Linda Treija

Rita Grendze. Spēja atplaukt. Promise Blooming

 

Netālu no Čikāgas, pilsētā Aurora savu pastāvīgo dzīvi ir uzsācis Ritas Grendzes viens no jaunākajiem mākslas darbiem Spēja atplaukt (Promise Blooming). Darbs tapis pēc Auroras Universitātes pasūtījuma. Šī universitāte ir viena no pirmajām valstī, kura izveidojusi programmu Pathways īpaši koledžas studentiem ar autismu. Pathways studiju programma ir izstrādāta, lai palīdzētu šiem jauniešiem iegūt atbalstu un palīdzību, kas nepieciešami, lai pielāgotos universitātes pilsētiņas dzīvei, iegūtu universitātes grādu un veiksmīgi uzsāktu darba gaitas.

Galvenā vēlme no universitātes puses bija, lai instalācija būtu dzīvespriecīga, domāta aiztikšanai un izjušanai gan fiziski, gan garīgi. Ritai šis darbs reizē bija izaicinājums un pagodinājums.

Jaunā studentu rezidences mītne ir veidota, ņemot vērā šīs programmas izstrādātos mērķus un procesus, lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt izaugsmi studentiem ar autismu, pilnveidošanos un iedzīvošanos sabiedrībā.

Ritas darbs ir uzstādīts vienā no kopējām studentu telpām, kur parasti satiekas uz nelielām sapulcēm, nodarbībām studenti un pasniedzēji savā starpā, kā arī sēdēm un satikšanām zoom vai kādā citā tehnoloģiski iespējamā veidā. Kā fons ar savu košumu un dzīvesprieku vienmēr tur būs krāsaini ziedošā Ritas siena.

Darbs tapa visas vasaras garumā un beigu posmā, kad paneļi jau bija uzstādīti paredzētajā telpā, to nobeigt palīdzēja studenti, fakultātes pārstāvji un citi, kas bija ieinteresēti šajā procesā. Māksliniecei uz laiku bija jāatdod kontrole pār darbu jauno studentu rokās, kas nav viegli izdarāms, bet ir tik vajadzīgs solis, lai mākslas darbs bagātinātu savu nozīmi un piepildītu savus nospraustos mērķus.

Spēja atplaukt ir veidots no 12 (katrs 2’×6’) bieziem pelēcīgiem filca paneļiem, uz kuriem kontrastējoši izceļas dažādos lielumos, krāsās sakomponēti apļi. Tie ir veidoti no grieztām vilnas filča lentām. Saliktie ziedošie filča rituļi ir kā puķu gubas, kas karājas pāri sētai vai kā biezs medus, kas plūst pāri kāres malām.

Viens no mākslas paneļu mērķiem bija, lai studenti varētu šo darbu izjust ne tikai skatoties, izbaudot krāsas, bet arī fiziski pieskaroties tam, tāpēc Rita ziedošās sienas veidoja no tādiem dabīgajiem materiāliem kā 100% vilnas filča auduma lentām, kuras salīmēja ar A’leene’s rokdarbu līmi.

Māksliniece īpaši vēlējās, lai šiem studentiem, kuriem pagājušais Covid laiks ar visiem ierobežojumiem un pārdzīvojumiem bija atņēmis normālas studijas un sabiedrisko dzīvi, būtu iespēja caur mākslu atkal izjust un pārdzīvot pieskārienu, krāsainību un dzīvesprieku.

 

Jāpiemin, ka no 13. septembra līdz 9. decembrim Auroras universitātes Schingoethe centrā ir apskatāma Ritas Grendzes un mākslinieces horvātietes Ana Zanic izstāde „Esošo lietu atminēšana” (Remembrance of Things Present), kuras nosaukums aizgūts no Marsela Prusta romānu cikla, ko latviski mēs pazīstam ar nosaukumu Zudušo laiku meklējot. Arī šajā izstādē viena no Ritas mākslas instalācijām Kopējā labsajūta (Collective Comfort), kas veidota no krāsainu, mīkstu dzijas elementu pakārtām neregulārām formām, ir domāta apskaušanai, izjušanai un fiziskai mijiedarbībai, lai palīdzētu atjaunot saikni ar citiem vai pat ar sevi.

 

Gleznotāja, mākslas kritiķe, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja Linda Treija ir JG mākslas redaktore.