Jaunā Gaita nr. 314. rudens 2023

Aija Moeller un Linda Treija

 

Izrādes

Šovasar Latvijā viesojās Sanfrancisko Jau­nais teātris no Kalifornijas (ASV), kas Latvijas publikai izrādīja divas izrādes, abas veidotas pēc trimdas autoru darbiem un kas tapušas sadarbībā ar Latvijā zināmiem teātra nozares profesionāļiem – izrāde Ķēves dēls Kurbads ar režisoru Viesturu Meikšānu un izrāde Anšlavs un Veronika ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu. 

Ķēves dēls Kurbads ir veidota pēc valodnieka Jāņa Turbada (īstajā vārdā – Valdis Zeps) romāna motīviem un tika izrādīta 2023. gada 29. jūnijā radošajā kompleksā „Zeit” Līgatnē. Uzrunu skatītājiem pirms izrādes teica teātra kritiķis un žurnālists Atis Rozentāls. Viņš arī vadīja skatītāju diskusijas ar radošo komandu pēc izrādes. Savās atmiņās par romāna tapšanu un par autoru Valdi Zepu dalījās Valters Nollendorfs.

Izrādi Anšlavs un Veronika, kam pamatā ir Raimonda Staprāna luga, Sanfrancisko Jaunais teātris izrādīja kultūras centrā „Si­guldas devons” 30. jūnijā. Pateicoties lielajai skatītāju interesei, tika piedāvāta arī dienas papildizrāde. Anšlava Eglīša lomā iejutās izcilais Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš; Veroniku Janelsiņu attēloja Taira Zoldnere no Sanfrancisko.


 

Balvas

2023. gada 28. jūnijā Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs izstādes „Aiz horizonta” atklāšanas laikā tika pasniegts Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības raksts Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības ALMA priekšsēdētājai Lindai Treijai un PLMC izpilddirektoram Kārlim Kanderovskim par ilggadīgu un nozīmīgu veikumu trimdas mākslas popularizēšanā un saglabāšanā.

 

TV

Kā patīkams un izklaidējošs, bet reizē arī domāt liekošs pārsteigums, kā arī lielisks fons Dziesmu un deju svētkiem, latviešu skatītājam šajā vasarā bija LMT (Latvijas mobilais telefons) piedāvātais oriģinālseriāls „Kolektīvs”. Tā darbība risinās Dziesmu un deju svētku dalībnieku koros, deju grupās, Latvijā sauktajos „kolektīvos”. Sēriju galvenie varoņi ir šo kolektīvu dalībnieki un notikumi ir bal^­stīti patiesos stāstos. Katrai seriāla sērijai tika izvēlēts savs režisors, tādējādi padarot katru sēriju par patstāvīgu īssfilmu ar savu „seju un garšu”.

Režisors Oskars Rupenheits filmiņā „Frolovas metode” stāsta par pavasara skatēm pirms Dziesmu un deju svētkiem un jauno diriģentu satraukumu, kas tiek pārvarēts ar „pārbaudītām” metodēm. Filmas aktieri ir neprofesionāli tēlotāji – jauno diriģentu atveido Luiss Martins Rozentāls, klavierskaņotājas loma uzticēta Inesei Alšānei, bet sērijā dzied jauktais koris „Mūza”.

Mistisko un šausmu filmu režisors Aiks Karapetjans sēriju „Degsme” ir veltījis uzupurēšanās tēmai. Tā par Austrālijas latvieti bez savas deju kopas, kurš atbrauc uz Latviju un ir apsēsts ar vēlmi piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Galvenajās lomās: Ieva Florence-Vīksne, Rolands Beķeris un Edgars Samītis.

Daļēji patiesos notikumos balstīts stāsts ir Martas Elīnas Martinsones režisētās Cūkas driķos pamatā. Tajā apspēlēta latviešu skatītājam tik pazīstamā pilsētas vide, kā tā izmainās Dziesmu un deju svētku laikā un kā to jūt tie, kas paši nav iesaistījušies svētku kustībā. Un protams, kas vispār ir „driķi”! Lomās – Anta Aizupe, Daiga Gaismiņa, Mārcis Lācis, Jānis Grūtups un citi, dejo TDA Zalktis. 

Edgars Kaupers sērijā „Gaismas pils” izstāsta versiju par Atmodas sākuma 1985. gada Dziesmu svētkiem, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto „Gaismas pili”. Filmas gaitā padomju cenzūras funkcionāri, pielietojot komiskas metodes, cenšas apturēt ideoloģiski nepatīkamu notikumu gaitu. Galveno varoņu lomās iejutušies Toms Treibergs, Ieva Puķe, Marģers Majors un citi, scenārija autors ir Maksis Gauja.

Papa Chi (Aivars Čivželis) romantiskā komēdija „Maukurs un zivs” apspēlē koru iekšējās problēmas ar vīriešu balsu trūkumu, savstarpējām attiecībām un to risinājumu.

Galvenajās lomās – Elizabete Marija Brante un Edgars Ozoliņš. Diriģenta lomu spēlē bijušais premjerministrs Einars Repše.

Iejūtīgā un aizkustinošā īsfilma „Kristīne” ir mūzikls par koru, diriģentu un pagastu attiecībām. Edgara Šubrovska mūzika un režisora Mārtiņa Grauda cilvēcīgais humors pievērš uzmanību Dziesmu svētku kustības zūdošajai vērtībai – vīru koriem: 1990. gadā vīru koru bijis vairāk nekā simt, bet šajos Dziesmu svētkos piedalījās vien 22 vīru kori. Lomās – Mārīte Junita Apsīte, Aivars Špariņš, Linards Kalniņš un citi.

Lielisko seriālu vēl ir iespējams noskatīties LMT viedtelevīzijas mājas lapā: https://viedtelevizija.lv/skaties/lmt-originalserials-kolektivs

 

Izstādes

Vasaras pārbagātajā izstāžu klāstā izcēlās tautas lietišķās mākslas izstādē „Mēs”, kura bija iekārtota angārā, kas atrodas Sporta ielā 2. Tajā varēja ne tikai apskatīt audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbus, bet arī iegūt, lasīt un skatīt gan rakstisko, gan filmēto un fotografēto materiālu. Izstādes laikā pēc svētku nedēļas interesentiem bija iespēja apmeklēt arī dažādas meistarklases, kuras notika piektdienās, sestdienās, svētdienās. Izstādē piedalījās ap 1300 autoru (gan lietišķās māk­slas kopās, gan individuāli strādājoši) ar 3500 darbiem. Sevišķi uzteicams ir izstādes mākslinieciskais iekārtojums, kura autori bija Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Juris Leitāns, Dace Pudāne. Viņiem izdevās tukšo, nemājīgo 900 m² lielo angāru pārvērst par izstādi – mākslas darbu, kurā skatītāju sajūsmināja gan izsmalcināti krāsu salikumi, gan dažādu priekšmetu saspēle, un pāri visam kā silta latviska villaina bija izjūtama pozitīva un mājīga atmosfēra.

Visas vasaras garumā no 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pirmā stāva izstāžu zālē bija apskatāma izstāde „Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”. Izstādi veidoja Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”, kuratores Marianna Auliciema un Ieva Vītola, māksliniece Tatjana Raičiņeca, konsultēja Anete Karlsone un Lauma Cenne. „Tautastērps veido un uztur saikni ar Latviju. Izstāde aplūko tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais,” stāsta tās organizētāji. Kopā 40 tautastērpi atklāj to darinātāju un valkātāju pieredzi Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās. Divi tautas tērpi, spītējot kara radītajām grūtībām, bija atceļojuši no Krievijas – Baškīrijas un Omskas. „Izstādē latvieša tautastērps pasaulē atklājas brīnišķīgā daudzveidībā. Mantoti no paaudzes paaudzē, nereti – izdiluši, nodzeltējuši, vairākkārt lāpīti, tērpi kļuvuši par dzimtu relikvijām,” uzsver izstādes veidotāji.

Izstādē „Uzvilkt Latviju”. Tautu meitām fonā Ņujorkas dvīņu torņi, kurus nogāza teroristi 2001. gadā. Attēlā Bostonas latviešu meitenes Sandra Galiņa un Inga Grinberga.