JG308: Dace Aperāne. MŪZIKA

Dace Aperāne

Austrālijas latviešu
komponistes un diriģentes
Sandra Birze un Aija Dragūna

Sandra Birze (Aleksejeva) dzimusi 1971. gadā Melburnā, Austrālijā. Sandra studējusi klavierspēli un kompozīciju Melburnas universitātē (BMus,1993; GradDipEd,1994) un 1996. gadā ieguvusi maģistra grādu izpildītājmākslā un kompozīcijā Viktorijas Māk^_slas koledžā. Jau 25. gadu strādā par mūzikas pedagoģi vidusskolā ar mūzikas ievirzi. Kā komponiste darbojas kamermūzikas un kora mūzikas laukā, un ir aktīvi iesaistījusies Melburnas latviešu mūzikas dzīvē kā pianiste, diriģente un vokāliste. 2015. gadā kopā ar vīru Robertu nodibināja vīru kori „Veseris” un ir tā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente. Daudzus gadus darbojusies Melburnas jauktajā korī „Daina” un ir arī šī kora mākslinieciskā vadītāja, galvenā kormeistare un diriģente. 2019. gada Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā jaundarbu konkursā Sandras Birzes latgaliešu tautas dziesmas apdare sieviešu korim „Laece saule reitā agri” ieguva 3. vietu. Pēdējos gados Sandra ir sadarbojusies ar operdziedātāju Maiju Kovaļevsku, čellistu Jāni Lauri, vijolnieci Sofiju Kirsanovu un vīru kori „Gaudeamus”, kuriem veltījusi savus skaņdarbus. Par īpašiem nopelniem latviešu mūzikas veicināšanā Austrālijā, Sandrai ir piešķirtas vairākas PBLA KF un LAAJ balvas un Atzinības raksti.

Aija Dragūna ir komponiste, aranžētāja un diriģente, kurai īpaši tuva ir vokālā mūzika. Aija vēlas emocionāli uzrunāt klausītājus ar savu daiļradi, ko lielā mērā ietekmē viņas latviskā izcelsme un Baltijas tautu mūzika. Dzimusi 1999. gadā Sidnejā, Aija ir studējusi klavierspēli un saksofonu, dziedājusi vairākos austrāliešu un latviešu koros un ansambļos. 2020. gadā ieguvusi Mūzikas Bakalaura grādu kompozīcijā Sidnejas Konservatorijā, studējot pie komponistiem Paul Stanhope un Daniel Rojas un plāno turpināt maģistra studijas kompozīcijā un diriģēšanā. Studiju laikā Aija iemīlēja kora mūziku, dziedot konservatorijas kamerkorī un dibinot studentu komponistu kori „Ad Lib”. Šajā laikā viņa iesāka arī orķestra diriģēšanas studijas pie George Ellis, vēlāk pie John Lynch un Elizabeth Scott. Aija piedalās orķestra Apex diriģēšanas programmā. Paralēli studijām diriģējusi skolēnu orķestrus un korus, kā arī Sidnejas latviešu kori. Vairākus gadus vadījusi mūzikas programmu Annas Ziedares Vasaras vidusskolā Adelaidē, kur izskanējuši viņas pirmie kordarbi. Sadarbojusies ar George Ellis orķestri un veidojusi aranžējumus orķestra uzvedumiem Queen Orchestrated un David Bowie Orchestrated, kas tiek atskaņoti lielākajās Austrālijas pilsētās. Aijas kora darbi ir iekļauti Austrālijā pazīstamu koru repertuārā: Vox Philharmonia Choirs, Sydney Conservatorium Chamber Choir, Trinity Grammar School Junior Choir, Coro Innominata un Sydney Childrens Choirs (Gondwana).

Aijas Dragūnas mūziku var klausīties:
<https://tinyurl.com/draguna>

Aija Dragūna diriģē . . .

Dace Aperāne: Kas jūs īpaši iedvesmo kā komponistes/diriģentes?

Aija Dragūna: Kā komponisti mani īpaši iedvesmo Ērika Ešenvalda emocionāli spilgtā skaņu pasaule, kā arī Arvo Perta (Pärt) neparastā muzikālā valoda. Skaņdarba radīšanas procesā es bieži lietoju krāsu kā iedvesmu, lai labāk izteiktu darba emociju un enerģiju. Kā piemēram, kad domāju par sarkanu vai oranžu, vai skaņdarbs būs ātrs un ugunīgs? Vai tas būs mierīgs un kluss, zilos toņos? Lillā ir mana mīļākā krāsa, ko lietoju komponējot, jo tas man liekas tik maigs un plūstošs skaistums. Kad es komponēju darbus korim, darba procesā es bieži dziedu un diriģēju līdz, kas man palīdz sajust, kā skaņdarbs skanēs iedomātā gala rezultātā.

Sandra Birze: Kopš bērnības izjutu dziļu prieku pie klavierēm un atradu, ka no uzdotajiem skaņdarbiem ik pa brīdim aizklejoju uz savu „mūzikālo pasauli”, radot savas melodijas un iekrāsojot harmonijas. Mana pirmā klavierskolotāja Helēna Vīgnere-Pranka, izcila mūzikas teorijas pedagoģe, man dāvināja stipru pamatu kompozīcijai. Universitātes studijas virzījās uz klavierspēli un kompozīciju. Konservatorijā bija iespēja iedziļināties Bach, Mozart, Beethoven, Chopin, Liszt, Brahms, Mussorgsky, Stravinsky, Bartok, Prokofiev, Debussy, Poulenc un vēl daudz citu komponistu daiļradē. Bet visdziļāk studijas gados iedvesma radās no kinomūzikas. Sēžot kino, biju it kā koncertzālē. Bieži atgriezos atkārtoti redzēt to pašu filmu, lai varētu vēl dzirdēt komponista darbu. Savā maģistra disertācijā pētīju trīs Bernard Herrmann filmu mūzikas partitūras. Vairākkārt esmu veltījusi savas kompozīcijas Austrālijas latviešu kultūras dienām, tostarp dziesmu ciklu Tauta manas mājas ar izvilkumiem no Andreja Eglīša teksta, 1996 (AL45.KD Adelaidē); kamersimfoniju Atmoda, 1999 (AL47.KD Melburnā); Karogs, dziesmu cikls kameransamblim un RTU vīru korim Gaudeamus, 2002 (AL49.KD Sidnejā). Toreiz visi skaņdarbi tika radīti bez mūzikas tehnoloģiskajām ierīcēm, un pašai tagad arī liekas, ka visveiksmīgāk un vislabprātāk rakstu vispirms uz nošpapīra, izmantojot tehnoloģiju tikai, kad radošais process jau ir noticis. Visbiežāk iedvesma, kāda melodija vai pat tikai fragments, parādās negaidīti, un cenšos uzreiz uzskicēt, ko esmu „saklausījusi”. Vistrakāk ir, kad sapnī sadzirdu kaut ko „neizprotami skaistu” un solu sev no rīta pierakstīt, bet tad kad esmu pamodusies skaņas ir jau izzudušas. Par latgaliešu tautas dziesmas apdari sieviešu korim Laece saule reitā agri, jūtu ka iedvesma tika veidota ieklausoties skaistā putnu čivināšanā, trallināšanā no rītiem mūsu dārzā, putniņi brīvi un nemitīgi radījuši savu īpatnējo kontrapunktu Austrālijas eikaliptu zaros.

Neesmu apguvusi diriģēšanu profesionāli, bet esmu piedalījusies īskursos skolotāju konferencēs un Ivara Cinkusa vadītās diriģēšanas stundās Melburnā un Sidnejā. Ļoti daudz ieguvu, sadarbojoties ar kora „Daina” ilggadīgo diriģenti Zani Riteri, kura mani piesaistīja mēģinājumos kā kormeistari, koristi un pianisti. Koris ir izpildījis manus skaņdarbus jauktajam korim, tostarp arī veltījumu operas solistei Maijai Kovaļevskai un čellistam Jānim Lauram, un korim „Daina”, Agnus Dei (2018). Pandēmijas laikā abi kori, „Daina” un „Veseris”, ar savu atbalstu ir devuši iedvesmu darbību turpināt. Kopā ar vīru Robi un diriģentu Edgaru Vegneru esam noturējuši divus kora mēģinājums katru nedēļu, lielāko daļu Zoom portālā, jo klātienes mēģinājumi Melburnā bija aizliegti. Kad varējām, piesaistījām papildus koristus klātienē, lai varētu pārraidīt no mūsmājām kuplāku, vismaz četrbalsīgu kopskaņu. Zoomā svinējām jubilejas, pat sarīkojām „talanta vakaru”, kur ikkatrs korists/te pats, vai kopā ar ģimenes locekļiem, sagatavoja priekšnesumus, kurus uzveda Zoom lodziņos. Bieži Zoom mēģinājumos pieslēdzās arī koristi no Sidnejas, Adelaides un pat no Rīgas un citviet Eiropā. Mūsu mājās bieži skan latviešu komponistu koru repertuāra ieraksti Latvijas koru izpildījumā.

Dace Aperāne: Kas bija jūsu nozīmīgākās kompozīcijas/aranžējumi vai ieraksti ar kori 2021. gadā?

Aija Dragūna: Īpašs notikums 2021. gada martā bija mana kora darba Lux Aeterna pirmatskaņojums, ko izpildīja Sidnejas Filharmonijas koris „Vox”, uzvedot Arvo Perta Berliner Messe Sv. Andreja katedrālē Sidnejā. Tas bija nozīmīgs notikums visiem, jo bija pirmais lielais koncerts pēc gandrīz gada, kad pandēmijas dēļ dziedāt nevarējām. 2020. gadā man bija liels prieks un gods saņemt piedāvājumu rakstīt kora darbu Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienām, kur izskanēja mans jaundarbs Puķes un zvaigznes ar Aspazijas dzeju, ko latviešu valodā izpildīja Sidnejas Filharmonijas koris „Vox”.

Sandra Birze: 2021. gada Aizvesto piemiņas atcerē „Piemini Melburnā. Aizvestie. Neaizmirstie.”, kas notika Zoom režīmā, vijolniece Sofija Kirsanova izpildīja manu t.dz. apdari solo vijolei Div’ dūjiņas gaisā skrēja. Sadarbība ar Sofiju bija īpaši skaista, jo viņas iejūtīgais, izteiksmīgais izpildījums un ļoti daudz viņas sniegtie padomi radīja man lielu gandarījumu. Zoom kora ieraksti radās tāpēc, ka Melburnas latviešu organizāciju apvienība Latvijas valsts dibināšanas svētkiem, kā arī Aizvesto piemiņas dienas atcerei, gatavoja video ierakstus, jo pandēmijas ierobežojumi liedza klātienē šos svētkus noturēt. Kora „Daina” sniegumi bija Raimonda Tigula / Rasas Bugavičutes-Pēces Lec, saulīte!, kā arī Mēness skaita savas zvaigznes (Raimonds Tiguls / Saules daina, pierakstījusi Vaira Vīķe-Freiberga). Kora „Veseris” izpildījumā izskanēja arī Brīvība (Ērika Ešenvalda / pēc Andreja Eglīša) un Sarkanbaltais karodziņš no cikla Daugava (Mārtiņš Brauns / Rainis).

Gatavojoties uz 2021. gada Kultūras dienām (AL58.KD, Sidnejā), koris „Veseris” bija lūgts piedalīties atklāšanas dienā ar izvilkumiem no Mārtiņa Brauna cikla Daugava, ar Raiņa tekstu. Kad apjēdzām, ka nevarēsim piedalīties nedz mēģinājumos, ne pašā atklāšanas koncertā klātienē, tad arī „Veseris” sagatavoja papildus video ierakstu dziesmai Skrobe. Abiem koriem strādāja radoša komanda: diriģents Edgars Vegners, basģitārists Dāvids Zemdegs, es pati pie klavierēm, un kopā ar vīru Robi spēlējam stabules. Skaņu inženieri, Justs Karantajers un Roberts Birze, un montāžas vadītāji Lūkas Elberts un Roberts Birze visi ziedoja garas stundas, lai paveiktu koru ierakstus. Koristi apguva repertuāru un iedziedāja savas balsis atsevišķi. Kas tik ļoti aizkustina, ir tas, ka ieraksti tapa pilnīgi neklātienē – sarunājāmies e-pastos, telefoniski vai Zoomā un veiksmīgi apguvām jaunus tehnoloģiskos izaicinājumus.

Dace Aperāne: Vai ir kāds 2022. gada radošs projekts, ieraksts vai koncerts?

Aija Dragūna: Pašreiz es rakstu kameroperu bērniem Makss un Morics sadarbībā ar Musgrove Opera, kas tiks atskaņota Sidnejas Operas namā un cerams arī citur Austrālijā. Tas būs mans pirmais darbs, kas skanēs Sidnejas Operas namā, par ko esmu pateicīga un priecīga. Šogad izskanēs arī mans pirmais darbs orķestrim, ko savā koncertā Jubilation Handel & Haydn programmā ir iekļāvis Sidnejas Filharmonijas simfoniskais orķestris.

Sandra Birze: Redzēsim, ko atnesīs 2022. gads. Pēc īsa vasaras brīvlaika atsāksim gada darbību janvāra beigās vēlreiz Zoom telpā un pārrunāsim šī gada darbības iespējas, pašreiz vēl nedrošajos pandēmijas apstākļos. Jau esam iesākuši apgūt 2023. gada Dziesmu svētku dziesmas no abu koru koncertu repertuāra, un ļoti ceram uz drīzu iespēju, kad vēlreiz varēsim tikties abu koru mēģinājumos klātienē. Šī gada jūnijā ir iecerēts īpašs koncerts Mēness starus stīgo (kurš oriģināli domāts pagājušā gada maijā) ar abu koru piedalīšanos. Kaut atsevišķs skaņu ieraksts šobrīd nav ieplānots, ir paredzēts šo koncertu ierakstīt iespējamai publicēšanai tīmeklī. Varam sagaidīt, ka tas sniegs daudz jaunu izaicinājumu.

Komponiste Dace Aperāne ir Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu Latvijā mākslinieciskā vadītāja. Rakstījusi apceres par latviešu komponistiem un koncertu dzīvi ASV JG, laikrakstiem Laiks un Latvija Amerikā, viņa ir Latviešu kultūras biedrības TILTS priekšsēde un JG redakcijas kolēģijas biedre.