Jaunā Gaita nr. 310. rudens 2022

 

 

 

 

Ansis Vīksniņš un Krisīte Skare kopkora koncertā                       Foto: Valsts kanceleja

Dace Aperāne

 

„MAZ BIŠĶIŅ’ SKAĻĀK”!

 

Minesotas mūziķu iesaiste XV Latviešu dziesmu un deju svētkos ASV

Ļoti skaisti un veiksmīgi izdevušies XV Dziesmu un deju svētki Minesotā paliks visgaišākā atmiņā. Svētki izcēlās ar augstas kvalitātes koncertiem, dejas uzvedumiem, izstādēm un citiem pasākumiem, kuri atsevišķi un kopumā atspoguļoja latviešu kultūras krāšņumu tradicionālos un laikmetīgos veidos. Svētkos piedalījās vismaz 1200 dalībnieku, kas ieskaita 500 koristu, 600 dejotāju un ap 100 mūziķu, aktieru, rakstnieku, u.c. aktīvus dalībniekus no ASV (Bostonas, Čikāgas, Denveras, Filadelfijas, Garezera vidusskolas, Indianapoles, Kalamazū, Losandželosas, Milvokiem, Mineapoles - St. Paulas, Ņudžersijas, Ņujorkas, Portlandes, Ročesteras, Sanfrancisko, Vašingtonas, D.C., Ziemeļkalifornijas), Kanādas, Latvijas (Ogres, Rīgas un Saulkrastiem), Dānijas, Īrijas un Zviedrijas. Liels prieks bija par bērnu un jauniešu plašo piedalīšanos svētku norisē. Dziesmu svētku rīcības komiteja un nozaru vadītāji Anša Vīksniņa vadībā bija piedomājuši par visām svētku niansēm, lai apmēram 3,000 apmeklētāji no malu malām varētu bez rūpēm piedzīvot šo svētku burvību no rīta līdz vakaram. Greznas un akustiski izcilas koncertzāles un telpas veicināja katra pasākuma augsto līmeni.

Viens no rīcības komitejas priekšsēža Anša Vīksniņa galveniem mērķiem bija kulturālo organizāciju, mūziķu un dejotāju Minesotā iesaistīšana svētku programmās. Svētku sauklis „Ar raitu soli, skaņu balsi, Maz bišķiņ’ skaļāk!” asprātīgi izcēla šo mērķi, kas tika ļoti sekmīgi sasniegts vairākos svētku koncertos, kuros piedalījās vietējie amerikāņu kori un mūziķi un kurus apmeklēja nozīmīgs amerikāņu klausītāju skaits. Rezultātā latviešu mūzika tika popularizēta Minesotas plašākajai sabiedrībai, kā arī izveidojās draudzības un kontakti starp ameriķāņu un latviešu koristiem, diriģentiem, komponistiem un mūziķiem.  Ļoti lielu lomu šajā ziņā spēlēja svētku Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare, kura sadarbībā ar Ansi Vīksniņu un kopā ar saviem līdzdarbiniekiem bija atbildīga par mūziķu sarunāšanu, koncertu programmām un producēšanas detaļām, kā arī piedalījās koncertos kā virsdiriģente, dziedātāja un instrumentāliste.

Ieskaņas koncertā ar Ērika Ešenvalda skaņdarbiem (2022.29.VI) monumentālā St. Paulas katedrālē Saulkrastu koris ANIMA, diriģentu Lauras Leontjevas un Matīsa Tuča vadībā dalīja programmu ar jaukto kori „Magnum Chorum” no Minesotas, Dr. Dvaita Džileka (Dwight Jilek) vadībā. Kori apvienojās programmas pēdējā daļā. Koncerts iesākās ar latviešu tautas dziesmu „Tumša nakte, zaļa zāle” Emīla Melngaiļa un Lauras Leontjevas aranžējumā, kurā ANIMA koristi, 39 dziedātāju sastāvā, diriģente un bass Eduards Plankājs ieveda klausītājus mistiskā skaņu pasaulē. Reizēm bija iespaids, ka tikai vārsmas no pazīstamās tautas dziesmas melodijas maģiski virmoja pa katedrāles rezonējošo telpu. Līdzīga ārpasaulīga noskaņa izstaroja no Ērika Ešenvalda oriģinālās dziesmas „Ziemeļu gaisma”, kurā komponists iedvesmojies no ziemeļblāzmas un tēlainiem latviešu tautas dziesmas vārdiem „Cik naksnīnas pret ziemeli redzēj’ kāvus karojam”, kurus izjusti nodziedāja tenors Matīss Tučs. Koris ANIMA šo visā pasaulē plaši dziedāto dziesmu nodziedāja ar niansētām dinamikām un dramatisku kāpinājumu Lauras Leontjevas aizrautīgā vadībā. Izskanēja vēl L. Leontjevas iespaidīgā lībiešu kāzu dziesmas apdare „Pūgo, pūgo, jengo, jengo” un krāšņā oriģinālā dziesma ar latviešu tautas dziesmas vārdiem „Man saule lēca” autores vijīgā vadībā. Miķeļa Vītes bungu spēle abām dziesmām piešķīra īpašu senatnīgu gaisotni. Jāpiemin arī Matīsa Tuča smalkjūtīgi nodiriģētā Ērika Ešenvalda dziesma „Ainava ar ganiem”, kurā četri solisti – Elīna Ose, Laura Leontjeva, Kārlis Taube un Eduards Plankājs brīvi un skanīgi nodziedāja tautas dziesmu vārdus par ganiņu dzīvi. Saulkrastu jauktais koris ANIMA ir šobrīd viens no visradošākajiem koriem Latvijā, kas – kā koncertprogrammā bija rakstīts – „ļaujas krāsainībai gan sevī, gan mūzikā, pārkāpjot ierastās robežas un radot sev arvien jaunus radošus izaicinājumus”. Kora sniegums šajā koncertā un arī atsevišķā koncertā „Krastā saviļņots” (2022.01.VII) šo kora apzīmējumu arī spilgti apliecināja.

Koncerta otrā daļā slavenais amerikāņu 60 dziedātāju jauktais koris „Magnum Chorum”, kas dibināts 1991. gadā, balstoties uz Sv. Olafa koledžas kormūzikas tradīcijām, vispirms atskaņoja amerikāņu un britu mūsdienu komponistu garīgās dziesmas, kurām sekoja Ērika Ešenvalda gaišā kordziesma „Magnificat”. Šajā un sekojošās Ē. Ešenvalda kordziesmās ar tekstiem angļu valodā diriģents Dr. Dvaits Džileks panāca izlīdzinātu un skaistu kora skanējumu. Īpaši atmiņā  paliks abu koru dziļi izjustā interpretācija Ē. Ešenvalda pazīstamās skotu dziesmas „My Love Is Like a Red, Red Rose” (2016) meistarīgā aranžējumā un soprāna Elīnas Oses un alta Kristīnes Doldas (Christine Dold) samtainie solo dziedājumi, kā arī Anda Klučnieka dzidrā stabules spēle diriģenta Dr. Dvaita Džileka niansētā vadībā. 

Saviļnojošas bija koncerta beigas, kad diriģente Krisīte Skare novadīja abus korus Ērika Ešenvalda iemīļotā „Dvēseles dziesmā” ar Anitas Kārkliņas dzejas vārdiem, kurus koristi dziedāja ar autoru pie klavierēm un instrumentālistu Kristapa Krievkalna, Anda Klučnieka un Armanda Treiliha pavadījumā. Klausītāju pilnā katedrāle sastāvēja no latviešu un amerikāņu klausītājiem, kuri ar ovācijām sumināja koristus, diriģentus, Ēriku Ešenvaldu, instrumentālistus, Krisīti Skari un Ansi Vīksniņu par izcilo un grezno svētku „ieskaņas” koncertu. Dziesmas atkārtojumā Krisīte Skare aicināja visus apmeklētājus pievienoties tās piedziedājumam – „Mirdz mana dziesma, lūdz mana dziesma, mīl mana dziesma Latvijā!”.

Minesotas sabiedriskā radio stacija (MPR) ierakstīja visu koncertu, lai to vēlāk vasarā pārraidītu savās programmās, kuras var klausīties no visas pasaules <www.mpr.org>. Svarīgi vēl atzīmēt, ka pirms koncerta notika komponista Ērika Ešenvalda vadītā meistarklase par savu kormūziku un mūzikas komponēšanu St. Paula koledžā. Meistarklasē piedalījās koristi no ANIMA un „Magnum Charum” koriem, kā arī svētku apmeklētāji, amerikāņu mūziķi un citi interesenti.

Kamermūzikas un Vokālsimfoniskās mūzikas koncerts (2022.01.VII) notika Ordway mākslas centra (Ordway Center for the Performing Arts) modernajā koncertzālē. Koncerta pirmā daļa izskanēja latviešu komponistu romantiskā un laikmetīgā kamermūzika flautai, vijolei, trompetei un balsij ar klavieru pavadījumu. Pianists Rūdolfs Ozoliņš meistarīgi veica koncertmeistara pienākumus. Koncerta sākumā vijolniece Aija Rēķe ar dziedošu toni un skaisti veidotiem frāzējumiem interpretēja Jāņa Mediņa „Prelūdiju” (1918) un Andra Riekstiņa „Elēģiju” (1996). Savukārt flautiste Ilona Kudiņa ļoti efektīgi izcēla ASV latviešu komponistes Anitas Kuprisas tēlainā skaņdarba „Vēja vārdi” (2020) tembrālās nianses uz flautas un arī alta flautas. Vijolniece Una Tone, kura šajā koncertā atvietoja vijolnieci Silviju Padegu Grendzi, virtuozi nospēlēja Pētera Plakida smeldzīgo miniatūru „Mālers apmeklē kabarē” (2017), toties Leonīda Lobreva romantisko „Reminiscenci” (2013) viņa atskaņoja kā maigu un poētisku dziedājumu. 

Aivara Kalēja opusā „Sapnis” (1951) Ilona Kudiņa, Una Tone un Rūdolfs Ozoliņš apliecināja sevi kā ļoti dinamisku un iejūtīgu kameransambli. Priecēja jaunās soprānes Annijas Dziesmas Teteris dzidri un teicami nodziedātās dziesmas Emīla Dārziņa „Kā zagšus, tik lēnām” (1902) un Jāzepa Mediņa „Mirdzas dziesma” no operas „Vaidelote”, kurā skaisti izcēlās apdāvinātās jaunās dziedātājas augšējās balss reģistra mirdzums. Benjamiņa Aļļes trompetes spēle arī spoži mirdzēja raiti nospēlētā Tālivalda Ķeniņa skaņdarbā „Latviešu tautas deja un variācijas” (1980).

Koncerta otrā daļa bija veltīta latviešu simfoniskai un vokālsimfoniskai mūzikai, ko izcili atskaņoja Metropoles simfoniskais orķestris 56 mūziķu sastāvā un koris „VocalEssence” 37 dziedātāju sastāvā, diriģenta Viljama Šrikela (William Schrickel) dedzīgā vadībā. Jāapsveic Dziesmu svētku rīkotājus par šo iecienīto amerikāņu orķestra un kora iesaistīšanu svētku norisē, kura dēļ svētku apmeklētājiem bija retā iespēja noklausīties trīs latviešu komponistu spilgtas latviešu simfoniskās un vokālsimfoniskās mūzikas partitūras – Jāzepa Vītola „Dārgakmeņu” svītu, Op. 66 (1924), Romualda Kalsona „Kāzu dziesmas” svītu 1. un 5. daļas (1979) un ASV latviešu komponista Pētera Aldiņa kantāti „Pavasara cikls” soprānam, tenoram, korim un orķestrim (1982); pēdējie divi skaņdarbi bija ASV pirmatskaņojumi. (Pētera Aldiņa kantāte „Pavasara cikls” sīkāk aprakstīta JG Ziemas 2020. gada 303. numurā, 44. lp. „Latviešu kantātes”.)

„Dārgakmeņu” svīta ir viens no Jāzepa Vītola visbiežāk atskaņotajiem simfoniskiem opusiem. J. Vītols to sacerēja vispirms klavierēm kā uzmetumu modernās dejotājas Beatrises Vīgneres deju uzvedumam, tomēr pēc tam svītu instrumentēja simfoniskajam orķestrim. Svītai ir piecas daļas – „Ametists”, „Smaragds”, „Rubīns”, „Pērles” un „Briljants”. Piektā un pēdējā daļa sastāv no valša mūzikas, kurā komponists ir iekļāvis tēmas no iepriekšējām daļām, lai muzikāli atdarinātu daudzkrāsaino „briljanta” dārgakmeni.  Diriģents Viljams Šrikels un orķestra mūziķi skaisti interpretēja svītas dejisko raksturu, pie reizes izceļot katras daļas kontrastējošos muzikālos un ritmiskos elementus.

Romualds Kalsons par savu mūziku ir rakstījis: „Gribu spilgti izteiktus Allegro, Presto!” R. Kalsona simfoniskā svīta „Kāzu dziesmas” (1979) sastāv no sešām daļām un ir rakstīta trīskāršajam orķestra sastāvam. Skaņdarbs tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem latviešu simfoniskās mūzikas darbiem, kurā iekļautas latviešu folkloras tēmas. Svītas I un V daļās dominē ātri tempi, attēlotas senās teicēju dziesmas, tautas dejas un priecīga svētku noskaņa. Itin visas orķestra grupas – stīgu instrumenti, metāla un koka pūšamie instrumenti, kā arī sitamie instrumenti briljanti nospēlēja savas partijas diriģenta V. Šrikela dinamiskā vadībā, veidodami krāšņu un ritmiski spraigu skanējumu, kurā atsevišķas tautiskas tēmas tika izceltas ar uzviju.

Koncerts noslēdzās ar Pētera Aldiņa kantāti „Pavasara cikls”, kurā komponists  iedvesmojās no latviešu tautas dziesmām par pavasari, izmantodams senos „rotā” vai „rūtoj” piedziedājumus, ganiņu dziedājumus, kā arī reti skaistas dainas par dziedāšanu, radot vokālsimfonisku partitūru, kas izcili atspoguļo latviešu folkloras elementus solo dziedājumos un smalkjūtīgi instrumentētās pasāžās.  Kora „VocalEssence” dziedātāji bija veltījuši daudz laiku latviešu valodas un mūzikas iestudēšanai mākslinieciskā direktora Filipa Brunela (Philip Brunelle) vadībā. Rezultāts no kora un orķestra puses bija ļoti teicams, daiļskanīgs un arī īpaši svinīgs, jo pats autors ar savu ģimeni bija ieradies no Bostonas, lai piedzīvotu sava skaņdarba pirmatskaņojumu ASV. Koncerta beigās klausītāji sirsnīgi sumināja Pēteri Aldiņu, orķestri un diriģentu, kā arī koristus ar ovācijām.

Vēl jāpiemin „Compass Rose” metāla pūtēju ansamblis desmit mūziķu sastāvā, kas gaiši un pacilājoši bagātināja svētku Atklāšanas ceremoniju (2022.30.VI) ar fanfārām karogu ienešanas reizē, pavadīja ASV un Latvijas himnas un grezni nospēlēja Jāzepa Vītola „Gaismas pili”, dziesmu, kura arī skanēja Kopkora koncerta pašā noslēgumā. Atklāšanas sarīkojuma laikā vēl bija prieks noklausīties Latvijas mežu darbinieku kori „Silvicola” un Mineapoles vīru kora „Apollo Club” brašo dziedāšanu, kā arī noskatīties ukraiņu bērnu un jauniešu tautas deju kopas „Cheremosh” fantastisko dejošanu. „Compass Rose” pūtēji arī koncertēja svētku Garīgās mūzikas koncertā (2022.30.VI) Romualda Jermaka skaņdarbos „Svētku mūzika” un „Fanfāras”, un kopā ar izcilo jaunās paaudzes ērģelnieku Dāvidu Heinzi ļoti skaisti atskaņoja vairākus brīnišķīgus korāļa pavadījumus. Ansambļa pirmais trompetists Beņjamiņš Aļļe un viens no svētku mūzikas nozares locekļiem izcēlās ar savas trompetes spēles spīdošo toni un perfekto intonāciju Jāņa Porieša skaņdarbā trompetei un ērģelēm „Svētku prelūdija”. Pūtēju ansamblis arī pievienojās koncerta aizkustinošām beigām, kad stīgu kameransamblis, svētku koris, vokālais ansamblis un atsevišķi mūziķi ar solisti Krisīti Skari, Kris Rizzotto pie ērģelēm un diriģentu Ivaru Cinkusu brīnišķīgi atskaņoja Raimonda Tiguļa burvīgo kordziesmu ar latviešu tautas dziesmas vārdiem „Dod, Dieviņi”.   

Gaiši mirkļi no minētiem koncertiem, kā arī saviļņojošā Kopkora koncerta, košā Tautas deju lieluzveduma un vēl daudziem citiem svētku pasākumiem ilgi dzīvos atmiņā.  Šķiet, ka XV Dziesmu un deju svētki visus dalībniekus un apmeklētājus no tuvienes un tālienes patiesi iedvesmoja un saliedēja vienā saimē, un tas bija apbrīnojami skaisti!

 

Uzņēmums no Tautas deju lieluzveduma

 

 

 

Komponiste Dace Aperāne ir Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu Latvijā mākslinieciskā vadītāja, latviešu kultūras biedrības TILTS priekšsēde un JG redakcijas kolēģijas biedre.