AGATES NESAULES PIEMIŅAI

(1938.23.I - 2022.29.VI)

Čikagas Dziesmu svētkos 2002. g. karstā jūlija svētdienas rītā bija paredzēts Rakstnieku cēliens, kam sekoja LaRAs saiets. Literatūras cienītājiem pavērās iespēja dzirdēt latviski runājošu rakstnieci, kas tomēr bija nolēmusi lasīt jaunrades izvilkumus angļu valodā. Daļa klausītāju jau iepazinušies ar Agates Nesaules dramatisko memuāru A Woman in Amber. Healing the Trauma of War and Exile (Soho Press, 1995). Grāmata par septiņu gadu vecas meitenes Otrā pasaules kara un eksīla traumu bija labvēlīgi recenzēta New York Times un Boston Globe grāmatu apskatos, arī Publishers Weekly un ASV vidienes laikrakstos. Turklāt Dagmāra Vallena, latviešu pārstāve pie BATUN (Baltic Appeal to the United Nations), bija informējusi baltiešu sabiedrību par grāmatas prezentāciju un tikšanos ar autori Ņujorkas Igauņu namā 1996. g. 31. maijā. Tajā gadā rakstniecei piešķir izcilības „American Book Award”, vēlāk (2002. g.) viņa iegūst „Voices of Courage” balvu. Sākuma iecere izdot grāmatu kā literāru romānu saduras ar neveiksmi, tajā pat laikā pārliecina autori turpināt „memuāru rakstīšanas terapiju no sievietes viedokļa”.

Agate Nesaule ar bakalaura un maģistra gradiem beigusi Indianas universitāti, 1972. gadā iegūstot doktora gradu Viskonsinas universitātē. Viņa turpināja docēt kā emerita UW-Whitewater universitātē angļu, modernās literatūras un sieviešu tiesību nozarē.

*

Viņas pirmā grāmata, izraisot cildinājumu un kritiku latviešu lasītājos, drīz piedzīvoja tulkojumu latviešu valodā: Sieviete dzintarā (Rīga. Jumava, 1997), kā arī vācu, zviedru, kopskaitā sešu valodu tulkojumus.

Prozas romānam In Love with Jerzy Kosinski un esejām internacionālajā ANO pabalstītajā antoloģijā A Map of Hope (Rutgers Univ. Press, 1998) – seko foto eseja Poets and Writers Magazine (Nov./Dec. 2004) par 45 gadu garumā apspiesto traumatisko atmiņu izraisīto depresijas sindromu, ar neiederēšanos vietējā sabiedrībā par spīti studijām – līdz tam brīdim, kad pati sāka rakstīt – „Rakstot es izjutu prieku, un ar katru atmiņas brāzmu jutos kā atbrīvota.” Trešajam krājumam Tālu mana dzimtene (angliski – Shopping for Relatives) latviskā tulkojumā paredzēts iznākt apgādā „Laika Grāmata”.

*

2017. g. ziemā JG redaktors Rolfs Ekmanis atsūtīja izvērtēšanai un eventuālai pārtulkošanai vairākus Agates stāstus, no kuriem autore piekrita vienu publicēt Jaunajā Gaitā. Izvēlējāmies stāstu „Klasiskā izglītība” (JG286, ziema 2017). Stāstu tulkojot sajutu, cik daudz vairāk izpratu pašu rakstītāju.

Agate bija kreile. Ar humoru viņa apcer studiju laikā piedzīvoto kreiles statusa priekšrocību un slodzi. Šī gada pavasara vēstulē viņa ziņoja par nopietnā kritiena dēļ lauztu tieši kreiso rakstītājas roku un pārdzīvotām citām nelaimēm. Tās izslēdza iecerēto tikšanos ar rakstniekiem Minesotas Dziesmu svētkos.

Grāmatas izdevējs (Soho Press), sakarā ar Ukrainas kara izraisīto pasaules traumu, pieteicis grāmatai Woman in Amber papildus izdevumu, lūdzot autorei pievienot vēl dažas nodaļas. Ar lielām pūlēm un sāpēm Agate tomēr mēģināja rakstīt ar kreiso roku, kurai vēl nesadzījuši bija kopā salikti 33 lauzto kaulu fragmenti.

*

2020. g. 11. aprīlī Laika avīzē ievietota Agates eseja Exile is Irreversible. Trimda ir nemaināma, necerīga, neatsaucāma. Limināls sliekšņa posms, kad tu neatrodies tieši nevienā no abām telpām. Raksts mani noveda pie personīgām pārdomām, liekot pašai atcerēties murgainos kara brīžus 1945. gadā Meklenburgā, bēgļu gaitās no krieviem un pirms tam 1944. g. rudenī – sastapšanos ar iznīcībai nolemtām ebreju sievietm Tornā, kas mita aiz koncentrācijas dzeloņu žoga.

*

Vairākkārtīgi ciemojoties Latvijā, Agate mēdza atgriezties pie latviešu sievietei pūrā dotās dzīvesziņas: saudzējot dabu, stādot ziedus, dziedot un skaitot dainas, katram no mums ir iespējams saudzēt savu dvēseli.

Pie Dieviņa gari galdi, mīļā Agate.

Agatei paliek dēls Boriss Krouse, kas pašaizliedzīgi rūpējies par māti.

Maija Meirāne