Linda Treija

Strīdus siena Akas ielā

Vasaras beigās Latvijas sabiedrībā uzvirmoja skaļas diskusijas un asas viedokļu apmaiņas sakarā ar mākslas darbu - sienas gleznojumu, vai kā tagad Latvijas presē to dēvē, murāli. Tā autors ir mākslinieks, scenogrāfs un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā Kristians Brekte. Siena Veltījums Džemmai Skulmei tapusi, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes (1925-2019) meiteņu tēliem (gleznu sērijas „Atgriešanās” un „Modelis”), kuriem māksliniece vairāk pievērsās savas daiļrades beigās. Uz melnbaltā grafiskā gleznojuma, ko pēc Brektes skicēm uz sienas pārnesuši mākslinieki Miķelis Mūrnieks un „Kiwie”, neona burtos lasāms Džemmas citāts „Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, kas ir kā metafora par pilsonisku, demokrātisku un atvērtu sabiedrību. Fiziski šis pilsētvides mākslas objekts atrodas Rīgas centrā Akas ielā uz Rīgas 40. vidusskolas sienas. Sienas gleznojuma tematiku, naivo estētiku un atrašanās vietu pats mākslinieks pamato, sakot: „Es domāju par nozīmēm. Izvēlējos Džemmas radītus zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Tie lika man domāt par to, ka bērni taču allaž zīmē un skricelē, sēžot skolas solā. Ar šiem zīmējumiem, es ceru, ka es pamudināšu cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērniem un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām. Ja bērniem niez nagi (un viņiem niez!), tad nu viņiem ir jāļauj ķēpāties un radīt. No tā var daudz kas labs izaugt. Tur ir potenciāls šedevriem.” Projekta vadītājs fonds „Mākslai vajag telpu” akcentē, ka „ar šo darbu tiek realizēts „tilts” starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu”. Daļā sabiedrības siena ir radījusi nesapratni un nepatiku. Aktualizējās jautājums par mākslas cenzūru un mākslu publiskajā telpā. Gan skolas vadība, gan daļa skolēnu vecāki uzskatīja, ka gleznojuma vēstījums ir bērnu psihi traumējošs. Tika vākti paraksti par sienas likvidāciju, iesaistīta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Tiesībsarga birojs un psihologi. Pie Latvijas mākslas akadēmijas, kas skaidri pauda atbalstu kolēģim Kristianam Brektem un iestājās pret mākslas cenzūru, tika sadedzināts atbalsta plakāts. Pat pati siena tika bojāta un mākslinieks saņēma privātus draudus. Šajā visā jūklī un sadursmē starp sienas atbalstītājiem un tās noliedzējiem, kā svaigs ūdens malks bija pašu skolas bērnu izteikumi par sienu. Te daži no tiem: „Man nav nekas, kas šajā zīmējumā nepatīk, man tieši patīk, ka tas ir ļoti dīvains un neparasts.”, „Krāsas ir kā diena un nakts. Bet man liekas, ka uz mājām zīmēt nedrīkst.”, „Manuprāt, šis zīmējums ir tīri labs, bet to vajadzētu mazliet krāsaināku. Es pats šajā darbā saskatu lidojošus indiāņus, kas mani netraumē un neaizskar nekādā veidā, tāpēc domāju, ka tas var palikt uz skolas sienas.”, „Manuprāt, gleznojums ir ļoti interesants, bet skolai, manuprāt, nav pārāk piemērots. Tomēr būtu žēl tādu aizkrāsot. Varētu uzgleznot virsū kleitiņas un būtu perfekti.”, „Manī tas neizraisa nekādas sliktas emocijas – es ikdienā redzu dažādus mākslas objektus un man tie patīk, jo padara apkārtni foršāku. Domāju, ka varētu būt arī tā, ka dažreiz mākslinieka ideja atšķiras no skatītāju domām par to.”

Sienas gleznojums var patikt vai nepatikt, bet tas ir izraisījis diskusijas un pacēlis jautājumus, kas ir nozīmīgi un svarīgi demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā. Mākslas darbs ir veicis savu funkciju, likt runāt par problēmām, apmainīties domām, izprast citus viedokļus un radīt emocionālu reakciju.

 

Kristiāns Brekte. Veltījums Džemmai Skulmei
Sienas gleznojums uz Rīgas 40. sākumskolas Akas ielā 10, Rīgā.  
Foto: Māris Morkāns

 

Džemmas Skulmes grāmata