Rolanda Bula

 

SARKANĀS KURPES

Kriminālkomēdijas scenārijs

 

1. epizode

Policijas iecirkņa kabinets. Izmeklētājas Guntra un Madara dzer kafiju.

Madara: Rīta sapulce bija murgs! Kā tev patīk priekšnieka ideja iemitināt šajā kabinetā jauniņo operu? Tev, mūždien strādājošai, uz kakla puņķains tirliņš no koledžas? Kur taisnība?

Guntra: Taisnība ir kā zelta ābols pasakā, neviens nav redzējis, tikai leģendas. Tas puikiņš atnāks, atzvelsies krēslā un sāks man prasīt, kā burtus ābecē sauc. Nāksies ierādīt vietu.

Madara: Puisis esot lecīgs. Viens, divi, uzkāps uz galvas, rīt mūs sauks par tantēm. Teicis, ka iemācīšot mums jaunu štāba kultūru.

Guntra: Paskatīsimies, kurš kuru mācīs. Viņam būs jāsaprot, kas meža valdnieks.

Veras durvis, kriminālpolicijas priekšnieks ieved jauno kolēģi.

Priekšnieks: Labrīt, dāmas! Atvedu jums jauno virsnieku. Jurģis Žiperis. Lūdzu cienīt un mīlēt.

Izmeklētājas: Labrīt, priekšniek!

Priekšnieks: Labi, Žiperi, jaukās kolēģes tev visu pastāstīs. Tu paļaujies uz dāmām. Kabineta saimniece – izmeklētāja Guntra Apse, bet otra dāma ir Madara Oga. Varēsi teikt: kā mežā sauc, tā atskan.

Priekšnieks aiziet.

Jurģis Žiperis: Priekšnieks jau teica, es esmu Žiperis. Uzreiz piekodinu, ka pēc smēķiem vai bulciņām neskriešu. Un kur es varu nolikt savas lietas?

Madara: Redze tak tev noteikti laba, dēliņ, ne tā kā mums, vecām kūkām. Eku brīvs krēsls.

Guntra: Policijas koledžā civiltiesības mācīja, vai ne? Tad iedomājies līniju, kas sadala telpu uz pusēm. Manā pusē būs kabinets G, tavā pusē, Žiperi, kabinets Ž. Manā pusē šis galds, tev tas mazais. Man labais krēsls, tev tas. Šis skapis mans, kurpju plauktiņš stūrī tavs. Logs manā pusē, bet tev būs tiesības skatīties pa to. Durvis ir servitūts. Seifs… Seifs būs manā pusē. Tev tas jāpārstumj.

Žiperis: Skaidrs. Es redzu, ka kabinetam Ž pienākas 20 cm palodzes. Vai es tur varēšu nolikt kādu puķīti?

Guntra: Mēs tev uzdāvināsim kaktusu. Uz sālsmaizi.

Madara it kā nicīgi pastumj uz Žipera pusi kafijas krūzi. Guntra papildina saldumu trauku un pabīda tuvāk kolēģim. Visi bauda kafiju.

 

2. epizode

Lauku mājas. Virtuvē sēž Smuidris, 19 gadus jauns, tusnīgs puisis, ēd pankūkas un skaipā runā ar vectēvu.

Smuidris: Sveiks, vecotēv! Nu re, tu tiki galā, bet baidījies braukt. Kā tur Skotijā? Kā tavs vecais draugs?

Vectēvs: Oi, to baidīšanos par lidošanu negribu atcerēties! Toties iznākums ir puķīt rozīt, olalā. Draugs saka, lai palieku uz dzīvi. Bet es jau nevaru saimniecību tev uz pleciem pavisam uzvelt. Kā tur mans fordiņš, neesi vēl notriecis?

Smuidris: Tu ko, vecotēv, es tikai uz veikalu pēc maizes aizbraucu, vairāk nekur. Kaut ko tev te padaru, piekārtoju.

Vectēvs: Skaties, nepiekārto par daudz, ar mēru. Es tev atstāju saimniecības naudu, kā jau sliņķim bezdarbniekam. Grūbu burkā puspensija noglabāta, tērē ar jēgu.

Smuidris: Paldies, paldies, jā, es ar prātu.

Vectēvs: Tev jau visādi prāti, no rīta viens, vakarā otrs. Vieglu naudu gribas.

Smuidris: Vecotēv, nauda ir vislabākā lieta, kas var notikt ar cilvēku. Es ļoti gribētu, ka man tā gadītos.

Vectēvu fonā kāds sauc, abi atvadās. Smuidris metas pie plauktiem meklēt grūbu burku, atrod, izņem naudu, skaita. Fonā radio dzirdama reklāma par to, ka labi apavi ir cilvēka vizītkarte.

 

3. epizode

Mazpilsēta, Smuidris ar vecu Fordu brauc garām bankomātam, auto novieto pagalmā blakus ēkai ar uzrakstu „Lombards”. Smuidris skatās uz savām nonēsātajām botēm, ieiet apavu veikalā. Izvēlas koši sarkanas botes. Pēc tam paēd kafejnīcā, iet uz naktsklubu, tur aizrautīgi dejo uz skatuves, apkārtējie fotogrāfē, turklāt tā, ka fotogrāfijā varētu būt redzamas Smuidra kurpes.

 

4. epizode

Nakts, nepabeigtas privātmājas pagalms ar lielu, salijušu smilšu kaudzi. Pie garāžas piebrauc vecais Fords, izkāpj Smuidris, uz galvas kapuce, saules brilles, kājās sarkanās kurpes. Atver vaļā atstāto pagrabstāva lodziņu, ietusnī iekšā. No ārpuses redzama kabatas luktura gaismiņa. Skats garāžā: uz plauktiem elektroinstrumenti. Smuidris attaisa durvis no iekšpuses, nes uz auto elektroinstrumentus, atgriežas pie augstāka plaukta. Pieliek tabureti ar dermatīna virsu, uzkāpj, bet ieņaudas kaķis. Smuidris mūk, ielec auto, atpakaļgaitā iebrauc smilšu kaudzē. Smiltīs paliek iespiests auto numura nospiedums. Auto aizpukšķinās pa ielu.

 

5. epizode

Rīts. Policijas iecirkņa priekšā. Guntra, Žiperis un eksperts iesēžas auto.

Žiperis: Es pat nepaspēju kabinetā Ž krēslu iesildīt, kad jau jāskrien pa galvu un kaklu uz pirmo izsaukumu.

Guntra: Iegaumē – policija nav grāmatvežu kantoris, kur klusumā ar mušām apspriesties.

Eksperts: Jā, mēs nesēžam dīkā, mēs izlemjam cilvēku likteņus.

Žiperis: Vēl viens prātvēders.

Piebrauc pie apzagtās mājas. Sagaida nervoza kundze.

Kundze: Beidzot! Labrīt! Es te klusi salstu, bet jūs nebraucat un nebraucat.

Guntra: Labs rīts! Vecākā inspektore Apse. Vai parādīsiet nozieguma vietu?

Visi ieiet garāžā, Guntra pamana apavu pēdu uz taburetes.

Guntra: Oh, kas par skaistu pēdiņu! To protokolā aprakstīšu kā pēdējo. Žiperi, pasargā, lai kāds neizbojā pierādījumu.

Guntra raksta protokolu, eksperts strādā pie loga, Žiperis aizmirstas, paiet malā. Saimniece kāpjas atpakaļ, apsēžas uz taburetes ar „pēdu”. Guntra pagriežas, sastingst.

Guntra: Inspektor! Žiperi! Es kaut ko lūdzu!

Žiperis apjūk, iziet ārā. Iznāk pārējie, Guntra dusmojas. Žiperis kāpjas prom, apsēžas malā, ierauga auto numura nospiedumu.

Žiperis: O, man ir deserts!

Guntra: Man gribējās teikt, ka tev ir meningīts, bet šitas tiešām – deserts.

Guntra saimniecei: Redziet, kāda mums acīga jaunā maiņa!

Saimnieces sejā apbrīna.

 

6. epizode

Kabinets. Guntra un Žiperis strādā, ienāk Madara.

Madara: Ienācu pateikt, ka atvedu ekspertīzes. Atstāju kancelārijā. Varbūt kafiju?

Kā jaunajam kolēgam no kabineta Ž veicās pirmajā izsaukumā?

Guntra: Sākumā visu salaida ķīselī, pēc tam viņam paveicās, tagad būs varonis. Kā jau operiem pieņemts.

Žiperis: Labāk būtu, ka vecākā kolēģe no kabineta G kādu padomu iedevusi, lai neiebraucu auzās. Tā jau mani citi operi apceļ, ka esmu spiests sēdēt izmeklētāju stāvā.

Madara: Kas tad tevi spiež!? Pirmkārt, tevi nevar saspiest – pārāk plāns. Otrkārt, te nav nekādi spaidu darbi. Vari tak iet.

Guntra: Žiperi, tavs viedoklis mūs nemaz neinteresē. Un vispār…

Guntra atver atvilktni, izņem adatu krimināllietu šūšanai, noliek uz galda.

Madara: Ar šito adatu viņa dur zem nagiem.

Žiperis: Es tādu diskrimināciju necietīšu! Kaut kāds matriarhāts, ne policija!

Guntra no atvilktnes izvelk elektrisko spirāli, noliek blakus adatai.

Madara: Ar šito mēs varam izveidot tādu frizūru, kādu vien gribēsi!

Žiperis: Kāpēc man nav vārda brīvības! Iedomājušās…

Guntra atver otru atvilktni, uz galda noliek āmuru un naglu.

Žiperis: Man trūkst vārdu!

Madara un Guntra: Ideāli!

Visi dzer kafiju, Guntra izvelk konfektes, visi kāri ēd. Madara aiziet. Pauze.

Žiperis: Guntra, tu man palīdzēsi? Paklausies, ko es plānoju, pasaki, vai labi. Tā gribētos atklāt to zādzību, lai pirmā lieta ir izdevusies.

Guntra: Hm. Labi. Klāj vaļā, Šerlok.

Abi spriež, pēc tam Žiperis zvana pa telefonu.

Pēc brīža. Guntra: Kā tad veicas?

Žiperis: Uhā, paldies, paldies, paldies! Tūlīt būs rokā! Auto numurs reģistrēts vecam Fordam, gandrīz no Otrā pasaules kara, 1987. gads. Fordiņam ir pat antīkā auto statuss, pieder vienam opim, arī simts gadus vecam. Aušu kājas viņu apciemot.

 

7. epizode

Pilsēta, diena. Lombardam tuvojas Smuidris ar somu, rokās viens no zagtajiem elektroinstrumentiem. Lombards atrodas vienstāva mājā, viena ieeja no ielas. Smuidris ieiet priekštelpā, durvis pa labi ar uzrakstu „Zelts un sudrabs”, pa kreisi durvis ar uzrakstu „Elektropreces”. Smuidris ieiet pa kreisi, pēc brīža iznāk varen apmierināts, ar tukšu somu padusē.

 

8. epizode

Vectēva māja. Smuidris pa telefonu runā ar draugu, televizorā pārraide par narkotiku karteļu peļņu.

Smuidris: Jā, jā visas meitenes tai klubā bija autā no manām kurpēm. Senāk pāķi brauca uz Rīgu iztaisīties, tagad otrādi. Es te jūtos nereāli kruti. Šajā čuhņā es varētu pat narkotu tirgot, neviens ments nesaprastu, te dzīvo vienā dieva ausī, kā pirms krustnešiem. Varētu miltus kā koku tirgot, bet nebūs lauku ģimnāzistiem naudiņa. Ja dabūtu marihuānu. Tai klubā viens jautāja, vai nav.

Smuidris skatās pa logu. Pauze. Fonā „narkotiku filma”.

Smuidris: Zini, man tagad vairs nav laika. Rīt piezvanīšu.

Smuidris vectēva dārzā vāc dažādas augu lapas. Atnes, saburza, žāvē cepeškrāsnī, appūš ar insektiem domātiem aerosoliem. Pēc tam atvilktnēs, atrod folijas rulli, fasē žāvējumu folijā. Vakarā brauc uz klubu. Klubā pārdod „narkotikas”.

 

9. epizode

Kabinets. Žiperis pratina ļoti jaunu meiteni, kurai acīmredzami patīk jaunais policists.

Žiperis: Un tad jūsu mamma izsauca policiju?

Meitene: Nu jā, man bija ļoti slikti, lai gan es tikai ievilku pāris dūmu. Klubā arī nebija labi, nevienam nebija labi, bet tā jau laikam jābūt. Taču – kad atnācu mājās, ui, pavisam apdullu. Mamma man kabatā atrada vienu vīstoklīti, kliedza kā traka, izsauca policiju. Narkotikas ir briesmīga lieta, tā ir, pirmo reizi pamēģināju, gandrīz nomiru.

Žiperis: Man jūs jāapbēdina. Mūsu krimināliststo vīstokli sūtīs uz ekspertīzi, bet jau tagad viņš var likt galvu ķīlā, ka esat apmuļķoti. Vīstoklī ir kaut kāda lapu tējiņa, marihuāna tā nav. Atgriezīsimies pie tā puiša pazīmēm. Vai tiešām nekā īpaša?

Meitene: Tur bija puskrēsla, seja kā seja, augums kā augums. Es jau visu pateicu.

Žiperis: Labi. Man vajadzētu jūsu pases datus.

Meitene: Vai, man īstā pase pie mammas. Es paņēmu potēšanās pasi. Derēs?

Žiperis savaldzināts: Jā, jā.

Abi vēl ko pārmītu, bet Guntras klātbūtne traucē. Meitene aiziet.

Guntra: Vispār jaukās liecinieces personas datus var pārbaudīt personu datu pārlūkā, vai ne?

Žiperis: Ja jūs nemaisītos manā darbā, cienītā no kabineta G, es…

Guntra attaisa atvilktni, izņem lielo adatu, noliek uz galda.

Žiperis: Klusēju, klusēju.

Abi strādā.

Žiperis: Oi, kas tas par kāpostu uz mana loga?

Guntra: Tas nav kāposts, tas ir kaktuss. Dāvana no manis un Madaras tev sālsmaizei. Neaizmirsti aplaistīt, bet reti un ļoti maz. Lēns augs.

Žiperis: Paldies! Klau, kā man sameklēt to tipu no kluba? Vakar tur videokameras nedarbojās.

Guntra: Man te ir svarīgākas darīšanas. Rakstu paskaidrojumu. Viens krimināllietas figurants uzrakstīja žēlabu prokuroram. Manu darbību rezultātā viņam gandrīz nomiris kaķis.

Žiperis: Tev tas kaķis svarīgāks par kolēģi?

Guntra atver atvilktni, izņem elektrisko spirāli.

Žiperis: Klusēju.

Guntra: Skaistā meitene teica par tām sarkanajām kurpēm. Nevienam tādas nav. Pēc tām arī meklē.

Žiperis: Ā! Kā es neatjēdzu pats! Jāmeklē viņas un viņas draugu profilos internetā. Varbūt kāds ir ielicis vakardienas bildes, vai ne?

Guntra: Nu re, tātad tev nav amēbas līmenis.

Žiperis dusmīgs, Guntra izņem āmuru.

 

10. epizode

Vectēva māja. Smuidris cep pankūkas, fasē foliju lapiņās miltus. Fonā filma, saruna par „vieglas naudas” paņemšanu. Pagalmā iebrauc policijas auto. Smuidris panikā. Pie durvīm klauvē, ienāk Žiperis un policijas inspektors.

Inspektors: Labrīt! Iecirkņa inspektors Būdiņš.

Smuidris saņemas: Kā, kā? Sūdiņš?

Inspektors: Ak, cik asprātīgi! Pankūku virtuozs atradies!

Žiperis: Inspektors Žiperis. Šī māja pieder Oto Veltnim, tas fords zem nojumes arī. Kur ir Oto Veltnis? Kas esat jūs?

Smuidris: Oto Veltnis aizbrauca uz mēnesi pie jaunības drauga. Es esmu kaimiņš, Jānis Bērziņš. Pieskatu māju.

Žiperis: Labi, ka ne Pēteris Pētera dēls. Domā, ka mēs nepaskatījāmies datu bāzēs? Tur arī tavs foto, Trīcvaidziņ. Tu esi Smuidrītis, Oto mazdēls no Rīgas.

Inspektors: Rīgā klusiņš, nekur neesi zīmējies, bet te iedomājies būt galvenais ērglis kārklu krūmā?

Smuidris: Jūs, lūdzu, sēdieties! Man nav ko slēpt, es uzvedos godīgi.

Inspektors: Ne mums sēdēt, bet tev. Es par ķurķi. Un krēsls ar miltiem.

Policists noņem foliju no galda, lai uzklātu uz krēsla, atklājas sagrieztās folijas kvadrātiņi.

Žiperis: Oho! Te jau izskatās pēc manas pirmās gaišās lietas.

Iecirkņa inspektors skatās uz miltu paku, pagaršo fasējuma balto pulveri.

Inspektors: Nē, Žiperi, nesanāks. Klau, dēliņ, tev jau divas reizes palaimējies izsprukt no kriminālprocesa. Bet mēs zinām par urbjmašīnām. Tava laime, ka īpašnieks paņēma atpakaļ iesniegumu, jo tos verķus pats darbā pievācis. Mēs zinām arī par tavu narkodīlera karjeru klubā. Priecājies, ka tās nebija īstas narkotikas. Trešo reizi riskēt neiesaku. Un atceries, ka vectēva auto tev ļoti zīmīgs. Tāds briesmīgi jānomaskē, lai kur līstu. Tavu fizionomiju tagad esam apskatījuši klātienē. Tāpēc ar tiem miltiem labāk nesāc. Brauc atpakaļ uz megapoli.

Žiperis: Jā, izcep pankūkas un brauc. Ja nē – mēs vēl tiksimies.

Smuidris: Uz neredzēšanos!

Inspektors: Nav nekādas vajadzības. Sveiki!

 

11. epizode

Vectēva mājā Smuidris cep pankūkas. Fonā televīzijas ziņas, ka noziedznieki bieži maskē savas automašīnas. Pēc tam ziņas par ātrās adīšanas čempionātu, kur „apadītas” automašīnas. Smuidris iet pie ekrāna, redz ar adījumiem dekorētu auto. Puisis aizmetas uz bēniņiem, staipa vecāsmātes tamborējumus un zeķubikses. Pēc tam runā ar draugu pa telefonu.

Smuidris: Ta ko man tie menti var izdarīt, es taču neesmu muļķis. Maska, cimdi, vecātēva praķis – es par visu domāju. Noraušu piķi, atvēršu kādu kefeni, nāksi ciemos pankūkas ēst.

Saruna noklust, Smuidris ēd pankūkas, skatās filmu par aplaupīšanu, konspektē.

 

12. epizode

Guntras kabinets, ieradies lombarda īpašnieks ar videoierakstu par laupīšanas mēģinājumu. Ap datoru Žiperis, Guntra, Madara, pāris policistu.

Policists: Es nomiršu aiz smiekliem. Paklau, palaid vēlreiz to ierakstu.

Datora ekrānā videokameru ieraksts, kur sākums – pa vientuļo ielu tuvojas vecais Fords. Tālāk kā „realitātē” Fords apstājas pagalmā pretim ēkai, Smuidris maskē ar segām auto, iet uz lombardu, rokās soma. Šai laikā lombardā pārdevēja caur atvērtām durvīm sauc otras nodaļas pārdevējai.

Pārdēvēja: Klusais laiks, neviens nenāks, ejam uz atpūtas istabu.

Otra pārdevēja: Kafiju jau iebēru. Es tūlīt.

Pārdevējas iet pie iekšējās priekštelpas, aizslēdz durvis uz savām nodaļām, paliek vaļā tikai durvis uz ielu. Pie mājas parādās Smuidris, no somas izvelk un uzstiepj uz sejas zeķubikses, uzrauj mugurā vectēva vamzi, cimdus, izņem paštaisītu nūju. Kurpes gan tās pašas sarkanās. Smuidris atrauj lombarda durvis, ielec priekštelpiņā, rauj vaļā durvis pa labi ar uzrakstu „Zelts, sudrabs.” Tur ciet. Smuidris apjucis, rausta durvis. Pauze. Apgriežas uz otru pusi, tur arī ciet. Pauze. Smuidris izskrien no lombarda, brauc prom.

Policisti skatās ierakstu, smieklu dēļ nespēj komentēt.

Lombarda īpašnieks: Jums tik smiekli, haha. Ja es vakar šo ierakstu netīšām nepamanītu, i gailis pakaļ nedziedātu. Pārdevējas … Labi, ka dzēra kafiju, citādi...

Guntra: Oi, šis bija skarbi. Jā, Treja kungs, mēs domāsim, ko darīt.

 

13. epizode

Kabinets, Žiperis sazīmējis shēmas, ik pa brīdim grib ko prasīt Guntrai, kolēģe aizņemta, taču jūt Žipera vēlēšanos runāt un izliek uz galda jau pēdējo argumentu – āmuru un naglu. Beidzot abiem atelpa.

Guntra: Nu, plāns ir gatavs?

Žiperis: Uh, ja man izdotos!

Guntra: Šķiet, tu jau uzplečos nākamajai pakāpei caurumiņu esi izurbis.

Žiperis: Paldies par atbalstu, redzu, ka tavam sarkasmam nav gala. Glums gan tas Smuidris.

Guntra: Jā, nopietns noziedznieks.

Ienāk kriminālpolicijas priekšnieks.

Priekšnieks: Vai plāns ir gatavs? Žiperi, visas cerības uz tevi.

Žiperis aizrautīgi stāsta priekšniekam plānu, tas klausās, pārbauda, vai kaktuss apliets.

Priekšnieks: Labi, labi, darbojies. Ministrs arī uz tevi cer.

Priekšnieks aiziet, Guntra ar Žiperi dzer kafiju.

 

14. epizode

Vectēva mājas pagalms, Smuidris rosās. Garām slāj nošņurkušais Etiķis.

Etiķis: Ei, te ir kāds?

Smuidris: Sveiki! Kas vajadzīgs?

Etiķis: Ta nekas, auto uz ceļa nomira. Iešu uz pilsētu. Ko dari, jaunskung?

Smuidris: Niekojos, kaplējos pa vecātēva dzelžiem.

Etiķis: Dzelži smagi un lēti. Es meklēju, kur vairāk atlec.

Smuidris: Kur tad atlec?

Etiķis: Hm, par to varam papļāpāt. Lūgšu mani saukt par Veco Etiķi.

Abi dzer alu, Etiķis kaut ko stāsta. Dzirdams: lauku mājas; pagrabstāvs; saimnieki tikai brīvdienās; pilns ar labām mantām.

 

15. epizode

Policijas kabinetā Etiķis runā ar Žiperi. Guntra vēro.

Etiķis: Šito nekaunību! Sarunāja ar mani parīt iet uz rebi, bet pēc tam klausos, ka draugam pa telefonu lielās: braukšot šodien un viens. Ja man tas autiņš būtu darba kārtībā, tad tak es pats!

Žiperim kāds piezvana, Guntrai arī, viņa aiziet prom no kabineta, Etiķis zog no galda Guntras mandarīnus, sabāž kabatās. Žipera saruna beidzas, viņš pliķē pa plecu Etiķim.

Žiperis: Labi, tu visu izdarīji kā filmās. Tagad cilpo. Es došu ziņu.

Etiķis iziet, stāv kāpņu augšgalā, tūlīt kāps lejā. Apakšā parādās Guntra, kura kāps augšā. No Etiķa caurajām kabatām pa bikšu starpu sāk velties sazagtie mandarīni. (Pauze.) Guntra ienāk kabinetā ar mandarīniem rokās, iemet tos papīrgrozā.

 

16. epizode

Policijas auto brauc pa šauru lauku ceļu gar krauju. Pretim ceļu aizšķērso vecis ar veloratiņiem, kuros siena kaudze. Vecis apstājas. Policisti: iecirkņa inspektors un Žiperis izkāpj.

Inspektors: Sveiki! Onkul, kā mūsu transportiem izmīties?

Onkulis: Sveiki! A nekā, vai nu viens, vai otrs. Es jau tik āzējos, garām tiksiet, pabraukšu malā. Jūs man varētu tos ratiņus aizvest, vau, tur augšā un vēl pa labi.

Inspektors: Onkul, nav problēmu, bet mēs te daudz nevaram zīmēties. Tavu kravu varam vēlāk pieāķēt un aizvest. Der?

Onkulis: Kaut no rīta. Kaut ko vaktēsiet?

Žiperis: Onkul, nevienam nevar teikt, ka mēs te slapstamies. Sarunāts?

Onkulis: Kāda runa! Tad jums tas siens noteikti jāatvelk, man par smagu.

Policisti pabrauc zem koka, augšā kraujas malā mājiņa. Onkulis aiznesas uz savu māju, pēc kāda laika jož uz medību tornīti lauka malā, līdzi bise, tālskatis, termoss.

 

17. epizode

Onkulis ar tālskati pēta notiekošo. Policijas inspektors smērē maizītes, Žiperis uzvelk divas bruņu vestes, skrien vakara krosu. Atskrien, abi vakariņo. Žiperis pēta savu plānu uz liela tapetes gabala otras puses. Satumst. Policisti aizmieg. Nakts. Augšā pa ceļu uz māju ar Fordu brauc Smuidris. Onkulis tornī pamodies no auto gaismām, policisti apakšā guļ. Smuidris iebrauc mājas pagalmā, izkāpj jau ekipējumā: maska, cimdi, lauznis, cits praķis un sarkanās kurpes. Smuidris atlauž garāžas durvis, pačīkst, jo uz kājas uzmet lauzni. Nes ārā mantas, liek bagāžniekā. Onkulis tornī uztraucas, bet poliči guļ. Smuidris staigā, skatās, ko vēl nozagt. Ierauga kraujas malā batutu, sāk lēkāt. Lec, lec, tad krīt batutam garām, spiedzot piezemējas lejā siena ratiņos. Poliči atver acis, lec laukā no auto. Smuidris siena ratiņos iztēlē redz, ka viņš lēni palecas vēl vienu reizi un pieķeras… pie cietuma restēm, aiz kurām redz vēl vienu Smuidri, kurš cietuma ēdnīcā cep pankūkas.

 

18. epizode

Kabinetā sēž Guntra un Madara. Atveras durvis, tajās laimīgais Žiperis. Klusi lavās uz savu vietu, apsēžas, apskata galdu, ierauga kniepadatas, palecas, paskatās sev zem dibena, uh, nē, uz krēsla kniepadatu nav. Kolēģes notiekošajam uzmanību nepievērš. Žiperis atslābst, bet tad paskatās tieši sev priekšā: zem stikla ir laikraksts, kurā samainīti virsraksti un fotogrāfijās redzamajām sejām uzlīmētas viņa fotogrāfijas. Virsraksti: „Valsts prezidents sveic ģenerāli Žiperi ar augsto apbalvojumu”; „ASV vēstnieks izsaka pateicību Jurģim Žiperim”; „Žipera kungs iesniedzis Saeimā priekšlikumus likumu grozījumiem”. Žiperim acīs aizkustinājums, grib ko teikt, bet Guntra izvelk no atvilktnes adatu. Žipera smaidiņš kļūst nekaunīgs. Guntra un Madara saskatās, Madara izņem elektrisko ūdensvārītāju. Reakcijas nav. Abas saskatās, Guntra izņem āmuru un naglu. Reakcijas nav. Smuidris atrauj atvilktni, lēni izvelk skaistu tūristu nazi.

Guntra un Madara klāt: O! Kur tādu dabūji! Tā nu gan ir manta. Ar to tu bandītus? Ak tūrismam? Vareni!

Beigu kadri: Žiperis apskata tikko izremontētu kabinetu, Guntra un Madara nes viņa mantas.

Guntra: Kaktusu nepārlaisti, tas nav īsts.

Kabinetā divi galdi, Žiperis strādā, viņam pretim praktikantiņš, kurš kaut ko jautā. Uz galda jau izlikta adata un īlens. Žiperis dusmīgi paskatās uz praktikantu, atver atvilktni, uzmet uz galda gāzmasku.