Jaunā Gaita nr. 309. vasara 2022
|
|
* * *
Quem mortis timuit gradum, (..) qui vidit mare turbidum et in famis scopulos Acroceraunia?
Kādu gan nāvi baidījās tas, (..) kas redzējis vētraino jūru un neslavas bagātās Akrokeraunijas klintis?
/Horatius, Carmina I - 3/
jūras samežģītajās acīs stāvi O vilni vilni vilni pastāvēšanas šaubīgais pamats un mainīgais objekts iegriezta zemeslode kā vilciņš milētastalesa sapnis
sāļūdens skalojies ap iežiem dolomīts granīts bazalts O vilni vilni vilni alķīmiskā pārvērtība mana kitabal-asrar jūras pērkonklusās acis mans svešinieku balsts
tas pats ūdens kas aizskāris ozola kuģus kas šķīdinājis feniķieša flēba miesu kas notrulinājis klinšu smailes lai pēcāk atkal asinātu uztvērējs ieregulēts maiņfrekvences režīmā noklausīties kā atiet bēgums O vilni vilni vilni paliec O klusā molekula
* * *
Lapsa sacīja sievai: „Iesim, saberzīsim Urūku zobos kā purava kātu, valkāsim Kulabu kā apavus uz kājām!” Vēl pirms viņi piegāja pilsētai tuvāk par sešsimt tauvām, iekaucās suņi. – „Geme-Tummal! Geme-Tummal! Dosimies atpakaļ migā, no pilsētas ļauni briesmekļi gaudo!” /Šumeru paruna/
tā ir ne vairāk kā tāda pārejoša krāsa ar kuru izrotāt decembra vientuļās naktis vecs audekls ar jaunu eļļas kārtu
netuvosimies tuvāk par sešsimt tauvām lai attiecīgie spēki dara savu darbu lai paliek jautājums kā cirvis gaisā karādamies
tā ir ne vairāk kā tāda atvasaras spazma provokatīvi sastājušās taktis tā pati vecā zeme ar jaunu smilšu kārtu
tas nav vēl manas bezdarbības pilnais spektrs pret kuru jācīnās urūkas vaļņiem geme-tummal lai paliek vieta telpā starp mums netuvosimies tuvāk par sešsimt tauvām
* * *
zeme kas nepieder nevienam no mums
kur paliek tie ziedi kas nepieder plaukstošam laikam kam atkusnis nedāvā siltuma vilni no gādīgās zemes tie ņēmuši riekšavām veldzi pār zemi – to pašu – lai izbirst to putekšņu klāsts sic floret terra nullius
kur paliek tās upes kas neplūst uz jūru kas negaudo zvaigznēm kā jukušās krāces zem zemes būs vieta tiem ūdeņiem gana lai barojas augsne no dūņām un spīts sic fluit terra nullius
kur paliek tie asni kas sasprausti ledainā zemē no valgajiem stublājiem nodzītā rasa lai aizslīd aiz apvāršņa malas tas patriektais strauts no vecajiem sapņiem lai paliek ne vairāk kā vārds sic vivit terra nullius
tā dzīvojam: zem sniegā klātiem sargājošiem jumtiem starp vienu nodevīgu vasaru un citu in terra nullius
* * *
relativitāte
tēlemah pieraksti manus stāstus kad tiksimies:
nav nekā siltāka par nedzimušu vārdu vai sīvāka par ēteri kapličas glāzē vai skaidrāka par bildēm klaidoņa prātā sārtvaigu klinšu ielejās pazudis zelts
arī tiltu balstu māņticīgās rūnas liek „nozaudēts” pirms „atrasts”: atbildes uz neuzdoto saburtojas melnos enkurķēžu posmos un papeld garām gaidīšanas krasts kā dzīva karpa ar mēnessbaltām zvīņām
te katrs akmens kļūst par klejojošo klinti es paliku uz vietas kamēr jūra atnāca man pakaļ: pieraksti manus stāstus mans pazudušais dēls
* * *
gaismas signāli atrod ceļu caur telpu ūdeņraža mākoņu gans sapņotājs pienpilnu debesu teļš mēmais okeāns vēro kā tavi kuģi lēni slīd gar oriona jostu
nav tādas zemes kas ciestu padevīgā mierā vai tādas saules kas klausītu uz katra vārda tai jāapliek groži kā savvaļas zirgam
tev nebūs pili celt uz vētrā dēdējošiem krastiem: redzi kā balo aizejošo gadu gaismā caur zvaigznēm klusējot zīmētais ceļš
šis māls tevi atpakaļ sauc
* * *
Refleksijas par selektīvajām tieksmēm
„Allerdings!”
erwiderte Eduard.
„Es
war sogar
„Patiešām!” atbildēja Eduards. „Tas bija zīmīgs ķīmiķu goda tituls – tos sauca par
sadalīšanas pratējiem.” „un labi, ka tā. Jo lielāka māksla un lielāks sasniegums ir vienot.”
/J. V. Gēte. Die Wahlverwandtschaften (Selektīvās tieksmes)/
I Kodolu Overhauzera efekta spektroskopija ir metode, ar kuras palīdzību nosaka, kuri atomi molekulā atrodas telpiski tuvu. impulss ievirza stabilā ostā potenciāla bedrē palikt ir silti ārpusē uzslejot tukšuma sienas
šķidrums ieņem trauka formu līdz pārliešanas brīdim spins pieņem lauka virzienu uz dažām milisekundēm
un kas par to ka tas ir tikai starpstāvoklis
II Rentgendifraktometrija ir viena no noderīgākajām vielas struktūras noteikšanas metodēm. To stipri apgrūtina dvīņu kristālu veidošanās – tie neaug pa vienam, bet simetriski pret kādu kopīgu skaldni.
pārakmeņojušās atliekas nestabilas modifikācijas gabals izgriezts no atlasa kopējās nastas secīgi augot slāni pa slānim zeme lai sargā šīs dalītās plaknes
lauzti starojuma leņķi zem trūdiem un virs māla lauskām kopīga skaldne starp vietu un laiku pārkārtotas šūnas spoguļattēli
lai viņi kārpās apjukuma darvā sarežģītos spektros un mistiskās mīklās skaldni pa skaldnei nojauksim ēkas līdz viņi paši padosies un atstās šo veco neregulāru formu apsēsto zemi
III Potenciālās enerģijas virsmas kontūrkartē var atrast visus tos punktus, kas veido reakcijas izdevīgāko ceļu. atkārtojot aprēķinu iegūst to pašu rezultātu:
sistēmu kurā parametri ir neatkarīgi viens no otra
* * *
epilogs
zvaigžņota zeme aiz sveša dzīvokļa durvīm:
pilsētas izirušais ķermenis izkaisīts jāņtārpiņu veidā pār tiltiem sveic manu atgriešanos
|