki. 

 

Ar lielāko skaitu darbu izstādē piedalās Lidija Dombrovska-Larsena, kā arī Mārtiņš Gauja.

Starp pasaules slavenākajiem austrāliešu māksliniekiem šodien ir Imants Tillers, kuram bija liela un iespaidīga personālizstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzejā 2019. gadā. Kad toreiz rakstīju Imantam Tilleram lūdzot viņam noziedot kādu darbu PLMC kolekcijai, atklāti sakot, necerēju saņemt pozitīvu atbildi. Tāpēc bijam tik pateicīgi, kad Imants laipni atsaucās un noziedoja skaistu darbu, kas ir skatāms izstadē.

Austrālijas mākslinieki ir aktīvi piedalijušies arī kolekcijas veidošanā. PLMC kolekciju veido internacionāla ekspertu komiteja: no ASV Guna Mundheima un Lelde Kalmīte, no Kanādas Valda Oestreichere, no Latvijas Dainis Mjartāns. Līdz savai nāvei 2019. gadā, Austrāliju komitejā pārstāvēja izcilais mākslinieks Haralds Norītis. Esam pateicīgi, ka viņa vietā tagad nāk Ojārs Greste. Visa Grestes ģimene, ieskaitot Ojāra nelaiķi dzīvesbiedri mākslinieci Dagniju Zariņu-Gresti (1942-2009) un dēlu Edgaru Gresti, ir piedalījušies PLMC darbā. Ojārs arī piedalījās ASV mākslinieka Kārļa Rēkevica zīmēšanas rezidencē 2018. gada vasarā.

 

Latviešu imigrācijai uz Austrāliju ir interesanta vēsture.

Austrālija bija pirmā valsts, kas pēc Otrā pasaules kara uzņēma latviešu bēgļus, un apmēram 25 000 latviešu veica grūto un bīstamo okeāna ceļojumu, lai apmestos šajā tālajā kontinentā. Tas nebija viegls lēmums. Austrālija nav tikai tālu no Eiropas, tā burtiski atrodas otrā pasaules malā. Ziemassvētki tiek svinēti vasaras vidū, nevis Ziemeļeiropas aukstajā un sniegotajā ziemā. Šomēnes, kad Latvijā sākas rudens, Austrālijā sākas pavasaris. Tāpēc izstādi nosaucām Pavasaris Austrālijā.
 

Vija Spoģis-Erdmanis (1939) Mūsu zeme. 1980. Jaukta tehnika. 102×76 cm PLMC kolekcija

Austrālija Otrā pasaules kara laikā bija īpaši neaizsargāta pret Japānas iebrukumu, un šis fakts ietekmēja tās vēlmi uzņemt imigrantus no pārpildītajām pārvietoto personu nometnēm Eiropā, tostarp cilvēkus no Baltijas valstīm. Kā pirmie pēc kara 1947. gadā Austrālijā ieradās bēgļi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Viņi bija jauni un neprecējušies un ātri kļuva pazīstami kā ‘skaistie balti’. 

 

Turpmākajās desmitgadēs latviešu bēgļu mākslinieki ir devuši ievērojamu ieguldījumu Austrālijas sabiedrībā un mākslā. 1975. gadā viņi nodibināja Austrālijas latviešu mākslinieku asociāciju (ALMA). ALMA savu pirmo biedru grāmatu izdeva 1979. gadā, kam sekoja otrā grāmata Austrālijas latviešu mākslinieki 2008. gada oktobrī. Abu grāmatu autori saskārās ar jautājumu, vai viņi varētu atrast jēgpilnu Austrālijas-latviešu mākslinieka definīciju. 

Ievadā pirmam izdevumam Mārtiņš Gauja norādīja, ka jau tobrīd Austrālijā bija ļoti maz mākslinieku, kuri būtu izglītojušies cariskās Krievijas vai Latvijas Republikas mākslas skolās. Lielum lielais vairākums bija veidojušies vai nu starptautisko, vai austrāliešu mākslas tendenču iespaidā, un tādējādi viņu darbi neatspoguļoja kādu latviešu nacionālās mākslas stilu.
Ja nacionālais stils nenosaka Austrālijas-Latvijas mākslinieku, tas atstāja primāro kritēriju kā identitāti: vai kāds sevi uzskata par latvieti Austrālijā vai par Austrālijas latvieti. Šinī jautājumā atspoguļojas latviešu vēsturiskā realitāte un vieta pasaulē, kā rakstīja prezidents Levits PLMC viesu grāmatā.

Pateicoties milzīgām pārmaiņām, kas ir sagaidāmas sakarā ar planētas sakaršanu, ir skaidrs, ka nākotnē tautu pārvietošanās kļūs par jaunu realitāti. Imants Tillers šo jauno realitāti raksturo kā „Vietai nav nozīmes”. Attiecība starp vietu un kultūru tiešām ir starp nopietnākajiem jautājumiem cilvēces nākotnē. PLMC, kā rakstīja prezidents Levits, ir „vieta, kur domāt” par šādiem jautājumiem.

 

Dr. Art Lelde Kalmīte ir PLMC kuratore