Rinalds Einiks

jāņtārpiņi.fm

kad zeme mani atlaida mazliet vaļā

           ei

         te ir tik mākoņains

       mākonis

          un garā pupa

       aug no

             augšas

         kāds

              sakars

          ei taču

         man te ir ļoti

                ļoti

               ļoti

              ļoti

        nāc, lūdzu, man te mākoņos ir

         istabiņa

       saulrietu kamīns

     pussolis

    pēc

 svaiga gaisa un

      miljoniem, miljoniem mazo prinču, bet tu

   tāds

 esi

viens

* * *

ir arī tādas dienas

kad jānokāpj uz planētas zeme

ar ticību sev un

basām kājām

pa jāņtārpiņu kara lauku

visapkārt melleņu lielgabali

ir lietus un

miesā melleņu brūces

zili garšo nu ļoti zili garšo

vislielākais spriegums

tam kas kara lauka vidū

pat ja nācis vien lai

samīļoties un

vēlreiz un vēlreiz

samīļoties

un karot bez karot tādas lielas gribas

kāpēc te vēl ir ļoti tumsas?

kāpēc te vēl ir ļoti tumsas?

dus pilna iela mazu jāņtārpiņu

* * *

laika zagļi

stumj ķerrā manu laiku

kāpju kā

mazo kalnu dieviņš

kalnā

vienu bezgalību izguļu

divās

reizi pa reizei vajag pateikt ka

vari

pat ja mīnuss laiks ir tavā

kontā

un atliek tikai

sildīt savu augšupeju

jo tumsa

bezspēcīga

kad jāņtārpiņi

spīd

un laiks ir visa viņu nauda

es sev atdodu visu laiku es saku

mākoņos apgāžas laika ķerra

un tagad man ir tik daudz

šeituntagadlaikajo

kāda latviešu puikas lūgšana miedziņam

ietinies kā

asara sūnās un

dudini man ceļu

mājās dudini tu tikai

dudini man ceļu mājās miers ir tad

kad esi mājās un silts

ir spilvens silts jo silts kad

pāriet un tu

zini ka gribu mazliet

aiziet bet dudini man ceļu

mājās dudini tu tikai

dudini man ceļu mājās

kamēr nakts

stumj

plakstiņus ar

kaut ko

mazliet

mierīgu kā

piedod

tēt

ir miers

OM

om, mana gaisma, om, mana gaisma, lai mana gaisma migla maiga

om, mana mili, om, mana mili, om, mana milibezgalība

om, mana miesa, om, mana miesa, lai mana miesa miermīlīga

om, mana mega, om, mana mega, om, mana megabezgalība

om, manas mokas, om, manas mokas, lai manas mokas mirstīgas mokas

om, manas mājas, om, manas mājas, lai manas mājas mūžīgas mājas

om, mana mēle, om, mana mēle, lai mana mēle muzikāla

lai mana mēle muzikāla

             lai mana mēle muzikāla

                           lai mana mēle muzikāla

                                      muzikāla muzikante

om, mana mamma, om, mana mamma, lai mana mamma mākoņmanna,

mežābele meduspļavā - mana mamma –

magnolija

om, mani mezgli, ak, tie mezgli, lai mani mezgli mīksti mati

om, mani mezgli, ak, tie mezgli, lai mani mezgli mīksti mati

om, mana gaisma, om, mana gaisma, lai mana gaisma migla maiga –

mazais, tu jau esi gaisma, mazais

tu jau esi

gaisma

plāns tādām vieglām dienām, kad braukšu tramvajā uz mājām

iestādīt tramvaja sēdvietā savu smaidu

kādu mazliet grūtu dienu apsēsties

un iegrauzties augļos

tā lai

tramvajs

ir tāds

smaidu okeāns katram

savs peldriņķis bet visiem

viens okeāns

* * *

kad mēs atkal visi kopā liksim augošu mēnesi pa gabaliņiem

nu pa kuru laiku viņš izirst nu pa kuru laiku viņš izirst

kad mēs atkal esam nezināmi

un mums uz mēles ir vai nu

vēl nepiedzimis sniegs

vai divpadsmitā riba no mēness

nu lūdzu nu

iemāciet mani

klusēt

lēni

un ja tā padomā. . . tad katra nesatikšanās ir nedaudz . . .

āpsis

* * *

ja tev kaut kad pirksti sals

stāj, mazais, stāj! – un starp divām

plaukstām iestādi sauli – turpini iet!

* * *

ja vēlies pārtikt no es un tu

mīli uz naktstauriņi.fm

ja vēlies nepāriet mazliet

ej uz naktstauriņi.fm

ja vēlies naktī elpot nakti

els uz naktstauriņi.fm

ja vēlies satikties, bet tomēr ne

raksti uz naktstauriņi.fm

vai šī ir tava pēdējā piedzimšana? – nezinu!

vai tu apsoli nepaspēt? – nezinu!

vai tu esi miers? – jā!

tad esi brīva ar vai bez naktstauriņi.fm