Meklējot Sevi Vienkāršās Lietās
 

* * *
kad rudens lieti skalos mēnesnīcu
tu ģērbsies kails pilnīgā tumsā
un elposi savu miesu
un elposi viens
mūžu
zinot
paradīzes nav
toties elle gan ir īsta
kā mijkrēslis tavās baltās domās
kur noglāsti galvu ceļa zvaigznei
tu vienu mirkli ugunij aiznes
un velim skumjam gultu blakus klāj
tur kur miris dārzs
tev sola uzplauks atkal rozes
tev liktenis dos pilnas lozes
un laime tev jau pretī māj
tu puteklis kas līdzi vējiem aiznests
re drīz pusmūžs
gaisma no auto spuldzēm stāj
pār tavu nesaprasto tumsu
pār tavu elpojošo miesu
kāds spriež
tev nezināmu tiesu
kails kā pilsēta
kas šonakt dusēs tev uz delma
kad rudens lieti skalos mēnesnīcu
tu kliegsi putnam
mani
neatstāj

* * *
uzaicini mani uz savu kluso mājsēdes vakaru
aiz loga kad
tikai vientuļi policijas auto lūdz aizsmēķēt
nosalušiem piegādes kurjeriem
un klaidoņi kaķi vienīgie kontrolē ielas
uzaicini mani
es solu nenest ziedus
kas tāpat nomirs kā klusums
rīt no rīta
es tev atnesīšu līdz veselu pilsētu
kura reiz nebija ieslodzīta aiz skatlogu stikla
tu man parādīsi jūru
kuru drīkstēja apciemot pusnaktī
un vērot kā tālumā
kuģu gaismas signalizē reidā
un dod cerības vientuļniekiem
uz to klājiem
par satikšanos kādā klusā ostā
piecas minūtes pirms
ielas apklust
klīstoša kaķa acīs atmirdz vēlreiz siltas lūpas
kas klusi nočukst
labvakar
ienāc
tā ziema
kas tuvojas šovakar
vēl tevi neskars


* * *
pirms viss dzīvais akmenī vēršas
gluži kā dzeja
kas sākusi melot priekš labākām recenzijām
būt pilnmēness trakumam
pirms iestājies aptumsums
debesīs palikušas vien zvaigznes
kā asaras kuras līdzi neaiznest
no dzīves aiz puspievērta loga
kur apkārt ir tūkstošs liecinieku
un neviens nav redzējis
pirms viss dzīvais akmenī vēršas
tu
esi
bijis


* * *
mana mīļā
snobiskā pasaule
dienā kad es beidzot uzzināšu
kas ir mīlestība
un patveršos laimīgs
Semiramīdas gaisa dārzos
lai satiktu klusu pretīm nākošu
rudu persiešu kaķi
neaizmirstiet caurkritušus māksliniekus
pabarot ar vēsu alu
un ideju pievērsties arhitektūrai
un dumpinieciskiem garīgā semināra audzēkņiem stāstīt
ka arī dievs reiz bija jauns un iemīlējies
un cauri dzimtenītei traucās uz sava motocikla
lai vēl ir vasara
lai mazi bērni sprauž kareivjiem ziedus stobros
un cilvēks
ir
tumsai un gaismai
pelēks savienojums


* * *
pulkstens četros no rīta
viņa dus manos palagos tik mierīgi
šķipsna pār seju rāmi šūpojas no elpas
siltums rāms un mierīgs
iela aiz loga vēl nemostas
blokmāju actiņas aizvērtas
laime vēl klusa un nesatrūkusies
datora ekrāns vēl tikai miegaini slēdzas
pulkstens četros no rīta
vēl nebija diktors nolasījis vārdu
KARŠ
sapņos mans draugs
vēl meitu tur uz rokām
un šūpuļdziesmu dzied


* * *
dzīvē laivots dažādās upēs
vienmēr straujās
krāču pilnās
kurās mazā laiviņa
vienmēr uzskrējusi uz akmeņiem
dažreiz par mata tiesu no noslīkšanas
tām rāmajām vienmēr esmu metis līkumu
licies ka nebūs manam neprātam gana
un tad kādā klusā rītā
tu atnāci
klusā rāmā upe mana
un apviji mani
ar rāmu vilni
kā klusiem paliem palienu pļavās
es atrodu tagad tevī mieru
uguns deg rāmi tev ejot blakus un silti
kopā mēs dodamies saplūst ar jūru
ar sauli
ar putnu
debesu zilgmi

* * *
rīts pilsētu
pāršķeļ kā ābolu
un nav man laika
nakts pienāks
atpakaļ kā paisums
un nav man laika
mūžs aizskries
sekundes ātrumā
un nav man laika
starp citu
tavā blakus esošā
siltā elpā
viss mans laiks
elpo

* * *
nevienam tu nedrīksti rakstīt
nedrīksti jo neproti
neproti jo nemācījies
nemācījies jo nesaprati
nesaprati jo necenties
gāji garām domai un neiepazini
neiepazini jo neiemīlēji to
neiemīlēji to jo baidījies
iet garām pats sev
tāpēc negāji un nebiji laimīgs
nebiji laimīgs jo dzejolis šorīt
pavisam skumjš
pavisam skumjš
bez apzināšanās ka
nevienam tu nedrīksti rakstīt
par to
ka fregates debesīs
tevi joprojām meklē
meklē jo kāds
tevi mīl
tevi mīl nevarēdams
nevienam par to rakstīt
tāpēc joprojām raksta tāpat vien

* * *
paskaties vai gaisma nespīd man cauri
paskaties vai putni
vēl iekarina no rītiem debesis
pastāsti man par jaunākajām ziņām
no tās vietas
kur esi apstājusies ceļā
vai tur nav tā rāmā upe
vai tur nav tilts
vai uz tilta nav puisis
vai vientuļa laiva neslīd tam pretīm vēl
un laivas galā krauklis
vai puisis ieleca
vai tu satvēri roku
pirms tam
vai tas nebiju es
kas raudzījās bālu seju tavās acīs
un jautāja
paskaties vai gaisma nespīd man cauri
pirms mosties
pirms piekļaut miegā tavu augumu
pirms ielaist caur atvērtu logu rudeni
pirms apliet vasaras ziedus tējai
pēc tevis mīlēšanas mūžam

* * *
Velgas Kriles motīvs
cilvēki varētu būt kā mirdzošas būtnes
cilvēki uzvilktu laivām sārtās buras
cilvēki lai iepazītu laimi
neatteiktos no sāpēm
bet cilvēki ir tikai cilvēki
pat aiz žēluma nespējīgi
ieaijāt pēdējā miegā savu ienaidnieku
vai mīlēt tuvāko ar kabatā nepareizo pasi
dievs iespējams tāpēc tikai ir dievs
jo paņem tevi kritušu uz rokām
un nes pretīm gaismai un putniem
kurus vēl vakar tu šāvi
izklaides pēc
un cilvēkus atteicies mīlēt
baidoties par savu reputāciju
un to ka nevienam neesi parādā
tāpat kā neviens nav parādā tev
mest kapeikas pašam
savā ubaga tarbā
un ilgoties pēc miera
un vēja liepu lapās

* * *
nezinu kad satikšu tevi vēlreiz
tāpat kā dievs nezina
kad izglābs šo pasauli
tuvojas rudens
debesis vairs nav tik zilas
un karstums aiz loga ir mānīgs
drīz sekos lietavas
aukstums
ikdienas pienākumi
un tu zini
cik to mums ir daudz
tāpat kā pasaulei vienaldzības
pret divu cilvēku laimi
pret cilvēku vispār
šodien
kad neviens no mums nevar pateikt
kad mēs satiksim viens otru vēlreiz
vai vispār satiksim
es
zinu
vistumšākajos rītos
kur arī nebūtu
es modīšos
un
smaržošu pēc tevis

* * *
atnāc pie manis
kad beigsies šis karš
kur nodeg aiz nespēka aizvērtiem plakstiņiem
viss iespējamais un paliek tikai
neiespējamais
un namu tornīši paliek
un sfinksas tukšiem skumjiem skatieniem
namu fasādēs
un cilvēki aiz to sienām
ar tik pat aizvērtām sirdīm
un nesaprastiem gadiem
un pašu nožņaugtām laimēm
katrs savā nezināmā karā
no vienas sakāves uz otru
soļos rīt no rīta
katrs uz savu darbu
un darīs to
kas mums visiem krietniem ļaudīm jādara
jācieš klusu par šīm naktīm
kad atspulgs kliedz aizvērtā logā
atnāc pie manis
kad beigsies šis karš
apvij rokas ap maniem kaulainiem gurniem
pieliec savas lūpas manējām
klusi čuksti
rīt
kad saule izlaizīs ielas no ēnām
mēs neiesim atkal apprecēt savu vientulību

* * *
Es gribu tagad būt tā saules puķe
No vēl neskartiem laukiem
No vēl nebombardētām pilsētām
No vēl būrīsos neieslodzītiem sapņiem
No vēl melnas zemes
Svaigas un auglīgas
Kā mīļotās klēpis
Silts un gaidošs
Es gribu būt tā saules puķe
Pat tad ja laukā palikusi viena
Kur plosās visas pasaules uguns
Un mans draugs kur neapbedīts dus
Par manu brīvību
Es gribu tagad būt tā saules puķe
Pret kāpurķēdi izslējusies
Sēkla krīt no manis
Pret uzartu zemi
Tātad
Dzīvību

* * *
ja tu gribēsi būt pats
ja tu gribēsi būt brīvs
ja tu gribēsi būt īsts
netici Paulo Koelju
pasaule sadosies rokās
lai tev nepalīdzētu
tā kliegs pie tavām namdurvīm
tā draudēs tavos sociālajos tīklos
tā lūgsies un ienīdīs tevi
tā stāstīs par pienākumu ciest
un būt nelaimīgam
par upurēšanos vai to
ka atliec uz rītdienu
rīt mēs tev ļausim
šodien ne
šodien kā rakstīts kādā citā
mīļā man dzejolī tā kliegs
nāc un gulies mums apakšā
es jums nevaru teikt
ka tāpēc jūs būsiet laimīgāki
ne to
ka tas padarīs laimīgākus citus
un pilnīgi noteikti to nesapratīs
bet šorīt tu izej rasā
kājām basām paraugies austošā saulē
pār tava geto blokmāju mugurām pienāk rīts
sevi mīlošs
izvēlē brīvs
krāsās īsts
un klusi čukst tev
sarežģītais zvirbulēn Nebaidies
laidies kokos
čivini
cilvēkam aiz loga tur jāzin
reiz atkal būs siltāks


* * *
kas ir vajadzīgs
lai cilvēku sauktu par cilvēku
it kā nekas
tikai vārds
kas pie tevis atnāk
brīdī kad šķērsojis robežas
vai izkāpis krastā no mazas laiviņas
vārds kas atstājis aiz sevis visu
vārds aiz kura ir sabombardētas mājas
zeme kas ir izdegusi no uguns
necilvēki kas nogalina
sapni par laimi
par mieru
par cilvēku
Tas vārds vienā rītā
stāv pie tavām durvīm
ar somu ar maisiņu
ar bērniem
ar to kas bieži tikai mugurā
nobijies un vajāts
un saka
Labdien mani sauc
Ahmeds, Laila, Irina, Ibrahims Andrejs Juris Montuja Dainis
man vajag palīdzību
tas kā tu
atbildēsi uz šo jautāju
šodien atvēris durvis
iespējams ļaus atrast atbildi
uz uzdoto jautājumu
kas
ir vajadzīgs
lai cilvēku sauktu par cilvēku

* * *
cilvēk
kad vēlies savu taisnību vicināt
kā karogu
cilvēk
pagaidi
aizskaiti līdz desmit
aizvēris acis un lūpas
pagaidi cilvēk
kad atvērsi acis
pajautā sev
vai tu tai vēl tici
vai tu tici cilvēkam
kas vēlas taisnību vicināt kā karogu
savu


* * *
kā pagriezties pretīm savai laimei
vienkārši
tu to vari sākt tieši no šodienas
par pazeminātu cenu
pirmo trīsdesmit minūšu laikā
piezvanot operatoram
un nosaucot maģiskos vārdus
es esmu laimīgs
ko jūs no tā iegūsiet
iespējas ir divas
pirmā
jūs uzrakstīsiet grāmatu
kurā sniegsiet laimes pilnas mantras
par to kā jūs kļuvāt laimīgs
ka nopērkot šo grāmatu
pirmo 30 minūšu laikā
Top SHOP online tā būs apveltīta
ar puscenu un bonusā video ar vingrinājumiem
pilnai laimei
otrā
tu katru rītu
sasildīsi viņas aukstās pēdas
izmukušas no sedziņas