Sakopojusi Vita Gaiķe

 

B A L V A S  un  G r ā m a t a s

 

Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā saņem divi laureāti – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece par ieguldījumu latvietības stiprināšanā, latviešu literatūras, folkloras un valodas popularizēšanā un literatūrzinātnieks Gunārs Bībers par ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā.

 

Mākslinieces un animācijas filmu režisores Anetes Meleces grāmata Kiosks Zviedrijā saņēmusi Pītera Pena balvu literatūrā.

 

Starptautiskā grāmatniecības nozares portāla „Publishing Trends” sarakstā ar dažādu valstu pārdotākajām grāmatām Zviedrijā sestajā vietā ierindojies Noras Ikstenas romāns Mātes piens (Modersmjölken) Jura Kronberga tulkojumā.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

 

Lībiešu dzejas krājums Trilium. 2.0 ir 2018. gadā iznākušā bilingvālā (lībiski un angliski) dzejnieku kopkrājuma Trilium/Trillium otra versija, kurā Valta Ernstreita, Baibas Dambergas un Ķempju Kārļa dzeja lasāma trīs valodās – lībiski, igauniski un latviski.

(Lībiešu draugu biedrība (Līvõd sõbrād seļtš))

 

Vācu valodas un rakstniecības akadēmija publicējusi ieteikumu sarakstu ar 20 izciliem pēdējā gada laikā vācu valodā iznākušiem un tulkotiem dzejas krājumiem. Starp tiem nosaukts arī Krišjāņa Zeļģa krājums Zvēri (Wilde Tiere). Zeļģa krājums Zvēri Latvijā iznāca 2016. gadā izdevniecībā Neputns, bet Vācijā to 2020. gadā izdeva apgāds

Parasitenpresse (atdzejojis Adrian Kasnitz).

 

 

DZEJA

 

Dzejoļu krājumā Kalps saplūst tā autores Rutas Štelmaheres dzejnieces un gleznotājas talanti. (Neputns)

 

Izdevēji uzskata, ka Andra Zeibota jaunais dzejoļu krājums Plīva „sevī uzsūc cilvēka esamības, refleksijas un kultūras kvintesences īsi pirms mirkļa, kad tas kļūst nenozīmīgi. Nav nekāds brīnums, ka šāds skata punkts un tā perspektīva ļauj radīt tādas poētiskas gleznas, kādas līdz šim latviešu literatūrā nav bijis”. (Literatūras KOMBAINS)

 

 

PROZA

 

Noras Ikstenas grāmata Ūdens mirdzēšana, redaktores Daces Sparānes-Freimanes vārdiem, „ir romāns vīzija par jauna eksistences lauka meklējumiem — pusmūžā viss ir šķietami jau izdzīvots, tomēr piepildījuma apvāršņi joprojām atrodas aiz biedējoši nesasniedzamā horizonta”. (Dienas Grāmata)

 

Andris Zeibots romānā Lēngaitis, izmantojot Konstantina Raudives un Zentas Mauriņas dzīves notikumus 1960. gadu Vācijā, radījis detektīvstāstu ar spraigiem sižeta pavērsieniem par kara laika cirsto brūču dziedēšanu. (Dienas Grāmata)

 

Jaunās latviešu rakstnieces Agneses Zarānes stāstu krājums Laba meitene pieteikts kā „stāstu krājums jauniešiem, bet ne tikai viņiem”. Stāstu centrā ir meitenes un jau pieaugušas sievietes, kuras katra slēpj kādu dvēselisku traumu, skabargu, neirozi, cīnās ar vēlmi vienlaikus būt sev pašai un atbilst tiem standartiem, ko uzspiež apkārtējie. (Zvaigzne ABC)

 

Postmodernists Jānis Einfelds romānā Svētlaimīgo zeme ir notikumu vidū, mīta rašanās liecinieks. (Dienas Grāmata)

 

Tekstilmākslinieces un konkursa „Latgolys prozys skaitejumi 2020” laureātes rakstnieces Anneles Slišānes grāmatā Tuoraga stuosti sakopoti trīspadsmit īsstāsti par biezpienu, reizē – par sievietēm mūsdienu sabiedrībā. Kopā tie veido vienotu vēstījumu par sievietes ceļu pie sevis, pie savas būtības. Stāstu krājums tapis autores dzimtajā Upītes puses izloksnē, ievērojot mūsdienu pareizrak­stības normas. (SIA „Anneles zeme”)

 

Literātes un kultūras žurnālistes Sandras Ūdres stāstu krājums latgaliešu valodā Tīsys syla bolsi (latviešu literārajā valodā: Tiesas sila balsis) uzdod jautājumus par psiholoģiski smagām attiecībām ģimenē, „pareizajām” dzīves izvēlēm un vērtībām. (Biedrība „LgSC”)

 

Latvijas ražīgākā rakstniece, publiciste, režisore Dace Judina un komponists, dizainers Arturs Nīmanis cikla Laika stāsti ceturtā grāmatā romānā Krustceles pieķērušies nozīmīgai tēmai, par ko literatūra parasti klusē, – vardarbībai pret dzīvniekiem, pret apkārtējo dabu. Skarta arī cita sāpīga tēma – raganu un burvju prāvas, prāvas pret citādajiem. (Latvijas Mediji)

 

Romānu sēriju „Zvaigznes detektīvu klubs” papildinājis jaunais latviešu autores Aijas Mikeles kriminālromāns Zirneklis, kurā, tāpat kā divos iepriekšējos rakstnieces darbos – Kritušais eņģelis un Zelta būrītis – darbojas talantīgais, ar smalku intuīciju apveltītais izmeklētājs Maksis Mežals. (Zvaigzne ABC)

 

Dzejnieka un prozaiķa Riharda Bargā jaunais izdevums Nemodernās Slampes meitenes (redaktors Ilmārs Zvirgzds) ietver pārstrādātu stāstu daļu no iepriekšējā autobiogrāfiskā romāna Plikie rukši, kurš iznāca pirms četriem gadiem. Pārstrādātajam materiālam nācis klāt jauns, un rezultāts sakopots 444 lappusēs. (Aminori)

 

Krājumā Substances izdoti trīs Gundegas Repšes jau iepriekš izdoti romāni Bāreņu nams, Jauki ļaudis un Retināts gaiss. (Dienas Grāmata)

 

Rakstniece un producente Lelde Kovaļova savā trešā psiholoģiskajā trillerī Šoseja liek padomāt par mūsu katra atbildību un lomu sabiedrībā. (Latvijas Mediji)

 

Rutas Zimnohas debijas romāns Pirms saule riet saņēmis konkursa „Vakara romāns 2021” debijas balvu. „Vakara romānu” sēriju papildina arī Dainas Šadres grāmata Pagātnes atvari. (Latvijas Mediji)

 

Rakstnieces un dzejnieces Sandras Vensko grāmatas ...klibs putniņš neraud viens lappusēs šo dīvaino un sarežģīto laiku izdzīvo klibais putniņš – meitene ratiņkrēslā – Aleksandra. (Dienas Grāmata)

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) rakstu krājums Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi latviešu un angļu valodā izseko lasīšanas fenomenam no viduslaikiem līdz mūsdienām, vēsturisko attīstību skatot arī pēdējā gada radīto sociālo pārmaiņu kontekstā. Rakstu autori pārstāv LNB un citas pētnieciskās institūcijas un ir savās tēmās vadošie Latvijas literatūrzinātnieki un vēsturnieki: Gustavs Strenga, Māra Grudule, Pauls Daija, Lilija Limane, Kristīne Zaļuma, Viesturs Zanders, Jana Dreimane, Ilva Skulte un Anda Baklāne.

 

Interneta žurnāla „Satori” izdotā Mīlestības grāmatā  sakopoti mūsdienu latviešu autoru stāsti, esejas, dzejoļi un atdzejojumi par mīlestību, un tajā lasāmi gan jau zināmu, gan jaunu mūsdienu autoru teksti, kas tapuši speciāli šim izdevumam un runā par dažādām mīlestības formām – draudzību, attiecībām, mīlestību pret bērnu, Dievu u.c. Starp grāmatas autoriem ir Svens Kuzmins, Daina Tabūna, Artis Ostups, Edvīns Raups, Aksels Hiršs, Marija Luīze Meļķe un citi. Izdevumā kopā lasāmi 21 autora teksti.

 

Izcilās latviešu teātra zinātnieces un kritiķes grāmatas Lilija Dzene. Izmeklēti raksti pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, bet otrā daļā „Nekā personīga” publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti, iespēju robežās atšifrējot minētos notikumus, vietu, laiku, personības (grāmatā publicēts arī aptuveni tūkstoš minēto personu rādītājs). Grāmatas sastādītājs un zinātniskais redaktors – teātra vēsturnieks profesors Jānis Siliņš, dienasgrāmatu publicēšanai sagatavojusi teātra vēsturniece Rita Melnace, grāmatas māksliniece Gundega Muzikante. („Mansards” un Eduarda Smiļģa Teātra muzejs)

 

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs atvēra grāmatu Ar bērna acīm, kas veidota, izmantojot divu 1949. gada deportācijas piedzīvojušu cilvēku – Benitas Eglītes, dzim. Plezeres un Andas Līces liecības, atmiņas un pārdomas. Grāmatā publicētie Benitas zīmējumi ar paskaidrojumiem, kas ar bērna skatījumu atklāj dzīvi izsūtījumā no 1949. līdz 1956. gadam, ir papildināti ar viņas 2016. gadā Latvijas Okupācijas muzejam sniegtās intervijas fragmentiem. Dzejnieces Andas Līces pārdomas tapušas 2020. gadā, iedvesmojoties no Benitas zīmējumiem un teksta, savijot tos ar pašas piedzīvoto.

 

Profesora Dr. hist. Ērika Jēkabsona vadībā iznākusī autoru kolektīva grāmata Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920 ir pirmais mēģinājums Latvijas historiogrāfijā analizēt Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara ietekmi uz sabiedrību. Kā karš iespaido sabiedrības ikdienu? Kādas ir kara izraisītās krīzes izpausmes? Pārtikas trūkums, slimības, pieaugošais noziedzības līmenis, izmaiņas gan dzimšu attiecībās, gan augstskolu studentu dzīvē un galveno tautas tradicionālo svētku tradīcijās, atzīmēta arī kara ietekme uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds)

 

 

TULKOJUMI

Pirmo reizi rasta iespēja vienotā grāmatu sērijā Jaunā klasika izdot Baltijas Asam­blejas balvas literatūrā laureātu darbus latviešu tulkojumā – igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones dzeju krājumu Tornis (atdzejojis Gundars Godiņš), igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājumu Tilts (tulk. Rūta Karma) un lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzeju krājumu K.B. aizdomās turamais un citi dzejoļi (atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva, redaktors – Jānis Elsbergs). Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze izsaka cerību, ka arī Lietuvā un Igaunijā varētu rast iespēju izdot Baltijas Asamblejas laureātu darbus.

 

Eseju krājumā izdoti vācu filozofa Frīdriha Nīčes (Friedrich Nietzsche) divi darbi — Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei un Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē, kas abi tapuši 1873. gadā (Sastādījis un no vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs). (Neputns)

 

Šveiciešu rakstnieka Kristiana Krahta (Christian Kracht) jaunākais romāns Mirušie (tulk. Dens Dimiņš) ir rakstīts pēc džjo-ha-kjū, tradicionālā japāņu Nō teātra shēmas, kur darbība sākas lēni, tad paātrinās un beidzas pavisam ātri. Mirušie ir bezgala vientuļas būtnes, viņi neturas kopā savā starpā, viņi piedzimst vieni, mirst un arī atdzimst vieni. Krahta par šo romānu 2016. gadā saņēmis Hermaņa Heses balvu un Šveices Grāmatu balvu. (Mansards)

 

Japāņu dzejnieces Mari Konno krājums Sniegs lasītāju ieved japāņu tradicionālā žanra – tankas – pasaulē. Grāmata izdota četrās valodās – japāņu, angļu, latviešu un krievu. Tulkojumus veikuši dzejnieki un atdzejotāji Amelia Fielden, Edvīns Raups, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs. Grāmatas sastādītājs un redaktors – dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs. (Orbīta)

 

Poļu rakstnieka Marčina Vihas (Mar­­­­cin Wicha) eseju krājums Lietas,
kuras es neizsviedu 2018. gadā saņēmis Polijas nozīmīgāko literāro balvu „Nīke”, kā arī Vitolda Gombroviča prēmiju. Eseju krājumu poļu literatūras kritika nosauc par skaistāko un vajadzīgāko tekstu 2017. gadā. (Mansards)

 

Nobela prēmijas laureātes, baltkrievu rakstnieces un Baltkrievijas opozīcijas pārstāves Svetlanas Aleksijevičas vēstures grāmatā Pēdējie liecinieki. Bērni Otrajā pasaules karā  ietverti patiesi cilvēku stāsti. 100 bērnības atmiņas par Otro pasaules karu pierakstītas 20. gs. 80. gados, kad rakstniece aptvērusi – kara šausmas tieši un nepastarpināti pārdzīvojusī paaudze pamazām aiziet. „Aleksijeviča neļauj padomju vēsturei palikt uzrakstītai bez cilvēku balsīm – bez tiem, kas gājuši cauri kariem, katastrofām, badam, nabadzībai un politiskām represijām, ar ko ir pilns 20. gadsimts,” rakstīts The Guardian.

2020. gadā autore bija viena no Baltkrievijas iedzīvotāju protesta pret Lukašenko režīmu līderēm, koordinācijas padomes prezidija locekle. (Latvijas Mediji)

 

 

V i z u ā l ā    m ā k s l a 

Sakopojusi Linda Treija

 

 

Pandēmijas ierobežojumu laikā tapis ēdienu piegādes lietotnes „Wolt” un mākslas centra „Zuzeum” projekts „Zuzeum Art Preview”. „Wolt” lietotāji var aplūkot ēdienkartes tipa izstādi, atzīmēt sev tīkamākos darbus un iegādāties biļeti, ar kuru varēs apmeklēt „Zuzeum” izstādi pēc ierobežojumu atcelšanas, cerams, tuvākajā nākotnē. Mākslas darbu ēdienkarte / Zuzānu kolekcijas mākslas izstāde ik pa laikam mainīs virtuālo ekspozīciju. Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcija, ar vairāk nekā divdesmit tūkstošiem dažādu žanru mākslas darbu, ir skaitliski lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē.

Latviešu mākslas nedēļas nogale „Šī māksla ir jauna” (ŠMIJ), kura notiek Toronto ik gadus jau no 1973. gada un kurā piedalās latviešu jaunieši no Kanādas un ASV, šogad notika virtuāli 12. un 13. martā. Pasākuma organizatori nolēma pārdēvēt šī gada notikumu no „ŠMIJ” uz „JIMŠ”, nosaucot to par „atmugurisku ŠMIJ”. Jaunie mākslinieki satikās virtuālajā telpā un atklāja mākslas darbu virtuālo galeriju. Bija iespēja piedalīties seminārā par cepšanas un dekorēšanas mākām, ko vadīja Anna Inveisa, izbaudīt jaunu kokteiļu miksēšanas priekus, kurus ierādīja miksoloģists Māris Zariņš, un tuvāk iepazīties ar litogrāfijas drukāšanas iespējām ŠMIJ tautas iemīļotākās mākslinieces Austras Jerumanes vadībā. JIMŠ virtuālo izstādi vēl kādu laiku varēs apskatīt vietnē <http://lnjak.com>.

18. aprīlī zoom platformā bija iespēja virtuāli iedziļināties Pētera Dajevska interaktīvajā lekcijā „Latviešu scenogrāfa un mākslinieka Ēvalda Dajevska pasaule – pazīstamais un nepazīstamais”, kuru rīkoja latviešu kultūras biedrība „Tilts”. Lekcijā tika apskatītas mākslinieka scenogrāfa gaitas gan latviešu teātra laukā, sākot jau ar bēgļu nometnēm Vācijā, gan Brodveja teātra un citu kompāniju uzvedumos un projektos Amerikā. Lektors izrādīja lielu klāstu ar mākslinieka gleznām, skicēm un skatuves maketiem, kā arī pieskārās citiem interesantiem Ē. Dajevska dzīves faktiem. Lekcijas nobeigumā daudzi no pasākuma apmeklētājiem dalījās ar atmiņām kā viņu dzīves ir ietekmējusi mākslinieka daiļrade un darbi.