B A L V A S  un  G R Ā M A T A S

Sakopojusi Vita Gaiķe

 

Anetes Meleces bilžu grāmata Kiosks (Kiosken) ieguvusi Pītera Pena balvu literatūrā, ko piešķir IBBY (International Board on Books for Young People) Zviedrijas nodaļa.

Rakstnieks Juris Zvirgzdiņš tika nominēts Itālijas prestižākajai literārajai prēmijai „Premio Strega” par grāmatu bērniem Mufa. Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu / Rinoceronte alla riscossa, ko tulkojusi Margerita Karbonaro (Margherita Carbonaro), izdevniecība Sinnos.  Balvu saņēma Emanuele Trevi par romānu Due vite.

Prestižajā Ukrainas literatūras žurnālā Всесвіт (Visums) publicēti 3 latviešu jaunās dzejnieces Kristīnes Eglītes dzejoļi.

Aleksandra Čaka balvu par spilgtu un ilggadīgu devumu Aleksandra Čaka dzejas uzvedumu veidošanā un dzejnieka daiļrades vērtību apliecinājumu izrādē Čaks lauku mierā Vilsona verandā saņēma aktieris Mārtiņš Vilsons, bet par unikālu un talantīgu pienesumu Aleksandra Čaka poēmu cikla Mūžības skartie tulkojumā un dzejnieka daiļrades starptautisku popularizēšanu – atdzejotāja Olga Pētersone. Savukārt māksliniece un dzejniece Heli Lāksonena balvu saņēma par spilgtu Latvijas un Somijas kultūras dialogu, veidojot sarunu dzejā un jaunus Aleksandra Čaka dzejas tulkojumus.

 

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Alda Bukša kriminālromāns Brāļi / Brouli, kas saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”, pateicoties Dzintras Elgas Irbītes tulkojumam pieejams arī lietuviešu lasītājiem. (Litera)

Roalda Dobrovenska grāmatu Rainis un viņa brāļi Mzia Koberidze iztulkojusi gruzīnu valodā.

Frankfurtes grāmatu tirgus ietvaros notikusi „Jumavas” izdotās grāmatas Dagmāras Kopštālas dienasgrāmata atvēršana. Vācu valodā grāmatu izdevusi akadēmiskā izdevniecība „Friedrich Mauke”.

 

 

PAR LATVIEŠIEM CITVALODĀS

Kad mēs runājam par latviešiem Ontario, vienmēr prātā nāk tikai lielākie latviešu centri, ar Toronto galvenajā vietā. Latviešu vēstures Kanādā pētnieks Viesturs Zariņš izdevis grāmatu The Latvians of Matheson Ontario, kurā pierakstījis Mirdzas Jaunzemes atmiņas par dzīvi Ontario ziemeļos. Latvieši Matheson ieradušies pēc 1905. gada revolūcijas sakāves, citi pievienojušies vēlāk no Brazīlijas. Par nelielo, bet stipro latviešu kopienu tagad liecina tikai kapu plāksnes un Jaunzemju lauku sēta, ko ģimene uztur kā vasaras māju.

Grāmatā Land of Many Shores: Stories from a Diverse Newfoundland and Labrador, ko sakārtojusi Ainsley Hawthorn, iekļauts Ilgas Lejas stāsts par latviešu imigrantiem, kas Ņufoundlandē ieradās pagājušā gadsimta 50. gados un kuriem bija liela nozīme gan provinces industriālajā attīstībā, gan arī kulturālā daudzveidībā.

 

 

DZEJA

Savā trešā dzejoļu krājumā Ceļš pie patērētāja dzejnieks Žebers apdzejo preces pavadošos uzziņas materiālus. (Neputns)

Aktieris un režisors Ēriks Vilsons krājumā Pulkveža rudens sakopotās dzejas rindas dēvē par dzejuļiem. Tie ar dažādiem segvārdiem publicēti tīmeklī jau ilgāku laiku, tagad pirmo reiz izdoti krājumā. (Aminori)

Dzejnieks, interneta žurnāla „Satori” galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners izdevis savu otru dzejoļu krājumu Paradīze, kurā apkopotie dzejoļi tapuši pēdējo astoņu gadu laikā. (Neputns)

Pretstatu grāmata, kurā absurdais un fantastiskais mēģina iespraukties realitātē un mijas ar autobiogrāfiskiem motīviem, tā par savu ceturto dzejoļu krājumu Blusu cirks raksta Arvis Viguls. Dzejas krājums veltīts sievai, un tajā ar diviem darbiem debitē ģimenes mīlulis runcis Žižeks. Bez tam autors krājumu nosūtījis ekspertīzei Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, reaģējot uz inspekcijas atzinumu saistībā ar skandalozo Brektes murāli un lūdzot iestādes atzinumu par saviem darbiem. (Neputns)

 

 

PROZA

Klajā nācis Leona Brieža otrs un diemžēl arī pēdējais romāns Skuķe, ar galveno domu, ka mīlestība ir vienīgais brīnums, ko šajā dzīvē vērts piedzīvot. (Dienas Grāmata)

Valda Rūmnieka romānā Sudrabiņš vienlaikus ietverts plašs biogrāfiskais materiāls un ļoti personisks skatījums uz Jāņa Sudrabkalna neparasto, talantīgo un traģisko personību. (Zvaigzne ABC)

Klajā nācis sērijas „Es esmu…” darbs – literatūrvēsturnieka, filoloģijas doktora Jāņa Zālīša monogrāfija Kam puķe zied... – par latviešu dzejnieku Jāni Ziemeļnieku (1897-1930). (Dienas Grāmata)

Andreja Johansona eseju izlase Esejas viņa dēla Pāvila Johansona sastādījumā ievada autora 100. jubilejas gadu. Izlasē iekļautas esejas, kas sarakstītas laika posmā no 1953. līdz 1962. gadam un izdotas piecās eseju grāmatās. (Neputns)

Pārcēlāji ir otra grāmata Latvijas mutvārdu vēstures sērijā „Bezbailīgie”, un tajā sakopotas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas no Otra pasaules kara beigu posma. Būdami Latvijas valsts vienaudži, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons un Ēriks Tomsons jaunu cilvēku aizrautībā glāba Latvijas iedzīvotājus no otrreizējas padomju okupācijas, un nu viņi dalās savās atmiņās, piedzīvojumos un pārdzīvojumos. (Mansards)

Savā jaunākajā darbā Vienīgais liecinieks Arno Jundze pievēršas trillera žanram, spraigā sižetā apvienojot ironisku humoru, mūsdienu sadzīves aktualitātes un vienu otru gluži nopietnu tēmu. (Zvaigzne ABC)

Sandras Kalnietes grāmata Tev būs četri vīri ir viņas debija romāna žanrā. Tas ir vēstījums par 20. gs. otru pusi un šī gadsimta sākumu Latvijā un pasaulē, skatot to caur vienas sievietes mūža prizmu. (Zvaigzne ABC)

Romantiski un ar humoru rakstniece Ilze Aizsila romānā Mīlas kastings šķetina mīlas dēkas un ķibeles, kurās iekuļas reemigrants no Vācijas, atgriežoties dzimtajā Dagdā. (Zvaigzne ABC)

Ivetas Troalikas debijas romānā Tūlīt paliks labāk var saskatīt vai katra pusaudža pieaugšanas stāstu. (Mansards)

Evita Hofmane debijas stāstu krājumā Durvis ieskatās deviņu varoņu dzīves posmos, nebaidoties ielūkoties arī tumšākās dzīlēs. (Latvijas Mediji)

Žurnālists, redaktors un rakstnieks Andžils Remess grāmatā Ar smaidu un iecietību uzlūko spilgtākās personības Latvijas, īpaši Liepājas, sportā. (Latvijas Mediji)

Aivara Kļavja atmiņu krājums Avota laiks veltīts leģendārā žurnāla „Avots” iznākšanas vēsturei, atklājot to, kādiem komunistiskās partijas birokrātijas gaņģiem nācās izlauzties cauri, lai „Avots” vispār iznāktu. (Zvaigzne ABC)

„Vakara romāna” sērijā iznākusi Lindas Šmites grāmata Akmens peldēšana, cilvēku attiecībās ievijot arī tautasdziesmas, Gunta Tālera debijas grāmata Garās nakts mēness, kā arī Maijas Krekles grāmata Dzīvības vainags, kas ir noslēdzošā grāmata, t.s., Mežmaļu triloģijā. Tās pirmie darbi ir Dzīvības spītīgie asni un Klusums izmisīgs. (Latvijas Mediji)

Zane Zusta romānā Tauriņa spārnu vēzieni raksta par sapņiem un atgriešanos skarbajā īstenībā. (Zvaigzne ABC)

Baibas Zīles romāns Alma - pasaules mala ir ironisks un viegli negants vēstījums par kāda jauna vīrieša odiseju, meklējot pašam sevi. (Zvaigzne ABC)

Savu jaunāko romānu Cukursaldā rakstniece Gunita Krilova veltījusi tam, ar ko parasti grāmatas beidzas, - kas notiek pēc „laimīgām beigām”, kad sākas kopdzīve. (Zvaigzne ABC)

Sēlijas novadpētniece Lidija Ozoliņa grāmatā Mikus Skruzītis - nepiedodami aizmirstais faktos daļēji balstītā stāstā ietvērusi etnogrāfa atziņas, darbu skices un piezīmes uz lappušu malām. (Laika grāmata)

Pētījumu Ziemeļlatgales „Neatkarības vienība”. Pretošanās padomju okupācijai 1946.-1954. gads vēsturnieks Zigmārs Turčinskis veltījis pretošanās kustībai pret padomju okupāciju Latvijā. Tas ir dokumentos un liecībās balstīts stāsts par šīs nacionālo partizānu organizācijas izveidi, darbību un bojāeju, vēstot arī par citām apkārtnes grupām. (Latvijas Mediji)

Par godu rakstnieka Ērika Kūļa astoņdesmit gadu jubilejai izdota grāmata Raksti I. Rīta cēliens, kas ir pirmā no piecām šajā sērijā plānotajām. Rakstu krājumā publicēti darbi ...tiem, kas sauli redz un Mūsu mīlestības krāsas. Grāmatas priekšvārdā lasāms literatūras zinātnieka Edgara Lāma stāstījums par ražīgā rakstnieka daiļradi. (Jumava) [Skat. stāstu „Mūža loms” 21. lpp.]

Biedrības „Dramaturgu asociācija” izdotā lugu krājumā Cilvēktīkls iekļauti 12 viencēlieni, kur lugu varoņi sapinušies visdažādākajos tīklos un cenšas no tiem izkļūt, kā nu kurš māk un spēj. Krājumā publicētas Hermaņa Paukša, Baibas Zīles, Ineses Tālmanes, Egila Šņores, Kristiānas Štrāles-Dreikas, Leldes Stumbres, Gitas Kārkliņas, Zujānes, kā arī četru autoru, kuri raksta ar pseidonīmu Harija Ammera, Elizabetes Haferes, Artas Dzīles un Elmāra Jentsī Amola lugas.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā 480 lappušu biezu grāmatu Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas 1941-1946, kas rakstītas no 1941. gada 4. janvāra līdz 1946. gada 15. martam. 28. martā Karnupu arestēja padomju drošības iestādes, inkriminējot viņam muzeja vērtību piesavināšanos. Noticis gan bija tieši pretējais – Karnups daļu muzejā esošo liecību, kas saistītas ar Latvijas Republiku, bija centies paglābt no padomju varas īstenotās ideoloģizētās krājuma politikas, jo šiem priekšmetiem draudēja iznīcināšana.

 

 

TULKOJUMI

Vasko Popa dzejas izlasi Vilka ciltsraksti no serbu valodas atdzejojis un sastādījis Arvis Viguls. Izdevums turpina melno dzejas sēriju, kura iepazīstina ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem. (Neputns)

Bilingvāla čehu dzejnieka Česlava Miloša (Czesław Miłosz) dzejoļu izlase Dāvana Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver dažādu gadu Miloša darbu klāstu no jaunības opusiem līdz mūža nogalē tapušiem dzejoļiem, kuru latviski lasāmās versijas radījuši Ingmāra Balode, Uldis Bērziņš, Māris Salējs, Hermanis Marģers Majevskis. (Neputns)

Ievas Lešinskas tulkojumā nācis klajā Amerikas literatūras brīnumbērna, Vjetnamā dzimušā Oušena Vonga (Ocean Vuong) debijas romāna Uz zemes īsu brīdi brīnišķi (On Earth We’re Briefly Gorgeous) latviešu izdevums. (Jānis Roze)

Amerikāņu šausmu stāstu celmlauža Hovarda Filipsa Lavkrafta (Howard Phillips Lovecraft; 1890-1937) stāstu izlasi tulkojis Kaspars Zalāns. (Prometejs)

„Visnelietuviskākā” no lietuviešu prozaiķiem Undine Radzevičūte (Undinė Radzevičiūtė) neparastā romānā Zivis un pūķi (Žuvys ir drakonai) divos stāstījumos sasaista Rietumus ar Austrumiem, pagātni ar tagadni. (tulkojusi Dace Meiere). (Jānis Roze)

 

 

 

V I Z U Ā L Ā  M Ā K S L A

Sakopojusi Linda Treija

 

Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas KultūrELPA ietvaros sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmijas speciālistiem tapusi izglītojoša digitālā spēle „Restauratori”. Uzdevums šajā spēlē ir attīrīt zināmu mākslas darbu no liekā un spēles procesā uzzināt vairāk par atjaunoto mākslas darbu, noskaidrot tā radīšanas laiku un apstākļus, kā arī lasīt īsu stāstu par autoru. Spēles idejas autori ir Raitis Ābele (Tritone Studio) un mākslinieks Harijs Grundmanis, kas arī veidojis spēles grafisko dizainu. Skaņu dizainu radījis Ingus Baušķenieks. Pašreizējā spēles versijā ar 27 dažādām gleznām tiek izspēlēti trīs latviešu mākslinieki: Janis Rozentāls, Auseklis Baušķenieks, Ansis Cīrulis. Nākotnē plānots spēli papildināt gan ar latviešu klasiķu, gan mūsdienu mākslinieku darbiem un, iespējams, spēlē iesaistīt arī kaimiņvalstu igauņu un lietuviešu autoru darbus.

Digitālā spēle „Restauratori”

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februārim mākslas centrs „Zuzeum“ aicināja publiku uz mākslas tirgu ZANDELE, kurā varēja iegādāties ap tūkstoti mākslas darbu no Zuzāna kolekcijas. Šī izpārdošana izraisīja skandālu Latvijas (Rīgas) sabiedrībā. Daudzi izteica pārmetumus par necieņu pret nacionālo mākslu un māksliniekiem, par mākslas tirgus degradēšanu, un it sevišķi pievērsa uzmanību Zentas Loginas mākslai, kas bija kolekcionāra īpašumā ar nolūku to ilgtermiņā pētīt un saglabāt. LNNM direktore Māra Lāce uzskata, ka: „Andele-Mandele-Zandele”, tas varbūt nebija tas labākais risinājums kolekcijas attīrīšanai vai kvalitātes uzlabošanai. Mākslas darbu pārdošana no kolekcijām notiek visu laiku, tikai tas notiek nedaudz savādāk. Vai nu caur atsevišķām galerijām, caur izsolēm, kas ir ļoti laba forma, bet nevis izliekot kā nocenotu pirmās nepieciešamības preci.” Mākslas centra „Zuzeum” direktore Agnese Kleina savukārt saka: „Mēs neinterpretējam, bet radām, tostarp, plašāku sabiedrības interesi par mākslas kolekcionēšanu, kas ir dzīvs un mainīgs process. Ar mākslas tirgu „Zandele” mēs pamudinām brīvi iegādāties Latvijas mākslinieku darbus un atbalstīt Latvijas mākslas vides attīstību.”

Sākot ar 01/12/21, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) aicina iepazīt vairāk nekā 300 mūsdienu vizuālās mākslas darbus no muzeja krājuma tiešsaistes platformā „Mākslas kolekcija 2020”, kas atspoguļo unikālo 2020. gada mākslas darbu iepirkumu. Ar mērķi „mazināt Covid-19 pandēmijas izraisīto seku ietekmi uz kultūras nozari, atbalstīt krīzes skartos šobrīd aktīvi strādājošos māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt muzeja krājumu” (Ministru kabineta 18.06.2020. Rīkojums Nr. 339) LNMM 2020. gada vasarā no valsts budžeta saņēma 550 000 euro mākslas darbu iepirkumam. Ar piešķirto līdzekļu palīdzību muzeja krājums tika papildināts ar 107 visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu mākslinieku darbiem. Kolekcijā ir pārstāvēts plašs vizuālās mākslas nozaru spektrs – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi. <https://www.makslaskolekcija.lv/>

No 2021. g. 18. novembra līdz 2022. gada 3. aprīlim Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 skatāma vērienīga Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa darbu izstāde, kas veidota sadarbībā ar mākslas centru „Zuzeum“. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā sešdesmit zināmi, kā arī līdz šim neredzēti mākslinieka darbi no dažādiem daiļrades periodiem. Ekspozīciju papildina fotogrāfijas un dokumentālas liecības, kā arī kuratores, mākslinieka daiļrades pētnieces Ingūnas Ģēģeres apraksti un teksti no grāmatām Jānis Ferdinands Tīdemanis (Neputns, 2017) un Zuzānu kolekcija (Neputns, 2017). Izstādes grafisko dizainu veidojusi Madara Krieviņa, savukārt tās iekārtojumu – Kristians Brekte.

Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā 10/01/22 sarīkojumā „NN NAKTS” tika pasniegta dzejniekam un literatūras kritiķim Kārlim Vērdiņam, savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma kinokritiķe Agnese Lipska. Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu Kārlim Vērdiņam, teikts, ka Vērdiņa recenzijas nav akadēmiskas, tomēr nedaudzos ietilpīgos vārdos viņam izdodas precīzi pateikt ko būtisku par strāvojumiem, procesiem un aktualitātēm. Šāda izteiksmes vienkāršība, vieglums un skaidrība ir iespējama vienīgi tad, ja rakstītājs saprot un zina daudz vairāk, nekā izsaka. Tāpat kā Vērdiņa dzejai, arī viņa recenzijām raksturīga ironija, kas liedz ar pārlieku nopietnību attiekties pret šedevriem, klasiķiem un autoram pašam pret sevi, taču šķietami nenopietnajā atmosfērā nereti tiek risināti jautājumi, kurus citiem autoriem nebūtu drosmes cilāt. Cilvēki, kas lasa Vērdiņu, ar katru rakstu kļūst nedaudz zinošāki, arī tad, ja paši to nepamana. Šīs balvas biedrības mērķis ir izcilā teātra un kino kritiķa, publicista Normunda Naumaņa (1962-2014) radošā mantojuma popularizēšana, kritiskās domāšanas veicināšana Latvijā un kultūras vērtību popularizēšana.

Visiem zināmais ASV laikraksts The New York Times ierindojis latviešu mākslinieka Roberta Rūrāna darbu starp gada labākajām žurnālā publicētajām ilustrācijām. Izdevuma izceltajā zīmējumā, kas ilustrē rakstu par vīrusa testēšanu mājas apstākļos, attēloti divi vārtu sargi, kam šķēpu vietā ir Covid-19 testējamie kociņi. Pārējo gada labāko ilustrāciju autori ir mākslinieki no visas pasaules. Roberts Rūrāns ir pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Viņa darbiem raksturīga viduslaiku mākslas ietekme, košas krāsas un asprātīgas kompozīcijas, kuras redzamas uz žurnālu vākiem, grāmatās, animācijās, reklāmu kampaņās, produktu dizainā un citur. Mākslinieks sadarbojies ar tādiem starptautiskiem izdevumiem, uzņēmumiem, zīmoliem un organizācijām kā The New York Times, Vogue, NATO, „Coca-Cola”, „Apple”, „Hermès” un citiem.

Roberts Rūrāns. Nevaru. Beigt. Paštestēties
(Can’t. Stop. Self-Swabbing). Ilustrācija. 2021