Jaunā Gaita nr. 307. ziema 2021

Dace Aperāne

Rudens bagātīgā ierakstu raža

 

Šoruden latviešu instrumentālās, kora un simfoniskās mūzikas jauno ierakstu raža ir bijusi bagātīga. Viens no iemesliem tam ir Latvijas nacionālās ierakstu firmas „Skani” iniciatīva un rosība izdot muzikāli daudzveidīgo satura albumus, diska un digitālajos formātos (Spotify, iTunes, Amazon, u.t.t.). Vairāki no šiem ierakstiem vai atsevišķi skaņdarbi, mēdz sasniegt simtiem vai tūkstošiem klausītāju visā pasaulē; daži uzrunā mazu loku interesentu, bet ir prieks, ka pateicoties „Skani”, kuru vada klarnetists Egīls Šēfers, latviešu klasiskā, folkloras un džeza mūzika arvien plašāk izskan pasaulē. Mājas lapā <www.skani.lv> var iepazīties ar visiem izdevniecības „Skani” ieskaņojumiem, kā arī tos daļēji vai pilnībā noklausīties – kā piemēram, oktobrī izdoto albumu Ivanovs. Simfonijas Nr. 15 un 16, kurā minētās Jāņa Ivanova simfonijas diriģents Guntis Kuzma ierakstījis ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

 

Viens no septembrī izdotiem „Skani” albumiem, kas atstāj uz mani spilgtu iespaidu, ir Pēteris Plakidis: Eternity (Mūžība) no sērijas „Latvijas komponisti” – pirmais P. Plakida pilnmetrāžas kormūzikas albums ar vairāku skaņdarbu pirmieskaņojumiem. Latvijas Radio koris, diriģenta Sigvarda Kļava vadībā, iedziedājis izcilā skaņraža 21 kordziesmas ar lielu meistarību, smalkjūtību un tembrālu krāšņumu. Viena no kordziesmām, kas ieved īpašā, ārpasaulīgā dimensijā, ir „Mūžība” (Jānis Jaunsudrabiņš), kurā soprāna balsis virmo ar retu gaišumu un vieglumu. Dziesmā „Saulīt, mīļā māmulīt” latviešu tautas dziesmu vārdi un meldijas izskan „ostinato” pasāžās vai dzidros, liriskos dziedājumos, veidojot smalki izstrādātu skanisku ainavu. Albums noslēdzas ar izjusti nodziedāto autora meistardarbu „Tavas saknes tavā zemē” (Vizma Belševica).

Recenzijā par albumu kritiķis Guy Engels raksta:

Pēteris Plakidis: Mūžība: „Peteris Plakidis (1947-2017) ir viens no veiksmīgākajiem Baltijas valstu kormūzikas komponistiem. Tā ir galvenokārt izcilā [Baltijas] Dziesmu svētku tradīcija, kas ierosina komponistus bagātināt kormūzikas repertuāru ar spēcīgiem darbiem.

Pētera Plakida kormūzika sakņojas vokālās polifonijas tradīcijās un iedvesmo Latvijas Radio kori dziedāt ļoti niansēti un pilnskanīgi. Diriģents Sigvards Kļava panāk brīnišķīgu sabalansētu kora skanējumu, no smalkām gradācijām delikātos, kristāldzidros augstos soprānos uz siltām, krāšņi noslīpētām vidējām balsīm līdz smeldzīgiem basiem.

Virs bieži vidus laikmetīgiem motīviem, Kļava atļauj augšējām balsīm gandrīz ēteriski peldēt, bet tik pat daudz tās arī iedzīvina uz kvēlu deklamāciju. Rezultāts ir ieraksts ar 21 kora darbu, kas pāri visam apliecina Plakida mūzikas poētisko varu.

(<www.pizzicato.lu>, 2021.13.X)

Otrs „Skani” albums, ko vēlos pieminēt, ir Shadow Games in the River (Ēnu spēles upē) albums ar latviešu komponistu kamermūziku flautai, čellam un klavierēm, veltīts komponista Talivalža Ķeniņa simtgadei. Ievērojamie latviešu kamermūziķi – Ilona Meija (flauta), Ivars Bezprozvanovs (čells) un Dzintra Erliha (klavieres) albumam ierakstījuši Tālivalda Ķeniņa, Jāņa Lūsēna, Lolitas Ritmanes, Pētera Vaska, Imanta Zemzara un Daces Aperānes skaņdarbus, liela daļa no kuriem ir pasaules pirmieskaņojumi.

Flautiste Ilona Meija un pianiste Dzintra Erliha briljanti interpretē Tālivalda Ķeniņa dramatisko un virtuozo skaņdarbu „Concertante” flautai un klavierēm (1966), izceldamas tā polifoniskos elementus I un III daļās, un introspektīvo noskaņu II daļā. Savukārt, T. Ķeniņa „Fantāzija – variācijas par inuītu šūpuļdziesmas tēmu” (1967), kas oriģinālversijā rakstīta flautai un altam, albumā pārliecinoši un ar dziļu izjūtu atskaņo Ilona Meija un Ivars Bezprozvanovs, kurš 2020. gadā, ar komponista dēla Jura Ķeniņa atļauju, veicis alta partijas pārlikumu čellam. Arī Imanta Zemzara skaņdarbs „Mēnesgaisma” ir pārlikums (2011) čellam un klavierēm, no komponista oriģinālās versijas klavierēm (2004). Šajā tēlainā opusā Ivars Bezprozvanovs un Dzintra Erliha izsmalcināti atspoguļo I. Zemzara ļoti personīgo un poētisko mūzikas pasauli.

Lolitas Ritmanes skaņdarbs klavierēm „Aiz loga” veltīts Dzintrai Erlihai. Pianiste plūstoši atskaņo L. Ritmanes melodiskās, plaši veidotās frāzes un krāšņās harmonijas ar dziedošu, pilnskanīgu toni. Pētera Vaska trīsdaļīgā Klavierfantāzijā „Izdegušās zemes ainavas” (1992) D. Erliha dinamiski izstrādā skaņdarba motīvus un tēmas, tādējādi veicinādama skaņdarba kontrastiem pilno dramaturģiju.

„Sapņu ainavas” trio flautai, čellam un klavierēm (2020) ir Daces Aperānes veltījums Ilonai Meijai, Ivaram Bezprozvanovam un Dzintrai Erlihai. Ciklam ir divas daļas: I. „Mēs esam sapnī mūžīgi mūžam, mēs esam sapnis” II. „Un mēs esam atkal zilgi zaļgajā sapnī...” (no Astrīdes Ivaskas grāmatas Līču loki). Komponistes vārdos – „Katra daļa ritmiski un tematiski bieži kontrastē viena ar otru, tomēr tās vieno kopēji harmoniski un reizēm īsi, motīviski elementi. Astrīdes Ivaskas prozas rindas priekš manis raksturo mūzikas sirreālās noskaņas.” Trio mūziķu dramatiskā kamermuzičēšana iejūtīgi atspoguļo skaņdarba mainīgo, emocionālo raksturu. Dzintra Erliha iekļāvusi albumā arī D. Aperānes miniatūru „Kokles dziesma” (2000), kas balstās uz tautas dziesmu „Koklītes skanēja”.

Jāņa Lūsēna miniatūra „Ēnu spēles upē” (flautai un klavierēm) gaiši ievada albumu, kamēr viņa abi skaņdarbi no cikla „Mūzika nebijušām kinofilmām” (flautai, čellam un klavierēm) albuma beigās izskan kā nostaļģiskas, līriskas noktirnes. Albuma izdošanu atbalstījis PBLA Kultūras fonds (tagadējais PBLA KF un padome), ALA Kultūras fonds un Kanādas vēstniecība Latvijā. Vācu prestižais WDR3 radio stacijas raidījums „Tonart” ievietoja „Ēnu spēles upē” albumu savā augusta mēneša sarakstā. Īpaša programma par albumu tika atskaņota WDR3 „3 von Jetzt” (3 from Now) raidījumā, kurā izskanēja P. Vaska, I. Zemzara un D. Aperānes darbi, kopā ar programmas vadītājas Danielas Ziemann komentāriem.

 

Komponiste Dace Aperāne ir Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu Latvijā mākslinieciskā vadītāja. Rakstījusi apceres par latviešu komponistiem un koncertu dzīvi ASV JG, laikrakstiem Laiks un Latvija Amerikā, viņa ir Latviešu kultūras biedrības TILTS priekšsēde un JG redakcijas kolēģijas biedre.