Jaunā Gaita nr. 307. ziema 2021

 

 

 

 

Inta Kampara (dz. 1974) dzejniece no Kurzemes. Dzīvo, kā pati teic, starp daudziem kokiem, plašiem klajumiem”, kas laikam ir metafora par indivīda un centienu miniatūrumu iepretim lielajai esības skatuvei un tās rekvizītiem. Sakārtots pirmais krājums, gaidāma tā izdošana.

 

 


 

 Inta Kampara

 Kauls aug jauns

 

 

*  *  *

starp ceļu

starp laiku

starp visu kas nepaliek mūžības sejā trausls

un nesaplīst

lido ērglis

svētību kaisīdams

karu nepieredzējušām mājām

nagi šķeļ gaisu

spārnu švīkstieni liek turpināt dzimtu

visās saulēs

pagalmos

kuri atviz spocīgā gaismā

kāds piesola ēnu

putns satver to

bez noilguma dzīst asni

 

 

*  *  *

stundu pēc maniem klejojumiem

jau rakstu tev – vārdiem ir nenosakāms sastāvs

ko tad es

esmu iesācēja

veļu decembra bumbu

un murminu –

par nogludinātiem ūdeņiem

kā par baltu smilkti topi

uz riņķi vien uz riņķi

uz sevi ved visi tilti

 

*  *  *

izsalsti sirds

izej pļavas un lejas krūmus un biežņas

palienes augstienes mālu arumus

pēdu nospiedumus

atver sevī to spēku to jaudu kas negaisu savalda auļos

putini paražas nešļavas grūtumu pasmel purvu padzeries atceries

nesoli tik neko aukstu

pat ja tev salst

 

 

*  *  *

ja es ieslēgšu dzejoli grāmatā

vai viņš vakaros zvaigznes skaitīs?

sēdēs uz lieveņa? kasīs sev sānus?

un sevi kā stādiņu laistīs?

ja es ieslēgšu dzejoli grāmatā

vai viņš krūtis riezīs uz āru?

sēdēs man blakus

stāstīs kā gāja

ka stundeņos vēlos uz lietu sāp viņa kreisā kāja

ja es ieslēgšu dzejoli grāmatā

vai viņš tiks no turienes ārā?

arī dzejolim izaug bērni

arī viņam kāds putru vakaros vāra

ja es ieslēgšu dzejoli tumsā

kā viņš par gaismu zinās?

iznācis atradis sabēdājies

mani sevī iemīlinās

 

*  *  *

vēl tu aizrīsies ar manu skaistumu

tu lietus bezgalīgais kurš mani ar sniegu krāpj

šajā laikā gadsimtā šajā

neesi palicis nevarīgs vecis tu

kurš ellē un debesīs reizē kāpj

sasoli tūkstošiem lāsīšu

visas atņemšu

iemidzināšu

 

 

*  *  *

mani aizskar sen nogrimušie ļaudis

es viņiem rakstu reti bet lēni

paldies jāni juri un vēl citi nezināmie par dzeju

mans rudens kauls aug jauns trausls un nesalauzts

 

 

 

 

 

       Jaunā Gaita