Jaunā Gaita nr. 305. vasara 2021
M. Salējs dzimis 1971.
gada 13. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā
(1988-1992). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas
nodaļu (1999). Latvijas Universitātē ieguvis filoloģijas doktora
grādu (2011). Strādājis Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā. No
2006. gada līdz 2015. gadam strādājis Latvijas Universitātes
Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Pētījis Ulža Bērziņa,
Hermaņa Marģera Majevska u.c. dzejnieku daiļradi, kā arī mūsdienu
latviešu dzeju. Šobrīd Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas
eksperts. Atdzejojis un tulkojis no poļu, krievu, baltkrievu un ukraiņu valodas. Kopkrājumos un periodikā publicējis poļu 20. gs. starpkaru perioda dzejnieku darbu atdzejojumus, tie iekļauti arī viņa dzejoļu krājumos Māmiņ, es redzēju dziesmu un Nedaudz vairāk. Par otrā dzejoļu krājuma Mana politika manuskriptu saņēmis Annas Dagdas fonda balvu (2001). Monogrāfija par U. Bērziņu ieguvusi Literatūras gada balvu īpašo balvu kategorijā. Krājums Nedaudz vairāk nominēts Literatūras gada balvai, bet krājums Kā pirms pērkona saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju. |
Māris
Salējs
tumšās istabas
dzelmes no kuras sniecas mazas
bērna rokas vai kaķa ķepiņas
zīmogs
atmiņu par virpuļa savērpto zaru viņai vēl pusaugā esot. mēs skrējām pakaļ pa lauku un
skatījāmies kā
netīrā piltuve uzsūc no visām
pusēm saskrējušos mākoņus.
miesām no kurām izlokās rūsošas tērauda dzīslas. nekas vairs nav paspēts. pēcjāņu gaisā
uzkāpis mēness.
vasaras atlikums saklāts kā
gulta mūžīgam sapnim.
|