Jaunā Gaita nr. 314. rudens 2023
Vainagi dzejā
Kā vainags var būt aktuāls šodien? Sievietes vainagus lieto joprojām - pin Jāņos, liek galvā Dziesmusvētkos, lieto pie skatuves tērpa kā vēstījumu un darbnīcās izgatavo savam priekam. Bet ko domā vīrieši? Vai viņi vainagus vispār pamana? Vai uztver tos kā atbalsis no cita laikmeta un citas vērtību sistēmas? Vai vainagi joprojām ieslēdz kādu sievietes un vīriešu attiecību teritoriju?
Gatavojot izstādi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicināja piecus dažādu paaudžu dzejniekus meklēt atbildes uz šiem jautājumiem un veltīt vainagam dzeju. Pēc arheoloģisko un etnogrāfisko vainagu kolekcijas apskates, etnogrāfisko ekspedīciju pierakstu iepazīšanas un pētnieku stāstiem un skaidrojumiem ne viens vien no dzejniekiem teica: „Cik interesanti, es nekad par to nebiju domājis!” Un mēs nodomājām: „Protams! Neparasti būtu, ja jūs par to jau būtu domājuši!”
Dzejnieku iespaidi no muzeja krājuma transformējušies dzejas rindās. Tajās vainags nav sastopams kā reālija, ne Jāņu vainaga, ne Dziesmusvētku kroņa, ne citā priekšmetiskā izpausmē. Dzejā vainags parādās tā abstraktajā formā un simboliskajā veidolā. Piecos atšķirīgos veidos tas demonstrē, ka arhaiskie nozīmju slāņi joprojām caurvij mūsu pasaules redzējumu un vērtējumu.
(No izstādes „Vainagošanās Arheoloģiskie,
etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā”
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, 2023.20.VI - 20.XII)
 Vainags. Detaļa. Jumurdas pagasts. 19. gs. vidus. LNVM krājums
Rūta
Briede, Evija Stukle-Zuitiņa.
Mana
zupas līgaviņa.
2023., Visi vainagi sairs, līdz kauli mūs šķirs.
Spirāļu
vainags ar piekariem. Madonas apriņķa Stāmerienas
|
Ilmārs Šlāpins samācās debesis, visapkārt lija vai nu gan vainaga vaina vien bija zīlītēm, pērlītēm, vizuļiem vija matauklu trepītēm uzšuva zeltu
krustiņiem cakotu maliņu celtu caurvija stieplītēm, piekāra zvaniņus saulītei meitiņai visapkārt lija dienā, kad cerību loloja veltu
sajāja tautas un zirgus kā gredzenus meitas kā rakstītus nēzdogus mija samina vainagu saulīte kājām aizveda meitiņu projām no mājām
vai nu gan vainaga vaina vien bija dienā, kad visapkārt asaras lija
Andris Kalnozols Vainags ir pirmais karuselis, zootrops, daudzi kadri…
Lūk – vecāki ceļ tevi gaisā, un skolas gadi…
Tu apprecies un studē
šķiries un pārvācies,
un dziedi arheologu korī, ko izrāvi torīt… Spogulī pretī tev raugās jau pensijas gadi,
un kurpēs, kas beidzot vairs nespiež,
kā spokainā filmā, Pēdējā pietura! Uzmanīgi! Kāpiet zemē! Vēl galva var reibt kādu brīd'
Par atstātām mantām mēs neatbildam. meitenīt…
Krišjānis Zeļģis visuma centrs – galva apjozta ar žogu ar aizsargapli
kas kā čūska ēd savu asti bezgalībā
kaut kā jāsargājas jāsargājas no tumsas kā gaišā dienas laikā var ienākt
no lāstiem jāturas gabalu nostāk lai nenoskauž ļauna acs bada gadi un dienas lai tālas kā stāsti par pagātnes dienām
nāves lai paliek veciem un slimiem lai jaunos mierā liek lai vīri pārnāk no kaujas un paliek tik ilgi līdz izaug meitas un dēli
ap vārtiem sastājuši visi sliktie māņi aplī raugoties tie gaismas izbīsies
Eduards Aivars DIVI HAOSI Bija mīlestība vai nebija, to jau arheoloģiskie izrakumi nepasaka (Janīna Kursīte)
Stūra vainags ar zirga astriem Vainagā elsas un sāpes Viņa būs auglīga ķēve Divi haosi saplūst Neizbēgamā vainā Nu viņš tai blakus kā bērns Kas paveicis līdz šim lielāko darbu Vainags raudāja tā Ka to zināja tēvsmāmiņa Bet dzirdēja tikai sikspārņi
Viņš sapnī redzēja vēl Kā ņem to otru, ar bronzas asti Kas atvelk muguru taisnu Nu cits pagalms to salieks Pirms zaudēja vainagu Tā esot bijusi burve Visgarām niedru purvi Viscaur skudru ceļi Sāpes lijušas tai pār galvu Kā šķidrs sudrabs pār koku zariem
Jaunajai sievai rīta nomiedzī Jaunais haoss pēkšņi šķiet gaisma! Spīguļo saulīt, spīguļo! Mirdzi, mirguļo Vainadziņ dzelmē Vīri maz no tā saprot Vainadziņš zudis Galviņa paturēta |
|
Ivars Šteinbergs VAIŅAGA SASTĀVDAĻAS
1. Virsa
bakalaura studiju laikā
otrajā kursā mums bija vasaras prakse studenti ne vairs
divdesmitgadnieki izslāpuši pēc kredītpunktiem mūs sadalīja pa
pāriem aptaujāt vietējos par daiļliteratūras lasīšanas paradumiem aptauja ir anonīma mani salika ar dārtu izspūrušiem matiem
kā vijoles lociņa astriem pēc
viņa teica ejam uz ezeru man ir sidrs un mēs sēdējām
man negribējās klusajā mirklī sacelt viļņus kā atrodot ligzdu ar
iesaka nepieskarties pat neelpot virsū ja grib lai putns tāpēc man šķita jocīgi
ka peldkostīms nav viendaļīgs viņa iepina
2. Odere
uzdevums vietējās baznīcas arhīvs jāreģistrē visas grāmatas autors gads izdevējs manas paģiru domas nesalasāmas kā reliģiskā dzeja vecajā drukā stundas velkas tikpat ilgi cik seno laiku romānu nosaukumi dažām grāmatām bronza uz vāka ar patinu smagas kā nogurums dārta šodien citā grupā kāda ir laika izjūta arheologiem es iedomājos un uzreiz sev atbildu droši vien līdzīga kā telpas izjūta lidmašīnu pilotiem bet vakarā beidzot minerālūdens un sarunas muižas terasē ar kursabiedriem dārtas auskari līdzīgi makšķernieka vizuļiem pie ieelpas sakustas kad viņa aiziet čurāt krūmos es izliekos ka eju pīpēt mazliet paliekam es saku un mēs mazliet paliekam
3. Starppapis
ir ziema un tuvojas sesija man zvana dārta lai eju uz vecrīgu satiekamies pazemes krogū ir svētdiena un viņai ir prievīte un es redzu ka viņa jau ir iesildījusies bet mēs jokojam it kā uz riņķi it kā pa spirāli lai vairāk iegriež paliec pie manis viņa ierosina un mēs ejam uz mācītāja dzīvokli un pārguļam prievīti viņa novilka bet reibums palika kā neredzams nimbs un no rīta es pasaku piedod man ir jābrauc uz ārzemēm un es nezinu vai es tev piezvanīšu visdrīzāk ka nē un viņa saka mazliet paliekam bet es nepalieku
4. Zīles
biroja ballītē uzvelku savu kaklasaiti ap galvu aizmugurē plivinās bante uz pieres šlipse kā siksna it kā noturot vietā kaut ko kas draud izlīt kolēģis uzliek lampas abažūru kā cepuri un boss uzliek salātu bļodu es dzeru sidru un galva smaga kā spainis kāpēc nav karuseļu kas veidoti kā mēbiusa lentes es kliedzu savus vārdu salātus savu statusu es esmu pieaudzis un par savu kroni es samaksāju veikalā stockmann
5. Smeldzes
kad dēls ir nolikts gulēt es skatos video kā dzejnieks publiski lasa savu viltoto sonetu vainagu tad slīdu pa facebook lenti kā pa ūdens slidkalniņu līdz ieraugu o dārta apprecējusies matos rudzupuķes un es slīdu tālāk un dzeru ūdeni pirms gulētiešanas pārbaudu e-pastu tur vienīgais ziņojums esmu latvijas universitātes sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes 3. kursa students un bakalaura darba ietvaros veicu pētījumu aptauja ir anonīma un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 5-7 minūtes paldies par veltīto laiku jau iepriekš tavs vecums 18-25 26-35 36-45 46-55…
|
Māksliniece
Andra Otto Hvoinska LNVM
„Vainagošanās”
izstādes
JG mākslas redaktore Linda Treija izstādē „Vainagošanās”
Vizuļu vainags. Dienvidkurzeme. 19. gs.
|
%20copy.jpg)
