JG306: DAŽOS VĀRDOS

Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par labāko prozas darbu saņēmis Jānis Joņevs ar stāstu krājumu Tīģeris, par labāko dzejas darbu atzīts Amandas Aizpurietes dzejoļu krājums Pirms izvākšanās, par labāko tulkojumu – Jāņa Elsberga no angļu valodas tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase Kodiens, par labāko oriģinālliteratūras darbu bērniem – Marta Pujāta dzejas krājums Ej nu ej. Balvu par spilgtāko debiju ieguva Andris Kalnozols par romānu Kalendārs mani sauc. LALIGABA speciālbalva piešķirta festivāla „Prozas lasījumi 2020” komandai rakstnieces Ingas Žoludes vadībā par grandiozu ieguldījumu festivāla norises nodrošināšanā pandēmijas apstākļos, vienojot prozas autorus un lasītājus digitālā vidē.

Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma 99. dzimšanas dienas zīmē šogad balvas par novatorismu latviešu literatūrā piešķirtas dzejniecei Amandai Aizpurietei (dzejas grāmata Pirms izvākšanās), tulkotājai un rakstniecei Silvijai Bricei (grāmata Baigās piezīmes) un dzejniekam un tulkotājam Arvim Vigulam (Ričarda Brotigana grāmatas Foreļu cope Amerikā tulkojums).

Eiropas Savienības balvu literatūrā saņēmusi autore Laura Vinogradova par garstāstu Upe.

Lilita Zvejnieks Hardes (Birutas un Kārļa Zvejnieku meita), kas pati sevi apzīmē par „pirmās paaudzes amerikānieti”, grāmatā Biruta’s Story. A Memoir of Home, War and Finding Refuge izstāsta savas mātes stāstu, kopš ģimenes nokļūšanas ASV 1950. gadā.

Madaras Gruntmanes dzejoļu krājumi Narkozes un Dzērājmeitiņa iztulkoti turku valodā (tulk. Efe Duyan) un izdoti vienā grāmatā ar nosaukumu Yatağın Hafızası.

palaidiet sievieti ir Ievas Rupenheites ceturtais dzejoļu krājums. Kā saka pati dzejniece, bija „radusies nepieciešamība pēc jaunas grāmatas, kurā, iespējams, autores liriskā varone būs zaudējusi pēdējās lirisma paliekas”, piebilstot, ka „nosaukums nepretendē uz sociālkritisku vēstījumu un tam ir visai attālināts sakars ar feminisma noskaņām. Tā ir rinda no dzejoļa”. (Neputns)

Ingas Gailes dzejoļu krājumu Nakts tā redaktore dzejniece Anna Auziņa raksturo: „Gailes rādītā nakts prasa drosmi arī no lasītāja, toties rītausma uzmirdz tīra un dzidra.” (Mansards)

Pie lasītājiem nonācis žurnālista, dzejnieka un publicista Andra Grīnberga atziņu, atskārsmju, dzejoļu krājums Nemainīgs ir tikai gaišums. (Latvijas Mediji)

Vadi ir Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums. Autors paskaidro, ka tā „centrā ir cilvēcisku attiecību tīklojums, kas mājo atmiņās un mantiskās liecībās, ietverdams dažādas radniecības un tuvības formas”. (Neputns)

Par godu Māra Runguļa 70 gadu jubilejai izdots dzejas krājums bērniem Zvirbulim nenāk miegs. (Pētergailis)

Paši mazākie lasītpratēji var priecāties par Ievas Samauskas dzejoļu krājumu Gulošais policists un sapnis. (Latvijas Mediji)

Dzejniece un arhitekte Gunta Šnipke dzejoļu krājumu bērniem Desmit desas debesīs velta tiem, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt lieli, taču tādi vēl nav kļuvuši; katrā ziņā ikvienam, kurš prot skaitīt līdz desmit un tālāk. Krājumu ilustrējis multimediju mākslinieks un tēlnieks Andrejs Prigičevs. (Mansards)

Sērijā Es esmu… izdots Ilzes Jansones romāns Laika rēķins – par pirmā latviešu modernā romāna autori, ceļotāju, poligloti, antropoloģi un bibliotekāri Ilzi Šķipsnu (1928-1981) (recenzija 57. lpp) un Māra Bērziņa romāns Nākotnes kalējs – par latviešu rakstnieku, daudzu romānu, stāstu un lugu autoru, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas PSR Ministru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Vili Lāci (1904-1966).

Andras Manfeldes Uzzīmē baltu lietu ir autobiogrāfiskos motīvos balstīts miniatūru krājums, kas tapis sadarbībā ar mākslinieci Neonillu Medvedevu, kas grāmatai radījusi īpašas ilustrācijas, un tajā var aplūkot arī gandrīz 20 viņas gleznu reprodukciju. (Aminori)

„Mēs visi esam kolekcionāri. Krājam atmiņas un viedas atziņas, dārgas senlietas un porcelāna traukus, apsūnojušus laukakmeņus, mīļas grāmatas un pagājušā gadsimta skaņuplates. Dažās kolekcijās nonāk mistiskas sajūtas, pārdzīvojumi un seni noslēpumi, taču patiesībai ir paradums atklāties,” par savu romānu Meli un porcelāns, kas iznācis sērijā „Vakara romāns”, saka autore Iveta Blodone. Šo sēriju papildina arī Maijas Grosas debijas romāns Spēlēt dzīvi. „Gadiem krāto masku noraušanas process ir sāpīgs un grūts process, tomēr, lai ietu tālāk, neīstais jāatstāj pagātnē. Ir jāpārvar tumšākā nakts, jo pēc tās vienmēr nāk dziedinošā gaisma,” saka grāmatas autore. (Latvijas Mediji)

Dinas Zoldneres fantāzijas romāns Sniegā rāda vīziju par pasauli pēc katastrofas – vienas nakts laikā nokrišņi ir kļuvuši indīgi, un ikviens, kurš zem tiem nokļūst, zaudē prātu, tāpēc pilsētas jaunā daļa tiek nosegta ar kupolu. Bet līdzās jaunajai pilsētas daļai eksistē arī Vecpilsēta – vieta, kur cilvēki pieturas pie agrākajām vērtībām un netiecas pēc ārišķības. Ļoti līdzīgi, kā pasaule ir sadalījusies šobrīd, pandēmijas laikā. (Zvaigzne ABC)

Gunitas Lagzdiņas romāns Lāde vaļā rosina domāt gan par to, kā neprātīga rīcība jaunībā mēdz izdarīt savas korekcijas iecerētajā dzīves ceļā, gan arī par to, vai šīs korekcijas vienmēr liek vilties. (Zvaigzne ABC)

Dzintras Šulces kriminālromāns Caurvējš tiek raksturots kā stāsts par meklēšanu. (Latvijas Mediji)

Iznākusi rakstnieces, žurnālistes, publicistes, redaktores un režisores Daces Judinas mūsdienu ironisko detektīvu sērijas Izmeklē Anna Elizabete četrpadsmitā grāmata Nemodiniet mirušos. (Latvijas Mediji)

Tiesību zinātnes studentes Mērijas Elizabetes Kalniņas debija literatūrā – romāns Sapnis par viņu un mūziklu ir viens no apgāda „Zvaigzne ABC” rīkotā romānu konkursa laureātiem un, kā atzīmē izdevniecība, „spilgts pieteikums romantiskās literatūras žanrā”. (Zvaigzne ABC)

Rakstnieks Jānis Lejiņš kopdarbā ar televīzijas režisori Virdžīniju Lejiņu ar romānu Straupes pilskungi radījuši, Gunta Bereļa vārdiem runājot, „līdz asarām smieklīgu, brīžam aizkustinošu, tomēr kopumā itin skarbu detektīvparodiju — romānu par 21. gadsimta sākuma Latviju, tās labticīgiem darbarūķiem, kas brīžiem pārkvalificējas par piedzīvojumu meklētājiem (un arī atradējiem), veikliem, mazāk veikliem un pavisam neveiksmīgiem blēžiem, bīstamiem un gana agresīviem biznesmeņiem, kuru mahinācijas tālu pārsniedz Latvijas robežas.” (Dienas Grāmata)

Atkārtotu izdevumu piedzīvojuši latviešu rakstnieku dueta – Maijas Pohodņevas un Modra Pelša trilleru sērijas romāni Nedzeniet pēdas snaiperim un Tumsas inversija. Personāžu dēkas turpinās jau agrāk izdotajos darbos Naida simetrija un Prāgas pastkartes. 21. gadsimta sākums. Mierīgā Latvijas mazpilsētā sāk risināties satraucoši notikumi: no snaipera lodes krīt jau otrs varasvīrs. (Zvaigzne ABC)

Infektologa Dr. Raimonda Sīmaņa populārzinātniskās grāmatas Pasaule mikrobu acīm. Kā mikrobu izdzīvošanas pieredze palīdz cilvēkiem mērķis ir atklāt zināšanas, kas labāk ļautu orientēties mikrobu pasaulē un izprast dabā notiekošos procesus un pieņemt veselībai un dzīvībai izšķirošus lēmumus. (Mansards)

Režisores un rakstnieces Kristīnes Želves romāna Grosvaldi centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā. (Neputns)

Dramaturga, režisora un rakstnieka Laura Gundara grāmata par Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru Svešam kļūt, režisora Valtera Sīļa vārdiem runājot, „ir uzrakstīta kā multimediāla izrāde, kuŗā satiekas dokumentāls pētījums un autobiografiski motīvi, kinoscenāriji un tiesas drāma, Gundara pārdomas par mūsdienām un laiku, kuŗā dzīvoja viņš pats, gan arī Astra”. (Dienas Grāmata)

Laima Slava sakārtojusi apjomīgu monogrāfiju par mākslinieku Niklāvu Strunki. Grāmatā iekļautas darbu izlases un fotodokumentu albums, pētījumi par mākslas jomām, kurām Niklāvs Strunke pievērsies. Mākslas zinātniece Aija Brasliņa pētījusi Strunkes glezniecību un radošos kontaktus, kā arī biogrāfiju, mākslinieks Valdis Villerušs pievērsies grāmatu pasaulei un grafikai, teātra zinātniece Edīte Tišheizere raksta par teātri, savukārt mākslas zinātniece Ilze Martinsone atklāj pielietojamās mākslas negaidīti plašo diapazonu Strunkes mantojumā. Grāmatu papildina Laimas Slavas saruna ar Strunkes dēlu mākslinieku Lari Strunki, kā arī dzejnieka Pāvila Johansona un Niklāva mazmeitas Lailas Strunkes atmiņas. Noslēgumā izsmeļoša informatīvā pielikumu daļa, kā arī tekstu tulkojums angļu valodā. (Neputns)

Grāmatu sērijā Latvijas vēstures mīti un versijas par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām iznākusi grāmata Labie zviedru laiki. Vai tiešām?, kurā autori vēsturnieks Gvido Straube un žurnālists Māris Zanders apspriež situāciju 17. gadsimtā Vidzemē, kad tā bija pakļauta Zviedrijai. Šis periods vēsturiskajā atmiņā nereti tiek maldīgi vērtēts kā īpaši labs vietējiem iedzīvotājiem. Gvido Straube skaidro: „Šī darba uzdevums būs mēģināt iesēt šaubu sēklu lasītājā par Vidzemes toreizējo saimnieku un okupētāju labo dabu un vienlaikus parādīt, ka diemžēl ikviena okupētāja vara pāri visam tomēr stāda savas savtīgās intereses un nekādā gadījumā neiekaro kādu teritoriju, lai tās iedzīvotājiem radītu jaukus dzīves apstākļus.” (Aminori)

Kontemplācijas skolotāja, Integrālās izglītības institūta direktora un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autora Jura Rubeņa jaunākā grāmatā Starp divām bezgalībām aplūkotas septiņas garīgo prakšu grupas: klusuma prakses, radošā procesa prakses, aktīvisma prakses, kustību jeb fiziskās prakses, psihofizioloģiskās prakses, attiecību prakses un rituāli cikliskās prakses. (Zvaigzne ABC)

Grāmatā Ziemeļmeitas kods fotogrāfe Una Taal un Kristīne Kutuzova iekļāvušas vairāk nekā 100 Latvijas sieviešu fotogrāfijas (to skaitā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, dzejniece Māra Zālīte, rakstniece Nora Ikstena, baletdejotāja Elza Leimane, filozofe Skaidrīte Lasmane, rakstniece Dace Rukšāne, dziedātāja Ieva Akurātere, bijusī Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde, dziedātāja Ilga Reizniece, Ausma Kantāne, ginekoloģe Dace Matule, žurnāliste Kristīne Garklāva, fotogrāfe Inta Ruka, aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa, komponiste Lolita Ritmanis, dziedātāja Aija Vītoliņa, režisore Laura Groza, režisore Ilona Brūvere, aktrise Agnese Cīrule, komponiste Anna Ķirse un daudzas citas), kas papildinātas ar septiņiem stāstiem gan latviešu, gan angļu valodās.

Grāmata Latvijas kultūras vēsture, kura veidota Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Dr. habil. art. Ojāra Spārīša virsvadībā kopā ar dažādu kultūras nozaru pētniekiem un profesionāļiem – mākslas zinātniece Dr. habil. art. Edvarda Šmite, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš, teātra zinātniece Dr. philol., Dr. habil. art. Silvija Radzobe, muzikoloģe Dr. music. Ingrīda Zemzare un daudzi citi autori, vispusīgi aptver dažādas kultūras jomas Latvijā, dokumentējot Latvijas kultūras vēstures ainu daudzu gadsimtu garumā. (Jumava)

Jau pēc autores aiziešanas mūžībā lasītāju rokās nonākusi Astrīdas Jansones grāmata Trimdas izskolotie, kurā sakopotas intervijas ar jauniešiem – Vītolu fonda stipendiātiem, kuri studējot saņēmuši atbalstu no ziedotājiem latviešu diasporā. (Laika grāmata)

Grāmatā Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika 1999–2003 iekļauti mākslinieka Ivara Poikāna zīmējumi, kas tika veidoti Latvijas preses izdevumiem kā ilustrācijas žurnālistu slejām par politiskām un sociālām aktualitātēm. (Neputns)

Zālamana sakāmvārdi ir svarīgs senebreju literatūras piemineklis. Darbā sakopotie teksti ir pazīstami kā Vecās Derības Salamana pamācības. Aptuveni 8. gs. p.m.ē. tapušo Zālamana sakāmvārdu tulkojuma no senebreju valodas autors ir izcilais tulkotājs Uldis Bērziņš (1944-2021). Grāmatas ilustrācijas ir radījusi Lilija Dinere, savukārt izvērstus komentārus, skaidrojot teksta rašanās kontekstuālos un vēsturiskos apstākļus, kā arī sniedzot ieskatu senu tekstu tulkošanas problemātikā, izstrādājis senebreju literatūras speciālists Ilmārs Zvirgzds. (Zinātne)

Latviski iznācis somu dzejnieces Heli Lāksonenas (Heli Laaksonen) un Aleksandra Čaka dzejoļu krājums Paņēmi manu sirdi no plaukta, kurā publicēti 15 Aleksandra Čaka un 15 Heli Lāksonenas dzejoļi, kas veido savdabīgu dialogu. Heli Lāksonena dzejoļus rakstījusi dzimtajā dienvidrietumu somu valodas dialektā, savukārt grāmatā tie publicēti Guntara Godiņa atdzejojumā, izmantojot Vidzemes lībiskās izloksnes iezīmes. (Kynälä)

Latviešu lasītāji var turpināt sekot ķeizarienes Katrīnas II dzīves gaitām Lailas Hirvisāri (Laila Hirvisaari) grāmatā Viņas augstība Katrīna II (Me, Keisarinna) (no somu valodas tulkojusi Lelde Rozīte), ko sākuši jau iepazīt autores iepriekšējā grāmatā Es, Katrīna (Minä, Katariina). (Latvijas Mediji)

Jiržījs Kratohvils (Jiří Kratochvil) šobrīd ir viens no visvairāk tulkotajiem čehu autoriem. Romāna Liška vdámu (Lapsa par dāmu), kas ar autora piekrišanu latviski iznāk ar nosaukumu Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika, darbība notiek 20. gs. 50. gados, un tajā savijas divas sižeta līnijas: jauna Brno strādnieka Pavela stāsts; viņš kā perspektīvs un ar valodu talantu apveltīts valsts drošības iestādes darbinieks tiek izvēlēts īpašai misijai Rietumos, kur viņam jāveic diversija radiostacijā „Brīvā Eiropa”. Savukārt otra – varētu teikt vēsturiski fantastiskā – līnija ir jaunas lapsiņas stāsts. Staļins zinātniekiem dod rīkojumu pārveidot lapsu par sievieti, un, kad tas sekmīgi izdarīts un viņa nosaukta par Silvu, aizsūta jauno sievieti uz Rietumiem, lai viņa nogalinātu Vinstonu Čērčilu. Taču, nonākuši brīvajā pasaulē, varoņi satiekas, un viņu stāsti un likteņi savijas. (Pētergailis)

Šogad Purvīša balvu 2021 ieguva māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi „Kvantu matu implanti”. Mākslinieces vēlējums katram izstādes apmeklētājam:

„Katrā ziņā ir jāpieiet ar atvērtību un varbūt nemēģināšanu uzreiz lasīt tekstu. Nevis, ka kaut kas būtu jāizprot, bet uztverot telpu un domājot par materiāliem un idejām, kas varētu būt sajaukušās, arī iespējamiem pārpratumiem, kas var rasties. Bet tie palīdz formulēt arī tālākus jautājumus.”

Amandas Ziemeles personālizstādes fragments

Uz Purvīša balvu šogad pretendēja astoņi mākslinieki un mākslinieku apvienības – „Skuja Braden” par izstādi „Samsāra”, Valdis Celms par kinētiskajām skulptūrām „Dzīvības ritmi” un „Pozitrons”, Krista un Reinis Dzudzilo par darbu „ZRwhdZ”, Kaspars Groševs par multimediālo instalāciju „Cita istaba”, Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola par projektu „Mākslinieku krīzes centrs”, Rasa un Raitis Šmiti par darbu „Atmosfēriskais mežs”, Aija Zariņa par personālizstādi „Mosties, mosties reiz, svabadais gars” un Amanda Ziemele par personālizstādi „Kvantu matu implanti”.

Turpinot pirms diviem gadiem sākto tradīciju, tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā. Šogad „Purvīša balvas” komiteja to piešķīrusi māksliniecei Maijai Tabakai. Mākslas zinātniece, galerijas „Daugava” vadītāja Anda Treija par mākslinieci raksta: „Viņas gleznās fantāzijas, sapņi, atmiņas kļūst par realitāti tāpat kā Frederiko Fellini filmās, patiesā realitāte ir izdoma, jo objektīvas atmiņas neeksistē, tās iespējamas tikai subjektīvas, tieši tāpat kā katra indivīda fantāzijas.”

Vācijā, Austrumprūsijas muzejā Līneburgā atklāta iespaidīga Latvijā dzimušā vācbaltu mākslinieka Johana Valtera izstāde, kura muzejā būs apskatāma līdz 24. oktobrim. Ekspozīciju veido vairāk nekā piecdesmit Johana Valtera mākslas darbi, no kuriem lielākā daļa Latvijā vēl nav bijusi izrādīta. Johans Valters dzimis 1869. gadā Jelgavā un tiek uzskatīts par vienu no modernās latviešu glezniecības pamatlicējiem. Pēc pārcelšanās uz Vāciju 1906. gadā pieņēmis pseidonīmu Johans Valters-Kūravs. Savā daiļradē viņš darbojies no 19. gs. beigu reālisma un impresionisma līdz vācu ekspresionismam, katrā no stilistiskās attīstības posmiem radīdams izcilus mākslas darbus.

Johans Valters. Zemnieku meitene. 1904

LNMM kolekcijā. Foto: Normunds Brastiņš

Vienreizēja un interesanta izstāde skatītājus sagaida Krievijā. Tā ir Edītes Pauls-Vīgneres daiļradei veltīta personālizstāde, kuru atklāja šī gada 7. jūlijā. Viņa tiek uzskatīta par vienu no raksturīgākajām parādībām XX gadsimta 60.-70. gadu jaunā tekstilmākslas viļņa aspektā. Izstāde tapusi Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam sadarbojoties ar muzejrezervātu Caricino. Kā atzīmē Caricino muzeja pārstāvji preses relīzē, „tad [PSRS laikā] Baltijas valstis tradicionāli vairākās desmitgadēs izcēlušās ar profesionāli spēcīgu un novatorisku tekstilmākslu un skolas pārstāvji vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā mākslas jomā”. Tiek akcentēta Baltijas meistaru tautas mākslas tradīciju piesaiste (tēlains un poētisks izteiksmes veids, Dziesmusvētku tradīcijas, tautas folkloras izmantošana u.c.), vienlaikus novērtējot mākslinieku drosmi eksperimentēt. Edīte Pauls Vīgnere ir arī viena no izcilākajām Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilnodaļas dibinātāja Rūdolfa Heimrāta skolniecēm. Nodaļas mācību programma tika veidota, nevis lai radītu tekstildizaina speciālistus rūpniecībai, bet lai tekstilmākslu paceltu tēlotājas mākslas līmenī. Edītes Pauls-Vīgneres darbi ir tam spilgts paraugs. Izstāde ir skatāma Caricino muzeja krāšņās Lielās pils zālēs, to iekārtojis slavenais Maskavas arhitekts Sergejs Čobans. Līdzās apjomīgām formām un muzeja darbiem ekspozīcija iekļauj Edītes Pauls-Vīgneres pēdējo gadu radošo veikumu no viņas personīgās kolekcijas – 19 „koronetes” (vainadziņi / galvassegas) un vairāk nekā 50 glezniņas, kas darinātas no pērlītēm kā veltījums viņas vectēvam, Iļģuciema stikla fabrikas stikla pūtējam Ādolfam Paulam (1885-1975). Izstāde Maskavā būs skatāma līdz 2022. gada 10. martam.

Edīte Pauls-Vīgnere. Lējums. 1975. Vilna, lini, sintētika, gobelēns, jaukta tehnika.

DMDM kolekcija

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 iesniegti tādi unikāli darbi kā, piemēram, Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas Saules skola apbūves komplekss (skat. attēlu), Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā, Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru konservācija un pārbūve, Paviljons Čiekurs, MAD Arhitektūras telpa un citi. Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija norisināsies 27. augustā.

Saules skola Daugavpilī