Pieminot Gvīdo Augustu

 

(1932.24.V - 2022.26.X)

 

Vairums ļaužu, varbūt izglītības vai izdomas trūkuma dēļ, nespēj aptvert, ka māksla nav nedz arods vai prasme, nedz tehnika vai skaista bilde. Būtībā, māksla ir rūpīgs un stingrs intelektuāls meklējums, kas mēģina izteikt kaut ko nozīmīgu par pasauli.

Gvīdo Augusts rokās tura no kartona izgrieztu pūci savā darbnīcā pie gleznas Revolūcijas spektri.
 

Aizvadītā gada oktobrī Gvīdo Augusts aizgāja aizsaulē, cilvēks, kurš iemiesoja estētisko garu un kas bija izcils mākslinieks un intelektuālis. Savā, vairāk nekā sešdesmit gadu karjerā, kurā iekļāvās glezniecība, grafika, ilustrācijas un pat tēlniecība, viņš radīja iespaidīgu darbu klāstu, kas atspoguļoja viņa dzīvi kā Amerikas latvieti un pasaules pilsoni. Bieži ietverot un apvienojot ezoteriskas, tautiskas un mitoloģiskas tēmas, ar savas otas biezo un ekspresīvo stilu viņš radīja krāšņas un spilgtas gleznas, kuru enerģija tikpat kā lēca pretī no audekla. Viņa gleznās neredz iespaidus vai spožus attēlojumus, bet gan cīņu ar dzīves nozīmi, identitāti, morāli, mākslu un modernismu. Gvīdo Augusta darbi ir izstādīti galerijās un muzejos, un ir reproducēti avīzēs, žurnālos un grāmatās. Viņš ir intervēts radio un televīzijas raidījumos. Viņa gleznas un grafiskie darbi ir atrodami publiskās un privātās kolekcijās, šeit un ārzemēs.

Gvīdo Augusts bija patriotisks Amerikas latvietis, kas ņēma aktīvu dalību savas kopienas politiskajā un kultūras dzīvē. Kā universitātes students, viņš piedalījās ALJAs dibināšanā un bija tās valdē. Viņš lasīja lekcijas jaunatnes dienās un organizēja antikomunistiskas izstādes un pasākumus.

Kā latviešu mākslas vēstures speciālists, viņš piedalījās lekciju turnejās uz visiem lielākiem latviešu centriem – Kanādu, Angliju un Austrāliju, un bija populārs lektors 2×2 un 3×3 nometnēs. G. Augusts strādāja arī kā redaktors un autors literārajam žurnālam Jaunā Gaita. Vairākus gadus viņš bija redaktors izdevumam Ziemeļkalifornijas Apskats. Kā žurnālists viņš bieži rakstīja par mākslu, teātri un literatūru un vienmēr mēģināja atbalstīt un veicināt citu mākslinieku darbu, rīkojot izstādes, kas bija veltītas latviešu māksliniekiem. Viņš bija aktīvs Laimoņa Siliņa, Sanfrancisko Mazā teātra atbalstītājs, skatuves dekorators un konsultants. Sastrādājoties ar Kalifornijas Universitātes filmu arhīvu, G. Augusts gādāja par to, lai tiktu iesūtītas un rādītas filmas no okupētās Latvijas 1970. un 1980. gados.

Būdams ilggadīgs Zinaīdas Lazdas piemiņas fonda vadītājs, G. Augusts rīkoja arhīvu izstādes, lekcijas, dzejas vakarus un priekšnesumus, lai veicinātu latviešu kultūras dzīvi Sanfrancisko līča apkaimē. Viņš atbalstīja kultūras apmaiņas pasākumus ar okupēto Latviju laikmetā, kad šāda rīcība tika uzskatīta par kontroversiālu un bīstamu aukstā kara un komunisma draudu dēļ. ZLPF vadīšanas laikā viņš bija producents un režisors filmai par Zinaīdas Lazdas dzīvi, kas ir viena no ļoti retajām Amerikas latviešu filmām no šī laika posma.

G. Augusta izdevniecība Gvīdo Press no jauna izdeva kā maztirāžas izdevumus kultūrai svarīgas grāmatas, kā arī vēsturiski nozīmīgus oriģināldarbus, tā lai tie būtu pieejami vēsturniekiem. Viņš sagādāja ilustrācijas latviešu organizācijām, vēsturnieku Edgara Andersona un Andrieva Ezergaiļa grāmatām, kā arī dzejnieku Ulža Bērziņa un Jura Kronberga grāmatām. Savam draugam prof. Edgaram Andersonam G. Augusts palīdzēja ar Latvju enciklopēdijas sagatavošanu, sagādājot viņam ilustrācijas un rakstus. Kad Vatikāns atzīmēja Latvijas kristianizēšanas 800 gadu jubileju, tad prof. Edgars Andersons uzaicināja G. Augustu braucienā uz Vatikānu, kur pāvests Jānis Pāvils II viņus personīgi uzņēma. Pēc prof. Andersona pēkšņās nāves, G. Augusts uzņēmās vadīt latviešu 1989. g. eks­pedīciju uz Tobago salu.

Pēdējos aukstā kara gados G. Augusts strādāja ar Jules G. Zonn aģentūru, lai veicinātu humānās palīdzības sūtīšanu uz Latviju. Šai laikā viņš bija galvenais Zonn aģentūras latviešu pārstāvis ASV.

G. Augusta filantropiskais darbs turpinājās arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Kā Puzinas fonda vadītājs viņš strādāja ar Latvijas mākslas akadēmiju Rīgā, lai nodrošinātu stipendijas tās izcilākajiem studentiem. Kā Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas testamenta izpildītājs un viens no Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda aizbildņiem ilgus gadus viņš pārzināja stipendiju piešķiršanu vairāku simts tūkstošu dolāru apjomā ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu māksliniekiem un rakstniekiem.

Kā vēstures, senlietu un vecu grāmatu patiess cienītājs G. Augusts sev izveidoja plašu bibliotēku un personīgo arhīvu par latviešu mākslu, kultūru un dzīvi trimdā. Pateicoties viņa darbam, ir tikuši saglabāti neskaitāmi vēsturiski dokumenti un vēstules, kas bez viņa uzmanības un apņēmības būtu aizgājuši zudumā. Viņš gādāja par to, lai attiecīgie materiāli tiktu nodoti Stenforda un Hārvarda universitātēm, un aizsūtīja uz Latvijas muzejiem un arhīviem plašus literārus krājumus.

Sabiedrisks un harizmātisks, Gvīdo Augusts bija spilgta, dinamiska un neaizmirstama personība. Toties, savā personiskā dzīvē, viņš bija atturīgs, pat noslēpumains, un palīdzēja gaismā celt citus māksliniekus, bet pats atteicās no ievērības, sumināšanas vai godalgām. Vislabāk viņam patika laiku pavadīt ceļojot ar savu ģimeni, ielūdzot vakariņās pie sevis un ģimenes labākos draugus un paziņas un nododoties savai mākslai. 2005. gadā G. Augusts pārcēlās uz dzīvi Oregonā. Viņa aiziešana atstāj mums lielu un neaizpildāmu tukšumu, bet viņš mūs mierinātu ar vienu no saviem mīļākajiem latīņu valodas teicieniem „Ars longa, vita brevis.”

 

        Lelde Gilmane

 

Raksts ņemts no avīzes Laiks (2023.14-20.I).