NORA KALNA

Mājupvējš

Šis ir mājupvējš –

Virpuli paceļ gaisos.

Neviens nezin

Un neuzzinās,

Kurp galu galā aizies.

Atbrāžas mājupvējš.

No gaisa?

Vai zemes gala?

Pacēla, sašūpoja.

Kurp tālāk?

*

Būsim skrejoši vēja dēļi

Viļņu pajumtē, viļņu bruģī.

Ne visiem – gaidītais vilnis,

Ne visiem – laivas vai kuģi.

Būsim uz savējā viļņa,

Kamēr viens otrs nezin, kur dēties.

Kaut vai –

Zilonis trauku veikalā,

Kas neļaujas iebiedēties.

Sudraba gadi

                  Ērikam Hānbergam

Hei, sudraba gadi skanīgie!

Pilni apcirkņi klētī.

Gadi tikpat traki un tramīgi,

Jūnija vēju vētīti.

Pieņem šos gadus gandarīts,

Kā saulgriežu svētkus svini,

Tiem papardes zieda skurbums nāk līdz

Un viedīga dzīvesziņa.

Šitos gadus it priecīgi

Kā dzeņi ozolā kaļam –

Brīvi, atvērti, tiecīgi,

Ar dvēselēm mūžamzaļām.

Un sirdīm, kas dala un reizina

Laimi ar ikdienas niekiem.

Ne velna tu, pasaulīt, nezini

Par dzīves teicamniekiem!

Mūžs

      Saulei neklājas notvert Mēnesi,

      Nedz naktij apsteigt dienu.

                  Korāna sūra 36:33-44

Ar jaunību neaizsegsies.

    Nāks briedums,

    saliks visu

    pa plauktiņiem.

Aiz jaunības nenoslēpsies.

    Nāks viedums

    un varbūt,

    ka būsi viens.

Laiks – sen apsteidzis. Daudzas

    likteņcilpas

    aiz līkuma

    met,

    reiz brīnišķi uzplaiksnījis,

    tad gaisis –

    dievišķs un svēts.

Nostalģija

Brīnišķais vēstuļu laiks!

Ne „čati“, ne „mājas lapas“...

Neizdzēšamais laiks,

Kad vārdi kā mākoņi kāpa

Un nogranda pērkona balsī,

Zibenī uzplaiksnīja.

Un tu, latviet, mūžīgi kalsi

No tās dzelzs,

Kas tev asinīs bija