„Staicelei pieskārušies”

 

Ar šādu nosaukumu izveidota Staiceles pilsētas biblotēkas novadpētniecības pasākumu sērija, kuras ietvaros šogad 115. gadskārtā tiek godināts

 

mākslinieks – scenografs

ARDIS VINKLERS

(1907-2000)

 

Foto: Līga Landsberga

ar skatuves metu izstādi „Sava ceļa gājējs” jūlija mēneša garumā, un īpašu piemiņas sarīkojumu viņa dzimšanas dienā 16. jūlijā, jo tad varēja piedalīties arī mākslinieka meita, latviešu dzejas tulkotāja un grāmatu redaktore Bitīte Vinklere-Bluķe ar vīru Uldi Bluķi.

Mākslinieka īpašais „pieskāriens” Staiceles novadam ir tas, ka viņš – kā iegātnis – šī novada Mačkalnu mājās pavadīja vasaras ar dzīvesbiedri brīvmākslinieci pianisti, reizē Mačkalnu „jauno saimnieci”, Idu Lejiņu-Vinkleri – sauktu „Bite” – un meitiņu Bitīti un viņas omīti – „veco saimnieci”. Arda pamatdarbs tad jau bija Nacionālajā teātrī Rīgā. Bet – nav arī izslēgts, ka „pieskāriens” sākās pat stipri agrāk – viņu abu ģimnāzistu gados Valmierā, kad Ardis savu noskatīto meiteni reizēm esot paslepus apmeklējis arī Mačkalnos. (Ģimenes informācija.)

Izstādes aprakstā <www.limbazubiblioteka.lv/lv/foto/#LGBgallery> ar pateicību novērtēti mākslinieka meitas Bitītes Vinkleres-Bluķes nopelni šīs izstādes eksponātu nonākšanai līdz Staiceles bibliotēkai. Viņa bija arī ļoti nopietni iesaistīta sava tēva darbu (tostarp liela izmēra gleznu un pašrocīgi no koka darinātu skatuves maketu) nogādāšanā no ASV uz Eduarda Smiļģa teātra muzeju Rīgā. Tur 1997. gadā, jubilāram klātesot, notika viņa 90 gadu jubilejas izstāde.

Pēc kara lielajā koka baraku bēgļu nometnē „Valka” (Nirnbergas pievārtē) Vinklers ātri atrod savu lomu latviešu trimdas teātra dzīvē.  Pēc viņa plāna tiek izbūvēta viena liela baraka nometnes nostūrī par tēatra namu ar skatuvi un zāli (un ģimenei dzīvokli barakas otrā galā, ar kūtiņu pagrabā ģimenes kaziņai un kazlēniem). Turpina tur darboties kā scenogrāfs un dekorāciju izgatavotājs un uzstādītājs līdz izceļošanai uz ASV 1949. gadā.

Mākslas vēsturniece Eleonora Šturma, rakstā par Vinklera 90 g. jubilejas izstādi,[1] piemin kā, apmetoties uz dzīvi Kalamazū, ASV vidienē, viņam drīz izveidojas cieša sadarbība ar jau no Latvijas tuvi pazīstamiem režisoriem Amerikas latviešu teātra Bostonas ansamblī (ASV austrumkrastā). Vairāk nekā 20 gadu posmā tas vairākkārt savas mājas darbnīcā gatavo dekorācijas izrādēm, sūta tās ar dzelzceļu uz Bostonu, reizēm pats brauc pārraudzīt to uzstādīšanu, un arī vienmēr brauca redzēt izrādes. Eleanoras Šturmas vērtējumā: „Ardis Vinklers un Evalds Dajevskis [...] darbodamies izcilajos Amerikas latviešu teātra ansambļos – Vinklers Bostonas ansamblī, Dajevskis Vašingtonas ansamblī – pārstāvēdami atšķirīgas pieejas skatuves glezniecībā – Vinklers konsruktīvi stilizēto, Dajevskis romantiskas iztēles spārnoto – ierakstījuši spožākās lappuses ne tik vien latviešu trimdas teātra vēsturē, bet arī vispārīgajā latviešu glezniecības apritē.”

Juris Šlesers

 

---

[1] Eleanora Šturma, „Dzimtenes godinājums Ardim Vinkleram”, Latvju Māksla, Nr. 23, 1997., 2376.-2381. lpp.

 

 

Ardis Vinklers. Skatuves mets Augusta Laiviņa lugai Zvaigžņu pulki

 

 

Ardis Vinklers. Skatuves mets Franca Trasuna lugai Nogrimusī pils