Sakopojuši Linda Treija u.c.

 

Jauniestudējuma, dokumentālā detektīva „Kur pazuda valsts” Toma Treiņa režijā pirmizrāde notika 2023. gada 6. janvārī Dailes teātrī. Decembra vidū, vēl pirms pirmizrādes, Dailes teātris un fonds „Mākslai vajag telpu” (MVT) aicināja skatītājus plašāk izzināt vēstures kontekstu, sabiedrisko mediju portālā LSM, Dailes teātra, MVT un „100 g kultūras” „Facebook” lapās tiešsaistē vērojot īpašu diskusiju, kuru vadīja dramaturgs Matīss Gricmanis un tajā piedalījās bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Latvijas Universitātes profesors vēsturnieks Aivars Stranga, vēsturnieks Kārlis Sils, publicists Māris Zanders, izrādes režisors Toms Treinis un Kārļa Ulmaņa lomas atveidotājs Imants Strads. Šī diskusija kopā ar jauniestudējumu ir pirmie pasākumi, kas iekļauti un atklāj fonda „Mākslai vajag telpu” projekta „Staprāns 100” programmu. Šis projekts norisināsies kā plašs saistītu notikumu kopums, iekļaujot tajā mākslas darbu izstādes, teātra iestudējumus, memuāru izdošanu, diskusijas, radošās darbnīcas un mākslas filmas tapšanu. 

Izrādes „Kur pazuda valsts” veidotāju vārdiem, tās „centrā ir Latvijas valsts okupācija, kas paslīdēja garām pasaules acīm, kā arī Kārļa Ulmaņa personība, kas arvien netiek viennozīmīgi vērtēta, dažos turpinot izraisīt interesi, skepsi, bet citos apbrīnu. Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi? Vai vispār varēja rīkoties citādi? Un kā rīkojās citi mūsu reģiona valstu prezidenti? 1940. gadu mēs saucam par baigo, šausmās un bezpalīdzībā tas iegrūda Latvijas tautu vairākās paaudzēs. Vai būtu labāk, būtu sliktāk, tikai citādāk, ja Ulmanis nebūtu tas, kas viņš bija?” Izrāde, kuras oriģināldramaturģiju veidojis Matīss Gricmanis, tapusi, iedvesmojoties no diviem Dailes teātra uzvedumiem – Raimonda Staprāna lugām Gūsteknis pilī (2011) un Četras dienas jūnijā (1989), kas ir īpaši leģendārs Atmodas laika iestudējums.

 

 

Jaunās gaitas redakcijā svētki! PBLA Kultūras fonda Goda Balva 2022. gadā tika piešķirta Jurim Žagariņam (ASV) par ilggadēju un radošu darbu žurnāla Jaunā Gaita veidošanā, pēdējos piecus gadus galvenā redaktora amatā. Savukārt PBLA KF Atzinības raksti tika redaktoram Jurim Šleseram (ASV) par ilggadēju piedalīšanos žurnāla Jaunā Gaita veidošanā ar vērtīgu vēstures grāmatu analīzi un mākslas redaktorei Lindai Treijai (ASV) par brīnišķīgu un pašaizliedzīgu darbu un atdevi, vadot Amerikas Latviešu mākslinieku apvienību (ALMA), audzinot latviešu jaunatni latviešu kultūras un mākslas prasmēs, un par māksliniecisko devumu latviešu sabiedrībai Latvijā un diasporā.

 

Atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas 102. gadadienu, Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas valsts labā citu vidū saņēma arī JG redkolēģijas locekle, Stokholmas Universitātes Humanitārās fakultātes Slāvu, baltu valodu, somu, nīderlandiešu, vācu valodas institūta vecākā lektore, Zviedrijas Latviešu Apvienības Arhīva darba grupas vadītāja Lilita Zaļkalne.

 

Režisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma Iļģuciema māsas (studija Air Productions) piedzīvoja pirmizrādi Francijas pilsētā Biaricā notiekošajā tarptautiskajā kinofestivālā FIPADOC
(20.-28.I.) Filma kopā ar deviņām citām dokumentālajām filmām tika iekļauta programmā „Fokusā Baltijas valstis un Somija”, kurā izrādīja vēl arī Latvijas režisoru Jāņa Ābeles, Ievas Ozoliņas un Jāzepa Podnieka filmas. Otrs kinofestivāls, kura uzmanības centrā ir Centrāleiropas un Austrumeiropas kino, notika Itālijas pilsētā Triestē (21.-28.I.), kur „Iļģuciema māsas” piedzīvoja Itālijas pirmizrādi un bija vienīgā Latvijas filma no 11 filmām dokumentālo filmu konkursā. Latvijā filmu Iļģuciema māsas 24. janvārī varēja noskatīties Jaunā Rīgas teātra projektā „Es atgriežos no tālienes” (rež. Elita Kļaviņa), kura pirmajā daļā tāda paša nosaukuma lugas skatuves variantā Elita Kļaviņa atveido galveno lomu, bet otrajā daļā tiek demonstrēta filma. Tās darbība notiek Iļģuciema sieviešu cietumā, kur ieslodzītās sievietes, teātra studijā kopā ar profesionāliem aktieriem iestudējot Čehova Trīs māsas, atklāj savus skaudros dzīvesstāstus un runā par cerībām un ilgām pēc cilvēcīgas attieksmes ārpus cietuma mūriem.

 

Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā 9. janvārī, saņēma teātra kritiķe Valda Čakare, savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balva piešķirta Sofijai Kozlovai.

Uz gada balvas titulu mākslas kritikā kandidēja Anna Auziņa, Valda Čakare, Stella Pelše un Santa Remere.

Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: „Valda Čakare ir teātra kritikas „Mona Liza”. Piekļūstot ļoti tuvu izrādei, Valda Čakare sevi patur noslēpuma un privātuma zonā. Delikātuma un inteliģences aizsegā var atļauties būt gan sarkastiska, gan ironiska, gan arī pašironiska. Valdas Čakares fundamentālās profesionālās zināšanas un vērīgā acs apvienojumā ar rotaļīgu vieglumu rada pārliecinoši elegantu rakstības stilu. Viņas recenzijas ir aizraujošs intelektuāls piedzīvojums, kuras jo pievilcīgākas padara fakts, ka Valdai Čakarei nav svarīgi uztiept savu patiesību kā pēdējo vārdu. Cilvēks, kurš zina un spēlējas, pasaka savu vērtējumu, dara to nepārprotami un atstāj mūs līdz nākamajai reizei.” 

Tika īpaši atzīmētas Valdas Čakares publikācijas kroders.lv un satori.lv: recenzijas „Vampīra vizīte provinces mazpilsētā” par izrādi „Desmit iemesli apciemot Kauci”, „Zirgs un citas ekstras” par izrādi „Farinelli un karalis” un „Vētrasputnu 'suņu dzīve'” par radioiestudējumu „Žēlojumi”. Kopā ar balvu Valda Čakare saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums „Tilde”.

 

Latvijas Okupācijas muzejā pagājušā gada beigās, 21. decembrī, tika atklāta vides izstāde „Bads kā ierocis – Ukraina. 1932-1933, 2022”, kuras kuratore ir Natālija Lavrova, ASV-Ukrainas Biznesa padomes memoriālās un izglītojošās kolekcijas „GOLODOMOR: Ukrainas mākslinieku acīm” veidotāja. Tā sastāv no mākslas darbiem, veltītiem golodomora (holodomora – no ukraiņu valodas) – cilvēku izraisītu bada –  upuriem padomju Ukrainā 1932.-1933. gadā. Vides izstādi papildina fotoattēli, ko pēc 2022. gada februāra uzņēmuši foto žurnālisti no dažādām valstīm. Izstādes „Bads kā ierocis – Ukraina. 1932-1933, 2022” mērķis ir piesaistīt uzmanību pagātnei un mūsdienu traģēdijām Ukrainā. Golodomors bija lielākā 20. gadsimta slēptā traģēdija un Ukraina palika viena ar to. „Mums golodomora piemiņa ir svarīga ne tikai kā veltījums tiem, kas komunistiskā režīma laikā nomira badā, bet arī tāpēc, ka nesodīti noziegumi diemžēl atkārtojas,” raksta Okupācijas muzeja pārstāvji. Izstāde Rīgā tapusi sadarbībā ar Ukrainas Profesionālo fotogrāfu asociāciju un tās ģenerāldirektoru Mstislavu Černovu.

 

 

Rīgas cirks atgriežas vēsturiskajā ēkā Merķeļa ielā. „Cirka dibinātājs Alberts Salamonskis, 19. gs. beigās būvējot ēku, pielietoja dažādas neparastas būvniecības metodes. Turpinot viņa tradīciju, mēs kopā ar būvniekiem esam radījuši neparastu, pasaules mērogā unikālu pilnkoka kupola konstrukciju, kas ir spējīga uzņemt gan konstruktīvās slodzes, gan ļoti nopietnas slodzes, ko radīs dažādie cirka izrāžu scenāriji. Salamonska konstrukcijas noturējās 130 gadus. Saules mūžu mūsējām!” stāsta arhitektu biroja „NRJA” pārstāvis, viens no cirka ēkas pārbūves projekta autoriem Uldis Lukševics. Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula uzsver atjaunotās cirka arēnas nozīmīgumu starptautiskā mērogā: „Rīgas cirka atgriešanās mājās ir vēsturisks pavērsiens cirka mākslas attīstībā, kas ļaus mums iezīmēt Latviju kā šī žanra centru ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā. Šobrīd ir paveikti pirmās būvniecības kārtas darbi, un nākamā gada laikā tiks veikta arēnas tehniskā aprīkošana un transformējamu tribīņu izbūve. Pārbūves nozīmīgākais ieguvums būs multifunkcionāla, mūsdienu prasībām atbilstoša un tieši cirka mākslas vajadzībām veidota arēna.” 2023. gada pavasarī Rīgas cirkā gaidāmas pirmās cirka viesizrādes. Savukārt maijā cirkā būs skatāma enerģiska un inovatīva Latvijas-Norvēģijas cirka mākslinieku kopprojekta „Cirks klimatam” izrāde, kas tapusi kā rezultāts tāda paša nosaukuma mākslas aktīvisma projektam, kurā vairāk nekā gada garumā iesaistījušies jaunieši no visas Latvijas.

 

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar Malmes Mākslas muzeju Zviedrijā pagājušā gada 2. decembrī atklāja izstādi „Latvijas kolekcija”. Izstādē „Latvijas kolekcija” pirmo reizi kopš 20. gadsimta 50. gadiem kolekcija tiks izstādīta pilnā apjomā kopā ar astoņiem jauniem darbiem, ko veidojuši mākslinieki, kuri pētījuši kolekciju. Izstāde būs skatāma no 2. decembra līdz 16. aprīlim.

Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas, Zviedrijas, Ukrainas, Igaunijas, Dānijas un Lietuvas: Ieva Epnere, Ieva Kraule-Kūna, Santjago Mostins (Santiago Mostyn) un Susanna Jablonska (Susanna Jablonski), Makda Embaje (Makda Embaie), Lada Nakonečna (Lada Nakonechna), Jānuss Samma (Jaanus Samma), Asbjerns Skous (Asbjørn Skou) un Anastasija Sosunova (Anastasia Sosunova). Izstādes kuratores: Inga Lāce un Lote Lēvholma (Lotte Løvholm)

1939. gadā Malmes Mākslas muzejs kā dāvinājumu saņēma Latvijas mākslas kolekciju, kura līdz 1958. gadam bija apskatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Tajā atrodamas ainavas, portreti, klusās dabas, kara ainas un scenogrāfiju skices, galvenokārt no 20. gadsimta 30. gadiem. Kolekcijā pārstāvētie mākslinieki bija Jānis Aižēns, Augusts Annuss, Arturs Apinis, Jēkabs Apinis, Kārlis Baltgailis, Jānis Cielavs, Jānis Cīrulis, Elza Druja, Erna Dzelme-Bērziņa, Eduards Dzenis, Otomija Freiberga, Jāzeps Grosvalds, Arvīds Gusārs, Eduards Kalniņš, Kārlis Krauze, Valdemārs Krastiņš, Jānis Kuga, Ludolfs Liberts, Milda Liepiņa, Jānis Liepiņš, Jūlijs Madernieks, Marija Induse-Muceniece, Oskars Norītis, Jānis Plēpis, Janis Rozentāls, Pēteris Rožlapa, Arijs Skride, Oto Skulme, Uga Skulme, Jānis Šternbergs, Arvīds Štrauss, Niklāvs Strunke, Erasts Šveics, Leo Svemps, Zelma Tālberga, Jānis Tīdemanis, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Johans Valters (Johann Walter), Vilis Vasariņš, Ernests Veilands, Sigismunds Vidbergs, Vilhelms Purvītis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, Rihards Zariņš.

Kolekcija bija iecerēta kā tā laika Latvijas laikmetīgās mākslas izlase, un 50 mākslas darbu kopums iemieso noskaņu, kurā caur mākslu tiek meklētas atbildes uz jautājumu par Latvijas identitāti. Darbu kopums iezīmē Latvijas dabu un kultūru cildinošas idejas, kas raksturīgas prezidenta Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma kultūrpolitikai, kas tika ieviesta pēc 1934. gada apvērsuma.

Izstādes jaunie darbi pievēršas plašākiem jautājumiem, kas saistīti ar nacionālismu un nacionālas valsts veidošanu Baltijas reģionā, tajā pašā laikā tiek atzīts šo nelielo valstu trauslums un tā loma kā pretmets imperiālismam. Pieaicināto mākslinieku izejas punkts bija aplūkot kolekciju un izpētīt veidus, kā domāt ārpus nacionālo valstu robežām. Sapņot par jauniem veidiem, kā organizēt kaut ko tik fundamentālu kā nacionālās valstis nav viegls uzdevums, un, ņemot vērā Krievijas masveida iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tas ir kļuvis gandrīz neiespējami.

Jaunradītie darbi kļūs par daļu no Malmes Mākslas muzeja pastāvīgās mākslas kolekcijas un kalpos kā esošās Latvijas kolekcijas paplašinājumi un interpretācijas, paverot nākotnes kuratoriem, māksliniekiem un apmeklētājiem ieskatu tajā, kā tā tika uztverta 2022. gadā. Šādā veidā kolekcijas veidošanas process paplašinās gan laikā, gan sniedzas pāri Latvijas nacionālās valsts robežām.

 

No 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs būs skatāma Jauna ekspozīcija „Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991”, kas veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Laiks, kad Gorbačova iniciētās atklātības un perestroikas politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Izstāde atgādina mums par kultūras un radošās brīvības nozīmi brīvas sabiedrības un demokrātiskas valsts tapšanā. Sadarbībā ar advokātu biroju „Ellex Kļaviņš” un komunikācijas aģentūru „Fox Consulting” tapusi video interviju sērija ar astoņiem izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem: Sandru Krastiņu, Frančesku Kirki, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Poikānu, Andreju Kalnaču, Uldi Briedi, Ingrīdu Drāznieci un rakstnieku Aivaru Kļavi. Intervijās mākslinieki runā par pārmaiņu laika garu un mākslas darbiem, kas atlasīti jaunajai ekspozīcijai (intervijas var skatīties
<https://www.lnmm.lv/latvijas-nacionalais-makslas-muzejs>).

Papildus tam rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju, bet mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās.

 

 

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve ir izstrādājusi digitālu, tiešsaistē spēlējamu spēli Saliec tautasdziesmu!. Spēle veidota pēc saliekamo attēlu principa, kur jāatjauno daļās „salūzis” tautasdziesmas teksts: pirmajos līmeņos uz pusēm vai vairāku rindu daļās, tad pa rindai un atsevišķiem vārdiem. Pēdējos divos līmeņos spēlētājam tukšajās vietās jāieraksta savs piedāvājums iztrūkstošajiem vārdiem jeb jāveido variācija. Kopā spēlē ir 14 līmeņi, katrā 3 tautasdziesmas. Par darbībām spēlē tiek piešķirti vai noņemti punkti, tādējādi dalībnieki piedalās sacensībās. Balvā spēlētājam atkarībā no saņemtajiem punktiem tiek piešķirts Dziesmu Zinātājas Lakstīgalas, Zinošā Krauk-līša, Līdzsvilpēja Strazda vai Viendziesmītes Griezes tituls.

Lai atvieglotu grūtības atrast pareizo vārdu kārtību, spēlē iestrādātas arī dažādas iespējas saņemt palīdzību: parādīt pieturzīmes vai arī ieskatīties lapiņā no Dainu skapja. Spēle pieejama reģistrējoties.

Spēlē izmantoti tautasdziesmu teksti, kas publicēti Latvju dainās. Savukārt katru reizi, saliekot tautasdziesmu, iespējams redzēt atbilstošo lapiņu, kas glabājas Dainu skapī. Uzmanīgs vērotājs varēs pamanīt K. Barona veiktos labojumus. Otrkārt, šajās lapiņās fiksēta 19. gs. otrās puses rakstība, t.i. čupu burti, patskaņu pagarinājums, pievienojot „h”, no mūsdienām atšķirīgā divskaņu rakstība u.c. Spēles dizainu veidojis mākslinieks Krišs Salmanis.

<https://saliectautasdziesmu.garamantas.lv/>