Jaunā Gaita nr. 309. vasara 2022
|
Velta Kaltiņa
tu esi tiesīga mana tauta tiesīga uz visu
tas kas ar tevi noticis tas kas ar tevi par varēm darīts ne izpērkams vairs ne atgūstams
bet tavs ir tavējais jūras līcis Daugava tava un Staburags visiem ūdeņiem atpakaļ lieties savējos krastos dvēselēs savās to klinti to asaru klinti svinēt saspiesties kopā pašiem par klinti saspiesties kopā un nenorieties
tu esi tiesīga mana tauta pavēlēt ūdeņiem atpakaļ lieties
* * *
skatos vaibstu gravīrās it kā bez ādas būtu it kā tieši tagad redzīgi dzirdīgi ar saprašanu beidzot
acis aizlaika pilnas spalgajos dziļumos mutuļo pār malām lejas
kādas neizsmeļamas sejas pie pašas izejas
* * *
apturēt laiku paturēt zobos to mirkli to garšu uz mēles
bet ko tu iesāksi pilnu muti vakardienas
* * *
puteklītis luteklītis man no viņa bail neiznīdējams un dīks neizskatās nevarīgs
iekrīt acī saceļ traci esot visa aizsākums nu bez viņa it- ne-kā pažobelē kosmosā
* * *
Ogre Gauja Venta Elba ne ūdens – piena upes dzimtajā sētā vienkopus starp brūnaļām silti pelēka un plata Elba
izrādās jau izsenis dzīvojam tādā kā paplašinātā telpā ar visām četrām debespusēm vienā elpā
* * *
klusībā strostēju sevi nevaimanā tās sakas tu pati sev labu prātu
ak vai sakas bez vainas tikai tas ūdens no akas tāds kā skurbulī pilnas plaukstas burbuļu
dziļumā augsta jo augsta debess vienu vienīgu zvaigzni tur baidos ka nenotur
* * * es zinu to briesmu aiz stūra lūr es viņu pazīstu es viņu jaušu
atnāks paslepu atnāks ar viltu puspasauli solīs mūrīti siltu
tik un tā es viņu nepieļaušu to zirnekļa tīklu saraušu
* * *
to Dieva zeķi tu izārdi cilvēk pasaule saplaisā lauskas un driskas pasaule nodziest tai feierverkā
ar gaismu maisā vien malēnieši zemes ēnai apkārt skrien aizelsušies malēnieši
Buramvārdi
vairogu paceļu necaursitamu ne acīm skatāmu neatvairāmu nokaltīs dzelkšņu mēle atkritīs paslietā roka indes čūska sastindzinās izlīdzinās vērst visu par labu vienīgais glābiņš būs nesarūs nekas te nesarūs
* * *
Uz taviem pīšļiem atnākošie dzīros…
tad sumināti aizgājušie atnākošie – sveikti! it visi šeitan aizejošie esam kā karstu ogli pirkstos nesam te mīļojam te sacērtamies pie viena svētku galda mēs lai pilnu elpu vārti vaļā šis mirklis īsmūžīgs kā kumeļš aizdrasēs
* * *
nu nē neizkāpa no peļķes kā amēbas no dubļu putriņas
Viņš to nepieļāva nolēma paspēlēties ar māliem vai un re kas sanāca Ādams un Ieva
viss iespējams ja padomā labi tās septiņas dienas vai septiņas mūžības varbūt vēl nevaldāmi visiem kontinentiem pāri es tevi mīlu valodu valodās un mīlēšu mūžam āmen
* * *
kodola serde kodola kodols
kas tur iekšā zvērīgi saspiesta viela melnais caurums
laimes & nelaimes rats mīlas koncentrāts
pats galina pats augšāmceļ
* * *
trīsēdami pleci trīs gurni valšķi gorās zvārgulīši roku dzelži ellišķīgā aidā!
aidā aidā dzirnu rats kara rati svaidās lodes spindz lodes nāvē nepastāvēt stāvēt
svilpodama čūlodama asinssviedrus slaucīdama griežas griežas zemeslode lindraki pa gaisu
|