Jaunā Gaita nr. 304. pavasaris 2021
G R Ā M A T A S
Sakopojusi Vita Gaiķe
LATVIEŠI CITVALODĀS
Marfā, Teksasā dzīvojošais Vilis Inde nācis klajā ar grāmatu par Latviju – Latvia: The Sun Rises over a Nation: A Brief History un uzskata, ka šī grāmata ir pirmais solis, lai iepazītu latviešus, viņu kultūru un vēsturi. Grāmatā atsevišķa nodaļa veltīta arī vienam no 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Latvijas garīgiem un politiskiem vadītājiem – Rainim.
Jāņa Joņeva romāna Jelgava 94 spāniskais tulkojums ir kļuvis par otru latviešu grāmatu, kas ir publicēta Meksikā (tulk. Ana Karenina Ochoa Contreras).
Ingas Ābeles romāns Duna angliskā tulkojumā ieguvis nosaukumu The Year the River Froze Twice (tulk. Christopher Moseley).
Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas lasāmas arī dāņu valodā – Farvede Eventyr (tulk. Per Nielsen and Kristīne Skarbinika Pedersen).
Laimas Kotas (bij. Muktupāvelas) sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts iznākušais romāns Istaba tulkots lietuviešu valodā – Kambarys.
Krišjāņa Zeļģa dzejoļu krājums Zvēri, jau tulkots angļu un katalāņu valodās, tagad iznācis arī vācu valodā - Wilde Tiere (tulk. Adrian Kasnitz).
Osvalda Zebra romāns Gaiļu kalna ēnā gada laikā piedzīvojis divus tulkojumus – franču valodā (tulk. Nicolas Auzanneau) un albāņu valodā (tulk. Anxhela Çikopano).
DZEJA
Toronto dzīvojošā dzejniece Lolita Gulbe uz savu 90 gadu jubileju sagatavojusi dzejoļu krājumu Pēdējā rudens lapa, kurā sakopoti pēdējos gados tapuši, kā arī agrāk uzrakstīti, bet nepublicēti dzejoļi. (Mansards)
Ingmāra Balode trešā dzejoļu krājumā Dzejoļi pēc mūsu ēras, krājuma redaktora, dzejnieka un literatūrzinātnieka Arta Osupa vārdiem, „mēģina sev un lasītājam atbildēt, kas notiek, kad vienu dzīvi nomaina cita”. (Neputns)
Literatūrzinātnieks un dzejnieks Ivars Šteinbergs savā debijas dzejas krājumā Strops cenšas parādīt to, cik dažādās balsīs, rakursos un perspektīvās ir iespējams runāt. (Neputns)
Iedvesmojoties no klasiskajiem un mūsdienu autoriem un autorēm, dzejnieks Lauris Veips savā debijas krājumā Interesantās dienas lasītāju pavada nostalģiskā ceļojumā ar zināmu pašironijas un humora devu. (Orbīta)
Dainis Deigelis dzejas krājumā Pilsētā mirstošas saules ēnā turpina apcerēt tēmas, kas aizskar visus – par sociālo nevienlīdzību, kapitālistiskas sabiedrības brīžam drūmo un nevērīgā patērēšanā balstīto realitāti, par vientulību, atsvešināšanos un sevis pazaudēšanu nepazīstamu, bezpersonisku cilvēku burzmā.
Latvijas Literatūras gada balvas laureāta Haralda Matuļa dzejprozas krājums Eksistenciālisms domāts plašai auditorijai: visiem, ko nomāc dzīves neskaidrība, tiem, kas ir nelaimīgi, kas piedzīvojuši šaubas par dzīves jēgu, pusmūža cilvēkiem pirms un pēc 35 gadu vecuma, dzejniekiem. Tas izdots vecajā drukā. (Biedrība Ascendum)
Lotes Vilmas Vītiņas pirmā dzejoļu krājumā Meitene lasāmi dzejoļi, kas tapuši vairāku gadu garumā. Tie sakārtoti sešās nodaļās, katra ietver kādas tēmas vai nozīmes dzejoļus. „Tie ir par meiteni, rokām, dārzu, brāli, ūdeni, maigumu, krokodiliem, karstumu u.c. Visi kopā tie veido stāstījumu, savā ziņā meitenes portretu,” saka krājuma autore. (Neputns)
Sanitas Dāboliņas sakārtojumā iznākusi Augusta Saulieša dzejas izlase Baltos ceļos, kurā sakārtoti aptuveni 140 dzejoļi, pārstāvot dabas un mīlestības liriku, izcilas literārā jūgendstila pērles un populāras dziesmas. Daudziem dzejoļiem līdzi nāk seni stāsti.
Skat. Viestura Vecgrāvja recenziju 61. lpp.Klajā nācis rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča dzejas krājums latgaliešu valodā Pādi navā svāti, kas noslēdz 2005. gadā aizsākto tetraloģiju Ceļš.
PROZA
Pateicoties biedrības „Dramaturgu asociācija” iniciatīvai pie lasītājiem nonācis latviešu autoru iepriekš nepublicētu lugu krājums Cilvēkzvērs, kurā iekļautas desmit latviešu autoru lugas – Leldes Stumbres, Aivas Birbeles, Kristiānas Štrāles-Dreikas, Egīla Šņores, Ingas Ābeles, Annas Rancānes, Rūtas Žeinas, Rodžera de Kūra, Alekseja Ščerbaka un Eldara Čerņicka.
Juris Zvirgzdiņš turpina rakstīt stāstus par Essi, personāžu, kura pirmais uznāciens meklējams jau 1987. gadā žurnālā Avots. Grāmatā Esse un....un... sakopotie stāsti ir sīki atgadījumi no Esses dzīves, iespējams, anekdotes, vietumis atšķaidot ar alegorijām. Esse dzer tēju ar nāvi, nolemj arī pēc COVID pandēmijas citiem nolūkiem saglabāt sejas masku, ceļ Ķīnas mūri no sērkociņiem, apceļo antīko pasauli, kopā ar Hemingveju dodas zvejā, atver līdzību un aforismu bodīti, glābj Skalbes kaķīti no jaunajiem vandāļiem un viņš nelaiž iekšā pa durvīm seksuālo revolūciju. (Pētergailis)
Populārajā sērijā „Zvaigznes detektīvu klubs” Janas Veinbergas darbā Mākoņaina nakts lasītāji sastapsies ar grāmatā Svešais draugs jau iepazītiem privātdetektīviem Stasu un Laumu un varēs vērot, kā autore attīstījusi žanru, kuru pati definē kā „romantisko detektīvu”.
Alda Bukša romāna Brāļi vai Bruoļi darbība notiek vairākās pilsētās – Londonā, Helsinkos, Tartu, Balvos. Starp tajā apskatītajām tēmām – narkotiku kontrabanda, nacionālie partizāni, nelegālie imigranti un bez vēsts pazuduša brāļa meklējumi. (Dienas Grāmata)
Džeinas Šteinbergas debijas romāns Lasītāja pārstāv zinātniskās fantastikas žanru literatūrā un iepazīstina ar nākotnes vīziju, kurā ir jauna profesija – lasītāja. Zinātniskās fantastikas darbā tehnoloģija un cilvēciskais saplūduši vienā – cilvēka smadzeņu darbības kapacitāti ir izdevies pastiprināt ar kvantu skaitļošanu, un tas vairākkārt palielinājis informācijas apstrādes iespējas. (Zvaigzne ABC)
Dzejniece un tulkotāja Vija Laganovska savā debijas prozas darbā Pirms un pēc iekļāvusi 11 stāstus, kas atklāj cilvēku dzīvi, ļaujot tos iepazīt dažādos dzīves periodos un aicinot aizdomāties par viņu rīcības iemesliem. (Zvaigzne ABC)
Māra Svīre kā laba cilvēku pazinēja savā jaunākā romānā Bailes no dziļuma izgaismo rakstura tumšākās puses, radot patiešām intriģējošus varoņus.
Stāstu krājumā Bumbulītis Dace Vīgante iedziļinās sievietes psiholoģijā, savas identitātes meklējumos un nosargāšanā. (Zvaigzne ABC)
Skat. Bārbalas Simsones recenziju 59. lpp.Inguna Dimante jaunākajā romānā Ilūziju spēles parāda, ka pat ārēji veiksmīgiem cilvēkiem ir savas dvēseles rētas. (Zvaigzne ABC)
Jaunās latviešu autores Leldes Jaujas pirmais romāns Vīrs, bērni un pieci randiņi izceļas ar spraigiem notikumu pavērsieniem, spriganu, jestru valodu un interesanti veidotu grāmatas kompozīciju. (Zvaigzne ABC)
Režisora, dramaturga un rakstnieka Andra Kalnozola pirmā romāna Kalendārs mani sauc centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. (Orbīta)
Rakstnieks Māris Rungulis jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadu vidus vācis un publicējis bērnu vidē izplatītos spoku, šausmu un joku stāstus un izmantojis tos savās grāmatās. 2016. gadā viņš aizsāka spoku stāstu triloģiju Pastaiga mirušo pilsētā, kam pēc diviem gadiem pievienotājs Trīs nāves Mārtiņdienā. Tagad nākusi klajā triloģijas trešā grāmata Asins lietus. (Liels un mazs)
Kārļa Ķezbera 1961. gadā rakstītā grāmata Rūķu pasaules ceļojums piedzīvojusi atkārtotu izdevumu. (Mansards)
Draudzība ar Malhazu Džadžanidzi latviešu žurnālistam Arturam Jurkevičam pavēra sāpīgas drauga jaunības lappuses un rosināja interesi par Gruzijas vēsturi un militāro konfliktu Abhāzijā. 2015. gadā viņš devās uz Abhāziju, lai apmeklētu bijušās karadarbības zonu un sava drauga dzimtās mājas, un tur viņa rokās nonāca dienasgrāmata, ko šis gruzīnu puisis bija rakstījis 1992.-1993. gadā. Arturs nolēma šo stāstu iemūžināt grāmatā Apbedītais vīnogulājs. (Jāņa Rozes Apgāds)
Ilggadējā LTV „Panorāmas” žurnāliste Maija Migla-Streiča uzrakstījusi apbrīnojami plašu, daudzslāņainu un dzīvīgu dzimtas stāstu Matildes gadsimts, kurā sakopoti gan ģimenei, gan tautai svarīgi notikumi, bagātināti ar tīri sadzīviskiem aprakstiem. (Zvaigzne ABC)
Literatūrkritiķes un bibliogrāfes Valentīnes Lasmanes (1916-2018) dzīvesstāsts Gaita Grūtupa literārajā apdarē izdots grāmatā Nakts jau nav tikai gulēšanai. Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts” un apgāds „Mansards” aizsāk mutvārdu vēstures sēriju „Bezbailīgie” – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs izdevis grāmatu Sajūtu restaurācija, kas dod iespēju ielūkoties dzejnieka Aleksandra Čaka un viņa ģimenes piemiņas lietu kolekcijā. Grāmata sniedz liecību par dzejnieka ģimeni, sadzīvi Rīgā 20. gs. pirmā pusē, apģērbu modi cauri laikiem. Tajā vairākās krāsainās fotogrāfijās apskatāmi priekšmeti un sadzīves lietas, kas savulaik kalpojuši Aleksandram Čakam, viņa mammai un tētim, kā arī sievai Annai Ērikai Elizabetei Bērziņai.
Rakstniece Laima Kota uzrakstījusi romānu par periodu Anšlava Eglīša dzīvē, kam biogrāfijās parasti ir veltīts tikai viens teikums – tie ir pēc kara kopā ar dzīvesbiedri Veroniku Janelsiņu pavadītie pieci gadi Vācijas pilsētiņā pie Šveices robežas Tailfingenā, ko rakstnieks apzīmē kā „vēja nepluinītu zemes nostūrīti”. Romāns Cilvēks ar zilo putnu iznācis „Dienas grāmatas” sērijā „Es esmu...”. Šajā sērijā izdots arī Andra Akmentiņa darbs Meklējot Ezeriņu par latviešu rakstnieku un noveļu meistaru Jāni Ezeriņu. „Meklējot Ezeriņu, esmu centies iecelt autoru mūsdienu situācijā un rakstīt Ezeriņa stila noveles par mūsdienām. Romāna gaitā arī īstais Ezeriņš, izcils latviešu novelists un „Doriana Greja ģīmetnes” tulkotājs, izmisīgi meklē sevi, pamazām zaudējot iespējas ietekmēt savu portretu. Ezeriņa portrets jau sen pieder mums visiem, tomēr joprojām ir kustībā,” pastāsta rakstnieks Andris Akmentiņš
Žurnālista Modra Ziemiņa (1944-2016) grāmata Rīgā deg ugunskuri satur detalizētus aprakstus par to, kā barikādes veidoja un organizēja Vecrīgā un daļēji arī Zaķusalā pie televīzijas objektiem. Grāmatas ievada autors un zinātniskais redaktors ir barikāžu dalībnieks, atjaunotās Latvijas Republikas pirmais aizsardzības ministrs, profesors, akadēmiķis Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis. (Latvijas Mediji)
TULKOJUMI
Franču dzejnieka un esejista Šarla Bodlēra (Charles Pierre Baudelaire) 1860. gadā sarakstītā eseju grāmata Mākslīgās paradīzes (Les paradis artificiels) lasāma latviešu valodā Gitas Grīnbergas tulkojumā. (Neputns)
Latviešu valodā iznākusi Taras Vestoveras (Tara Westover) atmiņu grāmata Izglītotā (Educated), kas kļuvusi par bestselleru daudzās valstīs (tulk. Silvija Brice). Šis savādais, satriecošais un arī atbrīvojošais stāsts risinās mūsdienās – tā galvenā varone Tara Vestovera dzimusi pirms trīsdesmit četriem gadiem Aidaho štatā ASV. Taras tēvs, būdams nelokāmi pārliecināts par tuvo pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams norobežoja savu ģimeni no sabiedrības, bet Tarai ar nelokāmu apņēmību izdodas iegūt izglītību un aizstāvēt doktora gradu vēsturē. (Zvaigzne ABC)
Klajā nācis izcilās kanādiešu rakstnieces Margaretas Lorensas (Margaret Laurence, 1926-1987) romāns Akmens eņģelis (1964), kura tulkojums ir pirmais mēģinājums iepazīstināt latviešu lasītāju ar šīs savdabīgās, interesantās rakstnieces literāro mantojumu. Akmens eņģelis (The Stone Angel), tāpat kā vairāki citi Lorensas darbi, ir iekļauts Kanādas vidusskolu un augstskolu literatūras kursos un joprojām tiek lasīts un pārlasīts, taču Latvijā Margaretas Lorensas daiļrade līdz šim ir bijusi neiepazīta. (Pētergailis)
Grāmatu sērijā „Orbītas bibliotēka” izdots amerikāņu rakstnieka Ričarda Brotigana (Richard Gary Brautigan, 1935-1984) pasaulslavenais romāns Foreļu cope Amerikā (Trout Fishing in America) (1967). Šis ir pazīstamākais autora darbs, un šī ir pirmā reize, kad tas izdots latviski. Romānu tulkojis Arvis Viguls.
Somu pētnieks Franks Martela (Frank Martela) grāmatā Brīnišķīga dzīve (A Wonderful Life: Insights on Finding a Meaningful Existence) nepiedāvā „piecus soļus līdz laimei” – viņš apkopo fascinējošas idejas no vēstures, filozofijas, literatūras un psiholoģijas, lai rastu atbildi uz pašu svarīgāko jautājumu: kas padara dzīvi jēgpilnu? No angļu valodas tulkojusi Gunta Pāvola. (Zvaigznes ABC)
Igauņu mākslinieka Oskara Kallisa (Oskar Kallis, 1882-1918) dzīve un gleznas rosinājušas rakstnieku un dramaturgu Andrusu Kivirehku (Andrus Kivirähk) uzrakstīt fiktīvu dienasgrāmatu Zilais ragainais dzīvnieks (Sinine sarvedega loom), kas reizē ir pieaugšanas stāsts, mākslinieka romāns, mākslas un mitoloģijas spēka manifests, nacionālpolitiska deklarācija, slimības vēsture utt. Tulkojusi Maima Grīnberga. (Latvijas Mediji)
Vizuālā māksla UN TEĀTRIS
Sakopojusi Linda Treija
Kā brīnišķīgs pārsteigums un pelnīta atzinība keramiķes Gundegas Peniķes mākslai no 16. janvāra līdz 4. aprīlim, 2021, Art League galerijā (South Bend Museum of Art, IN) ir skatāma izstāde „No podnieka ripas” (From the Potters Wheel). Tās centrā ir Gundegas elegantā keramika, kas ir papildināta ar viņas studentu darbu attēliem. Māklinieces radošā dzīve ir cieši saistīta ar South Bend, kurā viņa 1970. gadā sāka keramikas studijas toreizējā Mākslas centrā. Vairāk nekā 40 gadus Gundega mācīja keramiku South Bend Museum of Art studijās, Sv. Marijas koledžā un Indianas Universitātē South Bend. Gundegas Peniķes keramikā, spītējot māla smagnējībai, jaušama elegance un vieglums, kas panākti ar tehnisko meistarību, formu izsmacinātību un glazūru glezniecisko pielietojumu. Latviešu sabiedrībā Amerikā viņa ir pazīstama kā spējīga 3X3 keramikas ievirzes vadītāja, talantīga podniece un izcila skolotāja.
Viena no nozīmīgākajām un skaistākajām šīs ziemas/pavasara izstādēm ir veltīta latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicējam Jūlijam Maderniekam (1870-1955). Savas dzīves laikā viņš pavēra ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā. Viņš bija izcils pedagogs, mākslas kritiķis, novators un reformators. Mākslinieks ir sevišķi pazīstams ar savām ornamenta kompozīcijām, tekstilijām un lietišķās grafikas paraugiem, kuros var saskatīt dabas studijas un etnogrāfisko formu stilizāciju, kas ar laiku izveidojās par mākslinieka izteikto individuālo stilu, balstītu nacionālā dekoratīvisma strāvojumā. Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādi „Madernieka stils” (kuratore Rūta Rinka) var apskatīt no 5. novembra, 2020, līdz 16. maijam, 2021 (gan ar pārtraukumiem, sakarā ar pandēmijas laika radītajiem ierobežojumiem).
Apgāds „Neputns” laidis klajā grāmatu par mākslinieku, mākslas vērtētāju, kolekcionāru un pedagogu Jēkabu Strazdiņu (1905-1958). Grāmatas autors, mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs par mākslinieku raksta: Piemirstais Jēkabs Strazdiņš ir pastīvi monolīts tēls – izcils zīmētājs, nerealizējies monumentālists, kas zemnieku, it īpaši jaunsaimnieku, pārmērīgi smago darbu atveidoja pirmsindustriālā vidē, viens no ražīgākajiem mākslas vērtētājiem gan 30. gados, gan Vācijas okupētajā Latvijā, iecienīts pasniedzējs Rīgas 1. ģimnāzijā, vēlāk LVU Filoloģijas fakultātē un Mākslas akadēmijā, Piebalgas mākslas muzeja izveidotājs, nozīmīgas, droši vien lielākās pēckara mākslas kolekcijas īpašnieks. Pētījumā izmantots plašs arhīvu muzeju, bibliotēku un privāto kolekciju materiāls. Līdz ar saglabātu un zudušu mākslinieka darbu reprodukcijām un vēsturiskām fotogrāfijām grāmatā iekļauts Strazdiņa publikāciju saraksts, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.
Rīgā, Turgeņeva ielā var pamanīt jaunu, interesantu veidojumu – no tērauda, kaņepju virvēm un stikla izveidotu lapsu – skulptūru „Dzimuši brīvībai”. Lapsiņa radīta kā LMA uzdevums, izveidot vides objektu pilsētvidē. Darba autors ir Aleksandrs Marinoha, kurš studē LMA Tēlniecības apakšnozares bakalaura programmā (pasniedzējs – profesors Aigars Bikše, darba tapšanā piedalījies tēlnieks Oļegs Marinoha). Mākslas darba veidošanā arī iesaistījās vairāk nekā 100 cilvēku, kopīgi pinot milzu lapsas kažoku no tūkstošiem metāla stieplītēm un kaņepes auklām. Tēlnieka un biedrības „Dzīvnieku biedrība” sadarbībā tapusī lapsa simbolizē dzīvnieku tiesības uz dzīvību un brīvību, un ir aicinājums izbeigt zvēraudzēšanu Latvijā.
G R Ā M A T A S
Sakopojusi Vita Gaiķe
LATVIEŠI CITVALODĀS
Marfā, Teksasā dzīvojošais Vilis Inde nācis klajā ar grāmatu par Latviju – Latvia: The Sun Rises over a Nation: A Brief History un uzskata, ka šī grāmata ir pirmais solis, lai iepazītu latviešus, viņu kultūru un vēsturi. Grāmatā atsevišķa nodaļa veltīta arī vienam no 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Latvijas garīgiem un politiskiem vadītājiem – Rainim.
Jāņa Joņeva romāna Jelgava 94 spāniskais tulkojums ir kļuvis par otru latviešu grāmatu, kas ir publicēta Meksikā (tulk. Ana Karenina Ochoa Contreras).
Ingas Ābeles romāns Duna angliskā tulkojumā ieguvis nosaukumu The Year the River Froze Twice (tulk. Christopher Moseley).
Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas lasāmas arī dāņu valodā – Farvede Eventyr (tulk. Per Nielsen and Kristīne Skarbinika Pedersen).
Laimas Kotas (bij. Muktupāvelas) sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts iznākušais romāns Istaba tulkots lietuviešu valodā – Kambarys.
Krišjāņa Zeļģa dzejoļu krājums Zvēri, jau tulkots angļu un katalāņu valodās, tagad iznācis arī vācu valodā - Wilde Tiere (tulk. Adrian Kasnitz).
Osvalda Zebra romāns Gaiļu kalna ēnā gada laikā piedzīvojis divus tulkojumus – franču valodā (tulk. Nicolas Auzanneau) un albāņu valodā (tulk. Anxhela Çikopano).
DZEJA
Toronto dzīvojošā dzejniece Lolita Gulbe uz savu 90 gadu jubileju sagatavojusi dzejoļu krājumu Pēdējā rudens lapa, kurā sakopoti pēdējos gados tapuši, kā arī agrāk uzrakstīti, bet nepublicēti dzejoļi. (Mansards)
Ingmāra Balode trešā dzejoļu krājumā Dzejoļi pēc mūsu ēras, krājuma redaktora, dzejnieka un literatūrzinātnieka Arta Osupa vārdiem, „mēģina sev un lasītājam atbildēt, kas notiek, kad vienu dzīvi nomaina cita”. (Neputns)
Literatūrzinātnieks un dzejnieks Ivars Šteinbergs savā debijas dzejas krājumā Strops cenšas parādīt to, cik dažādās balsīs, rakursos un perspektīvās ir iespējams runāt. (Neputns)
Iedvesmojoties no klasiskajiem un mūsdienu autoriem un autorēm, dzejnieks Lauris Veips savā debijas krājumā Interesantās dienas lasītāju pavada nostalģiskā ceļojumā ar zināmu pašironijas un humora devu. (Orbīta)
Dainis Deigelis dzejas krājumā Pilsētā mirstošas saules ēnā turpina apcerēt tēmas, kas aizskar visus – par sociālo nevienlīdzību, kapitālistiskas sabiedrības brīžam drūmo un nevērīgā patērēšanā balstīto realitāti, par vientulību, atsvešināšanos un sevis pazaudēšanu nepazīstamu, bezpersonisku cilvēku burzmā.
Latvijas Literatūras gada balvas laureāta Haralda Matuļa dzejprozas krājums Eksistenciālisms domāts plašai auditorijai: visiem, ko nomāc dzīves neskaidrība, tiem, kas ir nelaimīgi, kas piedzīvojuši šaubas par dzīves jēgu, pusmūža cilvēkiem pirms un pēc 35 gadu vecuma, dzejniekiem. Tas izdots vecajā drukā. (Biedrība Ascendum)
Lotes Vilmas Vītiņas pirmā dzejoļu krājumā Meitene lasāmi dzejoļi, kas tapuši vairāku gadu garumā. Tie sakārtoti sešās nodaļās, katra ietver kādas tēmas vai nozīmes dzejoļus. „Tie ir par meiteni, rokām, dārzu, brāli, ūdeni, maigumu, krokodiliem, karstumu u.c. Visi kopā tie veido stāstījumu, savā ziņā meitenes portretu,” saka krājuma autore. (Neputns)
Sanitas Dāboliņas sakārtojumā iznākusi Augusta Saulieša dzejas izlase Baltos ceļos, kurā sakārtoti aptuveni 140 dzejoļi, pārstāvot dabas un mīlestības liriku, izcilas literārā jūgendstila pērles un populāras dziesmas. Daudziem dzejoļiem līdzi nāk seni stāsti.
Skat. Viestura Vecgrāvja recenziju 61. lpp.
Klajā nācis rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča dzejas krājums latgaliešu valodā Pādi navā svāti, kas noslēdz 2005. gadā aizsākto tetraloģiju Ceļš.
PROZA
Pateicoties biedrības „Dramaturgu asociācija” iniciatīvai pie lasītājiem nonācis latviešu autoru iepriekš nepublicētu lugu krājums Cilvēkzvērs, kurā iekļautas desmit latviešu autoru lugas – Leldes Stumbres, Aivas Birbeles, Kristiānas Štrāles-Dreikas, Egīla Šņores, Ingas Ābeles, Annas Rancānes, Rūtas Žeinas, Rodžera de Kūra, Alekseja Ščerbaka un Eldara Čerņicka.
Juris Zvirgzdiņš turpina rakstīt stāstus par Essi, personāžu, kura pirmais uznāciens meklējams jau 1987. gadā žurnālā Avots. Grāmatā Esse un....un... sakopotie stāsti ir sīki atgadījumi no Esses dzīves, iespējams, anekdotes, vietumis atšķaidot ar alegorijām. Esse dzer tēju ar nāvi, nolemj arī pēc COVID pandēmijas citiem nolūkiem saglabāt sejas masku, ceļ Ķīnas mūri no sērkociņiem, apceļo antīko pasauli, kopā ar Hemingveju dodas zvejā, atver līdzību un aforismu bodīti, glābj Skalbes kaķīti no jaunajiem vandāļiem un viņš nelaiž iekšā pa durvīm seksuālo revolūciju. (Pētergailis)
Populārajā sērijā „Zvaigznes detektīvu klubs” Janas Veinbergas darbā Mākoņaina nakts lasītāji sastapsies ar grāmatā Svešais draugs jau iepazītiem privātdetektīviem Stasu un Laumu un varēs vērot, kā autore attīstījusi žanru, kuru pati definē kā „romantisko detektīvu”.
Alda Bukša romāna Brāļi vai Bruoļi darbība notiek vairākās pilsētās – Londonā, Helsinkos, Tartu, Balvos. Starp tajā apskatītajām tēmām – narkotiku kontrabanda, nacionālie partizāni, nelegālie imigranti un bez vēsts pazuduša brāļa meklējumi. (Dienas Grāmata)
Džeinas Šteinbergas debijas romāns Lasītāja pārstāv zinātniskās fantastikas žanru literatūrā un iepazīstina ar nākotnes vīziju, kurā ir jauna profesija – lasītāja. Zinātniskās fantastikas darbā tehnoloģija un cilvēciskais saplūduši vienā – cilvēka smadzeņu darbības kapacitāti ir izdevies pastiprināt ar kvantu skaitļošanu, un tas vairākkārt palielinājis informācijas apstrādes iespējas. (Zvaigzne ABC)
Dzejniece un tulkotāja Vija Laganovska savā debijas prozas darbā Pirms un pēc iekļāvusi 11 stāstus, kas atklāj cilvēku dzīvi, ļaujot tos iepazīt dažādos dzīves periodos un aicinot aizdomāties par viņu rīcības iemesliem. (Zvaigzne ABC)
Māra Svīre kā laba cilvēku pazinēja savā jaunākā romānā Bailes no dziļuma izgaismo rakstura tumšākās puses, radot patiešām intriģējošus varoņus.
Stāstu krājumā Bumbulītis Dace Vīgante iedziļinās sievietes psiholoģijā, savas identitātes meklējumos un nosargāšanā. (Zvaigzne ABC)
Skat. Bārbalas Simsones recenziju 59. lpp.
Inguna Dimante jaunākajā romānā Ilūziju spēles parāda, ka pat ārēji veiksmīgiem cilvēkiem ir savas dvēseles rētas. (Zvaigzne ABC)
Jaunās latviešu autores Leldes Jaujas pirmais romāns Vīrs, bērni un pieci randiņi izceļas ar spraigiem notikumu pavērsieniem, spriganu, jestru valodu un interesanti veidotu grāmatas kompozīciju. (Zvaigzne ABC)
Režisora, dramaturga un rakstnieka Andra Kalnozola pirmā romāna Kalendārs mani sauc centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. (Orbīta)
Rakstnieks Māris Rungulis jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadu vidus vācis un publicējis bērnu vidē izplatītos spoku, šausmu un joku stāstus un izmantojis tos savās grāmatās. 2016. gadā viņš aizsāka spoku stāstu triloģiju Pastaiga mirušo pilsētā, kam pēc diviem gadiem pievienotājs Trīs nāves Mārtiņdienā. Tagad nākusi klajā triloģijas trešā grāmata Asins lietus. (Liels un mazs)
Kārļa Ķezbera 1961. gadā rakstītā grāmata Rūķu pasaules ceļojums piedzīvojusi atkārtotu izdevumu. (Mansards)
Draudzība ar Malhazu Džadžanidzi latviešu žurnālistam Arturam Jurkevičam pavēra sāpīgas drauga jaunības lappuses un rosināja interesi par Gruzijas vēsturi un militāro konfliktu Abhāzijā. 2015. gadā viņš devās uz Abhāziju, lai apmeklētu bijušās karadarbības zonu un sava drauga dzimtās mājas, un tur viņa rokās nonāca dienasgrāmata, ko šis gruzīnu puisis bija rakstījis 1992.-1993. gadā. Arturs nolēma šo stāstu iemūžināt grāmatā Apbedītais vīnogulājs. (Jāņa Rozes Apgāds)
Ilggadējā LTV „Panorāmas” žurnāliste Maija Migla-Streiča uzrakstījusi apbrīnojami plašu, daudzslāņainu un dzīvīgu dzimtas stāstu Matildes gadsimts, kurā sakopoti gan ģimenei, gan tautai svarīgi notikumi, bagātināti ar tīri sadzīviskiem aprakstiem. (Zvaigzne ABC)
Literatūrkritiķes un bibliogrāfes Valentīnes Lasmanes (1916-2018) dzīvesstāsts Gaita Grūtupa literārajā apdarē izdots grāmatā Nakts jau nav tikai gulēšanai. Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts” un apgāds „Mansards” aizsāk mutvārdu vēstures sēriju „Bezbailīgie” – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs izdevis grāmatu Sajūtu restaurācija, kas dod iespēju ielūkoties dzejnieka Aleksandra Čaka un viņa ģimenes piemiņas lietu kolekcijā. Grāmata sniedz liecību par dzejnieka ģimeni, sadzīvi Rīgā 20. gs. pirmā pusē, apģērbu modi cauri laikiem. Tajā vairākās krāsainās fotogrāfijās apskatāmi priekšmeti un sadzīves lietas, kas savulaik kalpojuši Aleksandram Čakam, viņa mammai un tētim, kā arī sievai Annai Ērikai Elizabetei Bērziņai.
Rakstniece Laima Kota uzrakstījusi romānu par periodu Anšlava Eglīša dzīvē, kam biogrāfijās parasti ir veltīts tikai viens teikums – tie ir pēc kara kopā ar dzīvesbiedri Veroniku Janelsiņu pavadītie pieci gadi Vācijas pilsētiņā pie Šveices robežas Tailfingenā, ko rakstnieks apzīmē kā „vēja nepluinītu zemes nostūrīti”. Romāns Cilvēks ar zilo putnu iznācis „Dienas grāmatas” sērijā „Es esmu...”. Šajā sērijā izdots arī Andra Akmentiņa darbs Meklējot Ezeriņu par latviešu rakstnieku un noveļu meistaru Jāni Ezeriņu. „Meklējot Ezeriņu, esmu centies iecelt autoru mūsdienu situācijā un rakstīt Ezeriņa stila noveles par mūsdienām. Romāna gaitā arī īstais Ezeriņš, izcils latviešu novelists un „Doriana Greja ģīmetnes” tulkotājs, izmisīgi meklē sevi, pamazām zaudējot iespējas ietekmēt savu portretu. Ezeriņa portrets jau sen pieder mums visiem, tomēr joprojām ir kustībā,” pastāsta rakstnieks Andris Akmentiņš
Žurnālista Modra Ziemiņa (1944-2016) grāmata Rīgā deg ugunskuri satur detalizētus aprakstus par to, kā barikādes veidoja un organizēja Vecrīgā un daļēji arī Zaķusalā pie televīzijas objektiem. Grāmatas ievada autors un zinātniskais redaktors ir barikāžu dalībnieks, atjaunotās Latvijas Republikas pirmais aizsardzības ministrs, profesors, akadēmiķis Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis. (Latvijas Mediji)
TULKOJUMI
Franču dzejnieka un esejista Šarla Bodlēra (Charles Pierre Baudelaire) 1860. gadā sarakstītā eseju grāmata Mākslīgās paradīzes (Les paradis artificiels) lasāma latviešu valodā Gitas Grīnbergas tulkojumā. (Neputns)
Latviešu valodā iznākusi Taras Vestoveras (Tara Westover) atmiņu grāmata Izglītotā (Educated), kas kļuvusi par bestselleru daudzās valstīs (tulk. Silvija Brice). Šis savādais, satriecošais un arī atbrīvojošais stāsts risinās mūsdienās – tā galvenā varone Tara Vestovera dzimusi pirms trīsdesmit četriem gadiem Aidaho štatā ASV. Taras tēvs, būdams nelokāmi pārliecināts par tuvo pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams norobežoja savu ģimeni no sabiedrības, bet Tarai ar nelokāmu apņēmību izdodas iegūt izglītību un aizstāvēt doktora gradu vēsturē. (Zvaigzne ABC)
Klajā nācis izcilās kanādiešu rakstnieces Margaretas Lorensas (Margaret Laurence, 1926-1987) romāns Akmens eņģelis (1964), kura tulkojums ir pirmais mēģinājums iepazīstināt latviešu lasītāju ar šīs savdabīgās, interesantās rakstnieces literāro mantojumu. Akmens eņģelis (The Stone Angel), tāpat kā vairāki citi Lorensas darbi, ir iekļauts Kanādas vidusskolu un augstskolu literatūras kursos un joprojām tiek lasīts un pārlasīts, taču Latvijā Margaretas Lorensas daiļrade līdz šim ir bijusi neiepazīta. (Pētergailis)
Grāmatu sērijā „Orbītas bibliotēka” izdots amerikāņu rakstnieka Ričarda Brotigana (Richard Gary Brautigan, 1935-1984) pasaulslavenais romāns Foreļu cope Amerikā (Trout Fishing in America) (1967). Šis ir pazīstamākais autora darbs, un šī ir pirmā reize, kad tas izdots latviski. Romānu tulkojis Arvis Viguls.
Somu pētnieks Franks Martela (Frank Martela) grāmatā Brīnišķīga dzīve (A Wonderful Life: Insights on Finding a Meaningful Existence) nepiedāvā „piecus soļus līdz laimei” – viņš apkopo fascinējošas idejas no vēstures, filozofijas, literatūras un psiholoģijas, lai rastu atbildi uz pašu svarīgāko jautājumu: kas padara dzīvi jēgpilnu? No angļu valodas tulkojusi Gunta Pāvola. (Zvaigznes ABC)
Igauņu mākslinieka Oskara Kallisa (Oskar Kallis, 1882-1918) dzīve un gleznas rosinājušas rakstnieku un dramaturgu Andrusu Kivirehku (Andrus Kivirähk) uzrakstīt fiktīvu dienasgrāmatu Zilais ragainais dzīvnieks (Sinine sarvedega loom), kas reizē ir pieaugšanas stāsts, mākslinieka romāns, mākslas un mitoloģijas spēka manifests, nacionālpolitiska deklarācija, slimības vēsture utt. Tulkojusi Maima Grīnberga. (Latvijas Mediji)
Vizuālā māksla UN TEĀTRIS
Sakopojusi Linda Treija
Kā brīnišķīgs pārsteigums un pelnīta atzinība keramiķes Gundegas Peniķes mākslai no 16. janvāra līdz 4. aprīlim, 2021, Art League galerijā (South Bend Museum of Art, IN) ir skatāma izstāde „No podnieka ripas” (From the Potters Wheel). Tās centrā ir Gundegas elegantā keramika, kas ir papildināta ar viņas studentu darbu attēliem. Māklinieces radošā dzīve ir cieši saistīta ar South Bend, kurā viņa 1970. gadā sāka keramikas studijas toreizējā Mākslas centrā. Vairāk nekā 40 gadus Gundega mācīja keramiku South Bend Museum of Art studijās, Sv. Marijas koledžā un Indianas Universitātē South Bend. Gundegas Peniķes keramikā, spītējot māla smagnējībai, jaušama elegance un vieglums, kas panākti ar tehnisko meistarību, formu izsmacinātību un glazūru glezniecisko pielietojumu. Latviešu sabiedrībā Amerikā viņa ir pazīstama kā spējīga 3X3 keramikas ievirzes vadītāja, talantīga podniece un izcila skolotāja.
Viena no nozīmīgākajām un skaistākajām šīs ziemas/pavasara izstādēm ir veltīta latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicējam Jūlijam Maderniekam (1870-1955). Savas dzīves laikā viņš pavēra ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā. Viņš bija izcils pedagogs, mākslas kritiķis, novators un reformators. Mākslinieks ir sevišķi pazīstams ar savām ornamenta kompozīcijām, tekstilijām un lietišķās grafikas paraugiem, kuros var saskatīt dabas studijas un etnogrāfisko formu stilizāciju, kas ar laiku izveidojās par mākslinieka izteikto individuālo stilu, balstītu nacionālā dekoratīvisma strāvojumā. Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādi „Madernieka stils” (kuratore Rūta Rinka) var apskatīt no 5. novembra, 2020, līdz 16. maijam, 2021 (gan ar pārtraukumiem, sakarā ar pandēmijas laika radītajiem ierobežojumiem).
Apgāds „Neputns” laidis klajā grāmatu par mākslinieku, mākslas vērtētāju, kolekcionāru un pedagogu Jēkabu Strazdiņu (1905-1958). Grāmatas autors, mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs par mākslinieku raksta: Piemirstais Jēkabs Strazdiņš ir pastīvi monolīts tēls – izcils zīmētājs, nerealizējies monumentālists, kas zemnieku, it īpaši jaunsaimnieku, pārmērīgi smago darbu atveidoja pirmsindustriālā vidē, viens no ražīgākajiem mākslas vērtētājiem gan 30. gados, gan Vācijas okupētajā Latvijā, iecienīts pasniedzējs Rīgas 1. ģimnāzijā, vēlāk LVU Filoloģijas fakultātē un Mākslas akadēmijā, Piebalgas mākslas muzeja izveidotājs, nozīmīgas, droši vien lielākās pēckara mākslas kolekcijas īpašnieks. Pētījumā izmantots plašs arhīvu muzeju, bibliotēku un privāto kolekciju materiāls. Līdz ar saglabātu un zudušu mākslinieka darbu reprodukcijām un vēsturiskām fotogrāfijām grāmatā iekļauts Strazdiņa publikāciju saraksts, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.
Rīgā, Turgeņeva ielā var pamanīt jaunu, interesantu veidojumu – no tērauda, kaņepju virvēm un stikla izveidotu lapsu – skulptūru „Dzimuši brīvībai”. Lapsiņa radīta kā LMA uzdevums, izveidot vides objektu pilsētvidē. Darba autors ir Aleksandrs Marinoha, kurš studē LMA Tēlniecības apakšnozares bakalaura programmā (pasniedzējs – profesors Aigars Bikše, darba tapšanā piedalījies tēlnieks Oļegs Marinoha). Mākslas darba veidošanā arī iesaistījās vairāk nekā 100 cilvēku, kopīgi pinot milzu lapsas kažoku no tūkstošiem metāla stieplītēm un kaņepes auklām. Tēlnieka un biedrības „Dzīvnieku biedrība” sadarbībā tapusī lapsa simbolizē dzīvnieku tiesības uz dzīvību un brīvību, un ir aicinājums izbeigt zvēraudzēšanu Latvijā.
Līdz ar grāmatas iznākšanu Cēsu izstāžu namā 18. decembrī tika atvērta izstāde JĒKABS STRAZDIŅŠ „DARBI UN KOLEKCIJA”. Jaunpiebalgā dzimušā mākslinieka darbu izstādi izveidot pamudināja viņa māsas Grietas dēla Daga Strazdiņa vairāk nekā 120 mākslas darbu dāvinājums Cēsu vēstures un mākslas muzejam 2016. gadā. Daudzi mākslinieka darbi zuduši gan laika dramatiskajās maiņās, gan ugunsnelaimē 1997. gada Ziemassvētkos, kurā sadega gan vairāki paša Strazdiņa darbi, gan daļa no viņa mākslas kolekcijas. Izstādē apkopoti gan muzejos, gan privātās kolekcijās nonākušie darbi, un tā ir mēģinājums radīt pilnīgāku priekšstatu par Jēkaba Strazdiņa mākslas attīstību, kā arī rekonstruēt viņa kolekcijas daļu. 2021. gada janvārī, pateicoties VKKF projekta konkursa atbalstam, digitalizēta Jēkaba Strazdiņa izstāde „Darbi un kolekcija”. Izstādes saite internetā: <tinyurl.com/darbi-kolekcija>.
2021. gads iesākās ar jaunas kultūras organizācijas dibināšanu. 16. janvārī, pēc Latviešu Kultūras centra Birmingemā iniciatīvas tiešsaistē pirmo reizi pasaules un latviešu teātru vēsturē norisinājas Latvijas diasporas amatieru teātru Forums, kura mērķis bija apzināt latviešu teātrus visā pasaulē, pārrunāt savas aktualitātes un apvienot teātrus vienā organizācijā Pasaules latviešu amatieru teātru savienība PLATS. Jaunās organizācijas dibinātāji ir Austrālijas Latviešu teātris, Sidnejas Latviešu teātris, Sanfrancisko Jaunais teātris, teātris Holivudas koferis, LATiBergen, Birmingemas Mazais teātris, Birmingemas Mazā teātra Londonas filiāle, Bradfordas teātra trupa Saulespuķe, Burtonas amatierteātris Strops, Īrijas Latviešu teātris. Dibināšanā piedalījās arī Jorkšīras Latviešu improvizācijas teātris Spogulis, Latviešu amatierteātra kopa Straumēni, Latviešu amatierteātris Dānijā Pūpols, MADteatteri, Mansfīldas drāmas grupa Klēts,Minsteres Latviešu amatierteātris Ezīši, Momento, Oslo latviešu teātris O’Latte, Reikjavīkas Latviešu teātris, Sirsnīgais Briseles Latviešu teātris un Stokholmas Latviešu amatierteātris. Dibināšanas sapulcē tika ievēlēta savienības valde septiņu personu sastāvā, un tika noteikti arī PLATS mērķi: savstarpējā teātru komunikācija; mākslinieciskās kvalitātes celšana, saites ar Latviju saglabāšana un uzturēšana, latviešu jauniešu piesaiste diasporas teātriem, informācijas aprite un jaunā organizācija kā bāzes un resursu vietne.
Ņujorkas latviešu organizāciju padome, spītējot COVID radītajiem ierobežojumiem, ikgadējo tradīciju rīkot Ņujorkas Kultūras dienu nolēma novadīt virtuāli 24. janvārī Zoom platformā. Kultūras diena iesākās ar aprakstu un vizuālo materiālu no agrāko gadu Kultūras dienas pasākumiem. Latviešu kultūras biedrības TILTS priekšsēde Dace Aperāne par Kultūras dienas māksliniecisko izkārtojumu paskaidroja, ka pasākuma tēma „Mūzikas un dzejas krāsas” tika atspoguļota programmā, kurā pianists Rūdolfs Ozoliņš atskaņoja tēlainās Jāzepa Vītola Variācijas par latviešu tautas dziesmas „Ej, saulīte, drīz pie Dieva” tēmu, op. 6. , rakstniece Rita Laima nolasīja Baibas Bičoles dzeju latviešu un angļu valodā (Bitītes Vinkleres tulkojumā) un jaunā dziedātāja Annija Dziesma Tetere dziedāja latviešu un citu komponistu solo dziesmas koncertmeistara Gregg Schreiner klavierpavadījumā.” Pasākuma ieraksts skatāms: <tinyurl.com/darbi-kolekcija>.
Signe Rirdance vēstī . . .
Iznācis pirmais Zviedrijas latviešu kalendārs latviešu un zviedru valodā. Tajā iekļautas Zviedrijas un Latvijas svinamās dienas, Zviedrijas latviešu pasākumi 2021. gadam, latviešu vārdadienas un simt izcilu Zviedrijas latviešu pagātnes personību dzimšanas dienas. Katru mēnesi šajā sienas kalendārā ilustrē kāds Zviedrijas latviešu fotogrāfa darbs. Kalendāra izdevējs ir privāta Zviedrijas latviešu iniciatīvas grupa, un to iespējams iegādāties internetā. Divsimt kalendāra eksemplāru kā dāvinājums nonākuši Latvijas bibliotēku tīklā.
M i n s t e r e s L a t v i e š u
ģ i m n ā z i j a i š o g a d 7 5 !
Tas ir tik sen, bet liekas tikko – Minsteres Latviešu ģimnāziju (MLĢ) pabeidzu pirms 61 gada bēgļu nometnē Minsteres vecās kazarmās. Mans piecpadsmitais gads bēgļu nometnēs (1945-1961) Vācijā. Bijām 14. Izlaidums – 8 abiturienti! Tas nebija joks, kaut gan 1. aprīlis!
Daudzus gadus vēlāk MLĢ mācījās (un mācīja) mūsu valsts tagadējie lieliskie vadītāji, daudzu nozīmīgu uzdevumu veicēji Latvijā, latviešu sabiedrībā trimdā un ārzemēs. Viņu skaits sniedzas simtos! Skola pastāvēja 1946-1998.
MLĢ darbošanās labi atspoguļota bij. skolotāja un dzejnieka Alberta Spoģa sakopotā grāmatā: MLĢ izdzīvoja. Autors nesen aizgāja mūžībā, bet viņa dēls Gregors un mazdēls dzīvo un strādā Latvijā.
„Ko Latvijai deva MLĢ? Pasaules Brīvās Latvijas apvienības centieni arvien bija prasīt un uzturēt demokrātijas ideju Latvijas valsts atjaunošanā. Visi trimdas pārstāvniecību, organizāciju centieni stiprināja, uzturēja demokrātiskas Latvijas valsts tiesības visus 50 apspiestības gadus. Un šajā kopējā darbā iesaistījās arī MLĢ vadība, skolotāji, audzinātāji, skolēni, skolēnu vecāki un visi MLĢ atbalstītāji. Šodien daudzi bijušie MLĢ abiturienti, beiguši studijas, strādā dažādos atbildīgos amatos atjaunotā Latvijas valstī.” – tā Alberts Spoģis.
Skolu dibināja Detmoldas bēgļu nometnē, pirmā skolas diena notika 1946. g. 14. februārī. Mana klases audzinātāja Mirdza Rinkuss (latīņu val., senvēsture) to labi atcerējās mūža garumā.
Bija jāpārceļas uz baraku nometni Augustdorfu – netālu. (Skat. <www.augustdorfa.org> .) Te pievienojas Grevenes un Blombergas (DP) latviešu skoliņas. Velta Skujiņa ir autore (1962. g. izlaidums, dzīvo Pireneju kalnos, Francijā). Apvienotās Augustdorfas, vēlāk Minsteres Latviešu gimnāzijas direktors kļuva Ansis Dreimanis (bij. Talsu ģimnāzijas direktors).
JG tuvi līdzstrādnieki, atbalstītāji ir MLĢ „pievienotās vērtības” mantinieki: Abeni, Zaļkalni, Celles, Gravas, Kārkli, Kronlins, Muižnieces, Sili, Silkalni, Staprāni, Vītoli, Zēgneri, Nollendorfs. Pieminot tikai nedaudzus! Lepojamies par ciešām kopības saitēm, kas vieno MLĢ dažādo pieredzi guvušos visā pasaulē. Dzirdēts, ka „diez’ vai būtu tas latvietis, kas kļuvis latvietis bez Minsterē pavadītā laika”. Nils Ebdens (otrās paaudzes tikai latv. skolas audzēknis Vācijā) izveidojis MLĢ sadaļu „Facebook”, kurā satiekas pāri par 300 ar šo skolu saistītie draugi – bez robežām! Nereti ar mudinājumu – nākošajā gadā atkal Latvijā.
Aija Ebdene (Rīga-Minstere)
Ēvalds Dajevskis. Barakas Augustdorfas bēgļu nometnē
