Jaunā Gaita nr. 304. pavasaris 2021
Biruta Abula 1989. gadā
Foto: Juris ŽagariņšBiruta Abula (1929.28.VII-2021.11.I)
Ja būtu jāsarindo visi mūsu kultūržurnālistes Birutas Abulas, dz. Kalējas, raksti viņas 91 gadu mūžā gājumā, pietrūktu vietas viņas sabiedrisko darbu iztirzāšanai. Šajā piemiņas rakstā tomēr galvenokārt vēlos izcelt trīs nozīmīgākās publikācijas, kas diasporas kultūras hronikā ienākušas ar Birutas pašaizliedzīgo līdzdalību, lai saglabātu atmiņu pierakstus – jo tie jau tapuši par vēsturi.
Biruta Kalēja dzimusi Rīgā, bet uzaugusi Rucavā. Bēgļu gaitās kopā ar vecākiem nonāk Vācijas vēsturiskajā Augsburgā. Tur Hohfeldas bēgļu nometnē 1945. g. rudenī darbību uzsāk Ausekļa ģimnāzija bij. Jelgavas Skolotāju institūta direktora Ernesta Aistara vadībā. Skola darbojas līdz 1950. g. pavasarim, kad seko emigrācija uz pārjūras zemēm.
Entuziasma pilnā absolvente Biruta Kalēja nonāk ASV, ar izcilām sekmēm iegūst grādu ķīmijā, seko mūža derība ar Dzintaru Abulu, laiks ģimenei un darbam ALA Kultūras biroja vadībā. Pus gadsimtu vēlāk viņa ierosina un kļūst par galveno redaktori savas ģimnāzijas 330 bijušo audzēkņu un 43 skolotāju dzirkstošu un sāpīgu atmiņu krājumam Auseklieši no pažobelēm pasaules tālēs (Kalamazū, ASV: Auseklieši, 2004). Izdevuma sagatavotāju saimei piederēja Rolfs Ekmanis, Vitauts Sīmanis, Viestarts un Aivars Aistari, Imants Kalniņš, Verena Stelpe-Dambrāne, Zigurds Zīle un daudz citu.
Pirms tam Birutas vārds redzams vēl citā sējumā – kā tehniskā redaktore autobiogrāfisku rakstu krājumam Latviešu literatūras darbinieki Rietumu pasaulē. Jaunākais posms. (Itakā, ASV: Mežābele, 1991). Virsredaktori Valija Ruņģe un Aleksandrs Zariņš.
Trešais sējums Birutas Abulas autores un redaktores vārdā ir lielais darbs apzinot un savācot rakstus un vēsturiskus foto attēlus krājumam Latviešu literārie pulciņi Amerikas Savienotājās valstīs 1950-2011. (Kalamazū, ASV: Biruta Abuls, 2012.)
Līdztekus Biruta Abula arī bija jaungaitniece. Viņas raksti mūsu žurnālā par latviešiem nozīmīgām kultūras norisēm paliek kā daļa no piederības sajūtas mantojuma viņas un Dzintara latviskajai ģimenei. Un mums visiem.
Maija Meirāne
