TEODORS REITERS UN VIŅA KORI
Teodors Reiters un viņa koŗi, Jāņa Rudzīša redakcijā, Daugavas apgāds ,1961. g.
Daugavas apgāds Jāņa Rudzīša redakcijā izdevis rakstu krājumu par Teodoru Reiteru un viņa koŗiem. Kā jau grāmatas virsraksts liecina, no Teodora Reitera muzikālas dzīves te redzama tikai zināma daļa, kaut arī viņa gadījumā pati nozīmīgākā − koŗa diriģenta māksla.
Šī māksla bija un paliek izplatītākā latviešu kultūras dzīvē. Katrā Latvijas pilsētiņā vai pagastā bija koris, kas vairāk vai mazāk spējīga diriģenta rokās auga, plauka, ziedēja, brīžiem nīkuļoja latviešu dziesmas kopšanā. Patiešām nebūs latvieša, kas nebūtu bijis lielākā vai mazākā saskarē ar kori, kaut vai tautskolas gados. Ļoti retais agrākais Latvijas tautskolotājs izbēga koŗa vadoņa stāvoklim. Latvijas brīvvalsts laikrakstos skolotāju vietu piedāvājumos bieži parādījās lakoniski teicieni−... „vēlams vīrietis, sabiedrisks darbinieks, muzikāls, spējīgs vadīt kori”. Ko nozīmēja „sabiedrisks darbinieks”, nekad nedabūjām zināt, bet vārdi „kora diriģents” reizē baidīja un intriģēja jaunos Latvijas skolotājus. Tā bija jauna, nezināma dēka, kur vajadzēja būt nevien vīrietim, bet arī vīram. Dievkalpojumu kuplināšana, svinīgo aktu priekšnesumi, mazāki koncerti zaļumballē bija šīs muzikālās rosmes rezultāti. Laiku pa laikam novada dziesmu dienas, pa gadiem reizi visievērojamākie latviešu muzikālās dzīves notikumi − dziesmusvētki. Taču pavisam nedaudziem koru diriģentiem izdevās iegūt sev paliekošu vārdu latviešu mūzikā. Kā viens no ievērojamākiem te nenoliedzami jāmin Teodors Reiters, kas, kā amerikāņi saka, tiešām „started at the bottom” resp. no tautskolotāja kļuva par operas 1. diriģentu.
Tā arī šinī grāmatā diezgan pamatīgi varam ieraudzīt visu Reitera agro muzikālo ceļu, kas tik raksturīgs tā laika jaunajai latviešu intelliģencei. Apskatot Latvijas brīvvalsts gadus, materiāli saprotamā kārtā apsīkst. Ļoti žēl, ka nav gadījies atrast kaut vienu laikrakstu recenziju. Toties ļoti plaši aprakstīti Reitera kora ārzemju ceļojumi, kuŗiem bija ārkārtīgi svarīga nozīme ne vien latviešu kora dziesmas ievadīšanā Eiropas mūzikas forumā, bet arī labvēlīgu politisku sakaru nodibināšanā ar citām valstīm. Te Reitera koris panāca vairāk kā daži ārlietu ministri un sūtņi kopā.
Tāpat ir daudz informācijas par Zviedrijas laiku, ieskaitot lielā meistara dzīves beigas. Ja tīri mākslinieciskā ziņā šis laiks nepieder pie Reitera dzīves spožākiem, tad kā Latvijas patriotam un kultūras darbiniekam te viņam būs grūti atrast līdzinieku. No mazas un izsvaidītas latviešu saimes izveidot tik mākslinieciski respektējamu kori, ir gandrīz prātam neaptverami. Un sevišķi tad, ja atceramies Reitera stāžu „krāšņos miera laikos”. Vislabāk to šinī grāmatā apzīmē komponista A. Jēruma Reiteram rakstīti nekrologa vārdi:
„... bet visi gurdenie, apnikušie un neticīgie šais jauneklīga spara pilnajos 10 gados var atrast paraugu, kā kalpot savai tautai tad, kad tas visvairāk vajadzīgs.”
No visa rakstu krājuma vēl atsevišķi jāatzīmē prof. J. Vītola un komponista Jēkaba Poruka raksti par Reitera kori. Tie ir atsevišķas pērles šajā grāmatā ar vienreizējas vērtības nozīmi paši par sevi. It sevišķi Jēkaba Poruka rakstā lielās līnijās varam izprast visu T. Reitera darba un ticības apliecību. Laikmetīgi interesants A. Brigaderes 1930. g. raksts Jaunākās Ziņās. Vairāk vai mazāk papildziņas un interesantus sīkumus sniedz K. Zariņš, E. Suksis, J. Kalnietis un A. Kancāns. Daudz pateicības pienākas A. Lācim par viņa garo un nesavtīgo darbu koŗa vēstures sakopošanā. Visam tam pāri grāmatas izdošanos un panākumus garantē redaktora J. Rudzīša vārds. Atklātais un nesaudzīgais literatūras kritiķis, kuŗa spriedumus bīstas pat okupētās Latvijas varasvīri, šinī grāmatā sniedz ļoti spraigu un kāpinātu Reitera mūža slāstu pieejamo faktu robežās.
Grāmatas valoda ļoti laba, atskaitot sīkas iespieduma kļūdas. Pāris sīkumu drusciņ neskaidri. Kādas vērtīgas un visai savdabīgas J. Ķepīša un A. Žilinska koŗa dziesmas iestudēja Reitera koris 1937. gadā? Vai Reitera koris dziedāja J. Zālīša „Dārgās ēnas” jau 1924. g.?
9. dziesmusvētkos atskaņoja arī Jāz. Mediņa kantāti „Saule kāpj debesu kalnā” (J. Medenis) ar solo partiju.
Grāmatā daudz arī foto uzņēmumu ar ļoti raksturīgu Ilgara Lindes vāka attēlu.
Tāpat ļoti iespaidīgs Normunda Hartmaņa apvāks.
Grāmatu izlasījuši, redzēsim T. Reiteru, kas tēvzemes dziesmai atdeva visu savu mūžu.
Kaut jel mūži nepiekustu,
brīvestību izdziedātu −
dziesma mana mīļākā. (Andr. Eglītis)
Imants Sakss.
