Sakopojusi Linda Treija

 

Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības ALMA ikgadējais saiets notika no 16. līdz 18. septembrim. Siltās un saulainās rudens dienas sasaucās ar jauko kopā sanākšanas atmosfēru. Tika tuvāk apskatīti ALMAs biedru radošie sasniegumi, jaunākie notikumi mākslā, un liela daļa saieta programmas bija veltīta atcerēm par kolēģiem, māksliniekiem Juri Ubānu (19382021) un Voldemāru Avenu (19242022), tāpēc šogad saietam bija izvēlēts atbilstošs tematisks nosaukums „ALMA, Juris un Avis – atkal kopā!”.  Stāstījumiem un atmiņām par abiem aizgājušajiem ALMA biedriem sekoja mākslas terapeites Lāsmas Maher no Čikāgas lekcija par savu pieredzi, izmantojot mākslu darbā ar bērniem, jauniešiem un pieaugšajiem, kas izraisīja pārdomas par mākslinieciskās izteiksmes nozīmi mums katram un cik svarīga ir mākslas nodarbību pieejamība plašākai sabiedrībai.

ALMA saiets 2022. gada septembrī. Sēž: Eleonora Šturma. Stāv (no kreisās): Vilis Inde, Guna Mundheim, Gints Grinbergs, Austris Mangulis, Linda Treija, Lāsma Maher, Andris Glasgow, Ausma Briedis, Juris Cimbulis, Christine Mackellar, Uldis Stepe, Sarma Muižniece Liepiņa, Dace Marga, Renāde Kenney, Indra Avena, Nora Teikmane, Helēna Vīksniņa, Aija Moeller

 

Amerikas Savienotajās Valstīs dibināta jauna organizācija, lai pievērstu uzmanību un veicinātu atbalstu Latvijas mākslas muzejiem. Tās dibinātāji – māksliniece Vija Celmiņa, Latvijas goda konsuls Vermontas štatā Daris Dēliņš un Latvijas goda konsuls Filadelfijā Džons Medveckis. Fonda „American Friends of the Latvian National Museum Inc.” („Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi”) darbības mērķis ir sekmēt un organizatoriski virzīt ASV tautiešu uzmanību un finansiālo atbalstu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam – lai krātu, saglabātu un izstādītu mākslas darbus ar vēsturisku, akadēmisku un māksliniecisku nozīmi Latvijas kultūrtelpai. Fonda vadītājs Daris Dēliņš atklāj, ka ideja radās nejauši pie pusdienu galda Ņujorkā, Vitnijas muzejā pirms dažiem gadiem, kad viesojās Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. Vija Celmiņa un Džons Medveckis jautāja: „Kāpēc mums ASV nav iespēja ziedot Latvijas muzejiem un atbalstīt to darbību, kolekciju papildināšanu, kā arī sniegt atbalstu Latvijas māksliniekiem?” Tagad organizācijas dibināšanas darbi ir pabeigti, un var sākt vākt ziedojumus. Naudas līdzekļu ziedojumus „Amerikāņu draugi” var veikt ar čeku, PayPal vai ar testamenta novēlējuma starpniecību. Mākslas darbu ziedojumus muzeji varēs pieņemt pēc to kultūrvēsturiskās un mākslinieciskās nozīmības izvērtējuma un atbilstības savai krājuma politikai. Sīkāka informācija pieejama mājaslapā <www.americanfriendslatvianmuseum.org>.

 

No 21. līdz 23. oktobrim Oslo notika 8. diasporas amatierteātru festivāls „LAIPA”. Tajā piedalījās astoņi amatierteātri no septiņām valstīm – Anglijas, ASV, Beļģijas, Islandes, Latvijas, Norvēģijas un Vācijas. Festivālā aktieri spēlēja latviešu autoru lugas un varēja piedalīties ar skatuvi saistītās, taču tematiski atšķirīgās meistarklasēs. Tās vadīja teātra profesionāļi no Latvijas. Amerikas kontinentu pārstāvēja Sanfrancisko Jaunais teātris, kura aktrises režisora Viestura Meikšāna vadībā uzveda lugu pēc Valda Zepa alias Jāņa Turbada grāmatas Ķēves dēls Kurbads, kas  savā laikā izraisīja kontroversiju latviešu trimdas sabiedrībā. Uzveduma pirmizrāde notika šogad 16. oktobrī Sanfrancisko, kur jau 2023. gadā norisināsies amatierteātru festivāls „Laipa”.

Saulaini rudenīgajā 16. oktobra pēcpusdienā noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības ALA 71. kongress Bostonā. Kongresā piedalījās 59 delegāti (viens ar diviem mandātiem) no 29 ASV latviešu sabiedriskajām organizācijām. Viena no svarīgākajām tēmām, kura caurvija daudzas diskusijas, bija Krievijas agresija pret Ukrainu, taču neizpalika arī pārrunas par veiksmīgi padarītajiem darbiem aizgājušajā gadā, kā arī cerību pilna apvienības nākotnes plānošana pēcpandēmijas laikmetā. Kongresa delegāti ievēlēja jauno valdi un pieņēma 21 rezolūciju un divus ieteikumus. ALA valdē ar vienprātīgu balsojumu ievēlēti: Mārtiņš Andersons (priekšsēdis), Andrejs Kancs (priekšsēža vietnieks), Anita Grīviņa (kasiere), Nora Muižniece Steele (sekretāre), Dzintars Dzilna (Sabiedrisko attiecību nozare), Elisa Freimane (Izglītības nozare), Kristīne Ģiga (Biedru un līdzekļu vākšanas nozare), Miķelis Ģiga (Sporta nozare), Valda Grīnberga (Kultūras nozare), Diāna Kārkliņa (Labdarība Latvijā nozare), Linda Zālīte (Informācijas nozare), Inese Stravelli (Kultūras fonds). Revīzijas komisijas locekļi: Daina Bolšteins, Ingrīda Heinze, Una Veilande.

 

Mākslinieka Jāņa H. Sandera vasaras personālizstāde bija skatāma galerijā The Grand at Maine Art Hill, 1 Chase Hill Rd. no 10. līdz 29. septembrim. Izstādi var noskatīties tiešsaistē <www.maineart.com/shows>. Gleznās ir redzams māksliniekam tik raksturīgais satriecošo debess un gaismas apvienojums ar cilvēka un dabas radītām konstrukcijām.

„Katru gleznu es sāku ar debesīm; man tas ir vissvarīgākais elements,” saka Sanders. „Debesis ir gaišas. Mēs esam tajās iegrimuši. Tas ir noteicošais, lai radītu gleznas atmosfēru. Vizuāli un praktiski tas nodrošina fonu citiem gleznā redzamajiem objektiem. Es gleznoju šīs zilās debesis, katru reizi kā no jauna.”

Apmeklētākās izstādes tituls LNMM pēdējo 30 gadu laikā pieder Miervalža Poļa personālizstādei „Ilūzija kā īstenība” (2016), ko aplūkoja 85 601 cilvēks. Tā pārspēja iepriekšējo rekordu – gleznotājas Maijas Tabakas darbu skati, kas muzejā notika 1992. gadā un kuru apmeklēja 70 112 cilvēki. Izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltītā izstāde PURVĪTIS, kura no 2022. gada 28. maija līdz 16. oktobrim norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1), kļuva par otro apmeklētāko izstādi LNMM un kopumā to apskatīja 75 972 skatītāji.

Lielais Purvīša izstādes apmeklētāju skaits liecina, ka izstāde izvērtās par notikumu Latvijas mākslas dzīvē, secina projekta kuratore Aija Brasliņa. Purvītis (18721945) ir nacionālās ainavu glezniecības pamatlicējs, daudz darījis Latvijas mākslas starptautiskajai atpazīstamībai un līdzdarbojies Latvijas mākslas izglītības sistēmas veidošanā. Viņš ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā.

Purvīša 150. jubileja ir iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) svinamo dienu kalendārā 2022. gadā.

 

Pēc divu gadu pulcēšanās tikai Zoom, šogad 23., 24., 25. septembrī Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības (PLATS) dalībnieki satikās klātienē Stokholmā, Zviedrijā. Uz pasaules latviešu amatieru teātru saietu „PLATS SOLIS“ bija aicināti ierasties visi – gan PLATS biedru dalībnieki un to atbalstītāji, gan arī jebkurš interesents pasaulē, kas mīl latviešu teātri. PLATS, kas apvieno 22 latviešu amatierteātrus pasaulē un ir dzimis Covid pandēmijas laikā, savu darbību uzsāka 2021. gada janvārī.

Stokholmā trīs dienu laikā tika izrādīti 19 teātru iestudējumi, aptverot 10 valstis – Austrāliju, Latviju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju, Islandi, Dāniju, Īriju, Itāliju, Somiju.

 

No 2022. gada 27. septembra līdz 2023. gada 25. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) skatāma izstāde „Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis. 2. daļa”. Ludolfs Liberts (18951959) ir viens no spožākajiem teātra māksliniekiem 20. gadsimta 20.–30. gados. Viņa noformētās izrādes atšķir izdomas bagātība, krāsu spilgtums un formu krāšņums. Turpinot stāstu par Ludolfu Libertu, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs nomaina mākslinieka darbus izstādē „Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis”. Jaunā dekorāciju un kostīmu skiču atlase ilustrē tās pašas izrādes, par kurām vēstī ekspozīcijas pirmajā versijā jau apkopota informācija. Arī atjaunotajai izstādei ir izvēlēti meti galvenokārt no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, un līdz šim tie nekad nav bijuši eksponēti vai publicēti. Darbu maiņa ir nepieciešama no saglabātības viedokļa, jo grafikai, darbiem uz papīra, ir ierobežots eksponēšanas termiņš.

 

Ņujorkā dzīvojošā režisore Signe Baumane ir piederīga vairākiem kontinentiem. Debitējusi kino Latvijā deviņdesmitajos ar filmu Kurpītes, studējusi filozofiju Maskavā, sevi atradusi Ņujorkā.

Mans laulību projekts (My Love Affair with Marriage) ir Signes Baumanes otrā pilnmetrāžas animācijas filma (pirmā – Akmeņi manās kabatās). Arī šī filma veidota autortehnikā, savienojot papjē mašē dekorācijas ar zīmētiem, animētiem tēliem, kuriem visiem ir pašas autores vaibsti. Filmas pamatā ir ļoti personisks ceļojums sievietes un viņas vīriešu pasaulē, atsaucoties gan uz pasaules mītiem, gan uz neirobioloģijas zinātniskajiem sasniegumiem. Galvenā varone Zelma šajā stāstā no jaunas romantiskas meitenes kļūst par precētu sievu ar visām no tā izrietošajām emocionālajām un fiziskajām sekām. Viņa satiekas ar sev lemtajiem vīriešiem un Sirēnām, kas mudina darboties un pieņemt lēmumus.

Filma veidota gan starptautiskajai auditorijai angļu valodā, gan latviešu valodā. Zelmas balsi Latvijas versijā ieskaņojusi Laura Čaupale, bet viņas vīriešus filmā ierunājuši Edgars Samītis un Dainis Grūbe. 23 dziesmas abās valodās iedziedājis meiteņu trio „Limonāde”.

Pasaules pirmizrādi piedzīvojusi Traibekas kinofestivālā Ņujorkā, Eiropas pirmizrādi – animācijas festivālā Ansī, Francijā. Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Mans laulību projekts beidzot sastapās ar skatītājiem Latvijā, atklājot devīto Rīgas Starptautisko kino festivālu.

Eiropas Kinoakadēmija 19. oktobrī izsludināja vairākus balvām nominēto filmu „īsos sarakstus”, arī piecas animācijas filmas, kas pretendē uz Eiropas Kino akadēmijas balvu kategorijā Labākā animācijas filma, un šajā pieciniekā iekļauta Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Mans laulību projekts.