Jaunā Gaita nr. 314. rudens 2023

Irita Žeiere

Vainagošanās

 

Kopš vasaras saulgriežu laika, 20. jūnija, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32 skatāma jauna izstāde „Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā”, kas tapusi sadarbojoties vairāku jomu speciālistiem – vēsturniekiem, restauratoriem, māksliniekiem un dzejniekiem. Tā vēsta par latviešu kultūrai nozīmīgu, dziļi simbolisku un šķietami, visiem tik zināmu sievietes tērpa daļu – vainagu. Tomēr vainagu tēmā iedziļinoties, atklājas, ka tajā daudz arī nezināmā un neatklātā.

Izstādes nosaukumā ietvertā doma par zināmu procesu, rotaļīgumu, izrādīšanos, spēlēšanos un lepošanos ir realizējusies gan saturiski, gan arī vizuālā iekārtojuma ziņā. Par gaisīgo un vieglo sajūtu, ko rada visas centrālās zāles pārskatāmība, veiksmīgi izkārtotās un caurredzamās vitrīnas, kurās vainagi izvietoti dažādos līmeņos un vārda vistiešākajā nozīmē, apskatāmi no visām pusēm, varam pateikties muzeja māksliniekam Ģirtam Baranovskim un viņa komandai. Papildinošu, viegli uztveramu un neuzbāzīgu grafiskā dizaina risinājumu izveidojusi māksliniece Dita Pence. Centrālo zāli papildina vēl vairākas „kabatas” vai nelielas telpiņas, kas izmantotas citām atsevišķām, ar vainagiem saistītām tēmām.

Vēsturiskie muzeja krājumā esošie vainagi izkārtoti hronoloģiskā secībā, pa nosacītām vainagu grupām, ļaujot izsekot to attīstībai gadsimtu gaitā. Kā unikāli un īpaši saudzējami muzeja priekšmeti, oriģinālie vainagi līdz šim bijuši eksponēti visai reti un nelielā skaitā.

Izstādē apskatāmi 200 vēsturiskie vainagi, pārstāvot visus galvenos veidus, izņemot puķu vainagus.

Spirāļu vainags. Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta Gaideļu-Viduču senkapi. 6.-7. gs. Bronza, lūki, diam. 17 cm, augstums 4,2 cm. LNVM, A 12898: 30            Foto: Landa Lagzdiņa

Arheoloģiskajos izrakumos iegūtie vainagi, no kuriem senākie attiecas uz 6. un 7. gadsimta miju un sākotnēji bijuši darināti no bronzas, pārsvarā saglabājušies fragmentāri un laika gaitā guvuši ievērojamus bojājumus. Tāpēc, lai atgādinātu skatītājam par šo vainagu kādreizējo spožumu un greznību, katrā vitrīnā līdzās oriģinālajiem atradumiem ievietota arī kāda mūsdienās gatavota rekonstrukcija. Te apskatāmi dažādu Latvijas teritorijā mītošo sentautu vainagi, kuru vēsture mērāma vairāk nekā 1000 gadu garumā.  No ievestās bronzas gatavotie metāla vainagi bijuši vairāk kā prestiža, statusa simbols, ko katrs nemaz nevarēja atļauties. Tie daļai sieviešu un arī mazu meiteņu doti līdzi aizsaulē, skaitā no viena līdz pat četriem. Reizēm tie atrodami arī vīriešu kapos, kā ziedojums vai piemiņa, un kā vērtīgs priekšmets noglabāts arī depozītos.

Neviens muzeja vēsturiskais vainags izstādē nav nokļuvis bez restauratoru gādīgā pieskāriena, tāpēc, akcentējot viņu lielo ieguldījumu izstādes tapšanā, atsevišķa neliela telpa veltīta tieši šī procesa atspoguļojumam. Tajā iespējams vērot gan filmu par vainagu restaurācijas procesa mirkļiem, gan vairākus stendus ar konkrētu vainagu izpētes un restaurācijas procesa rezultātiem, gan arī apskatīt visus iespējamos rīkus un aparātus, kas pielietoti restaurācijā.

Vizuāli krāšņo un vairāk zināmo etnogrāfiskās kolekcijas daļu, kas galvenokārt aptver laika posmu no 19. gs. līdz 20. gs. sākumam, raksturo krāsainība, daudzveidība un rotājumu mirdzums, kas vilināt vilina tos apskatīt tuvāk. Šie vainagi ir jaunavu atribūts un kāzu rituāla daļa. Te atrodamas gan ļoti populāro vainagu daudzās variācijas, gan unikāli, tikai vienā eksemplārā zināmi vainagu varianti. Starp daudzajiem vietējo amatnieku meistardarbiem izceļams ne viens vien darinājums, bet Ventspils apriņķa Ventas pagasta 19. gadsimta vainags, šķiet, īpaši uzrunājošs savu proporciju, materiālu toņu nianšu, detaļu pārdomātības  un rūpīgās izstrādes dēļ. Šo kolekcijas daļu papildina ekrānā gūstamā informācija par Pieminekļu Valdes 1920.-1940. gada ekspedīcijās savākto vainagu materiālu – aprakstu lapas, zīmējumus un fotoattēlus, teicēju sniegtās ziņas par dažādiem vainagu lietošanas un darināšanas aspektiem.

Sava būtiska loma izstādes kopējā noskaņā, piešķirot tai zināmu poētismu, bija arī uzrunātajiem vairāku paaudžu dzejniekiem, kas atsaucās aicinājumam un radīja darbus konkrēti šim gadījumam. Tie tapa pēc individuāliem muzeja krātuvju apmeklējumiem, sarunām ar izstādes veidotājiem un vēsturisko materiālu iepazīšanu.

Lielāko radošo pienesumu izstādei nodrošināja sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kura rezultējusies ar studentu jaunradīto laikmetīgo vainagu kolekciju. Tā tapusi mācību gada ietvaros, gan apmeklējot muzeja krājumu un iepazīstot vēsturisko materiālu, gan veidojot savas versijas un variantus darbu skatēm, galvenokārt akcentējot tieši vainagu saturisko vēstījumu. Šo kolekciju pārstāv 26 autoru darbi, kas izstādē integrēti gan vitrīnās starp vēsturiskajiem vainagiem, nojaucot nospraustās hronoloģiskās un simboliskās robežas, gan izvietoti atsevišķā vitrīnā un telpās. Plašākus aprakstus par autoriem un viņu radīto darbu jēdzienisko saturu iespējams izlasīt arī ekrānā. Nupat augusta mēnesī šo daļu papildināja vēl vienpadsmit mākslas un dizaina studentu radītie darbi, kas bija gatavoti un eksponēti tieši starptautiskajai dizaina mesei Salone del Mobile Milānā, dizaina skolu un jauno dizaineru sadaļā SaloneSatellite. LMA ekspozīcijā ar nosaukumu „Kas ir tavā galvā?” („What’s in/on your head?”) bija eksponēti darbi, kas veidoti arī vizuālās identitātes un papildinātās realitātes formās.
 

Kaspars Gobiņš. Domu cietums, 2022, jaukta tehnika, betons, stieple, 12cm, diam. 17cm Pašam savs cietums

Mākslinieku radītie laikmetīgie vainagi stāsta par aktuāliem mūsdienu procesiem, izceļot un paplašinot tā atšķirīgās simboliskās un metaforiskās nozīmes. Tie ir gan vizuāli pārsteidzoši, gan saturiski dziļi, ārkārtīgi dažādas dzīves jomas analizējoši un apspēlējoši – gan aktuālas globālas tēmas, kas skar visu pasauli, gan atsevišķus indivīda personības aspektus analizējoši, pasniegti gan skaudrā realitātē, gan ironiskā vēstījumā. Lielās dažādības vidū grūti izcelt kādu vienu, bet neapšaubāmi, ka viens no emocionāli iedarbīgākajiem un saturiski bagātākajiem darbiem ir Lauras Dzērves darinātais Atbildības vainags. Ne velti tā attēls izvēlēts kā akcents izstādes ievaddaļai. Vizuālā atsauce uz pašreizējiem notikumiem pasaulē vēl skaudrāk liek padomāt par sievietes būtību, spēku un atbildību mūsdienu kontekstā un vīriešu lomu visā notiekošajā.

Darbs pie vēsturisko vainagu izpētes, tapusī dzeja un studentu radītie jaundarbi kopīgajā izstādē apliecina, ka vainagu nozīme mūsdienās nav mazinājusies, tikai ieguvusi jaunu vērienu. Tā ļauj paskatīties uz vainagu no dažādiem aspektiem un interpretēt tos aktuālā mūsdienu kontekstā, piešķirot tiem jaunu simboliku, rosinot iztēli un domāšanu. Izstāde apliecina, ka vainags Latvijas kultūrtelpā turpina eksistēt ne tikai kā saglabāts un joprojām lietots apģērba elements, bet arī kā spēcīgs iedvesmas avots radošumam.

Izstādes noslēgumā, kas plānots šī gada 20. decembrī, ceram prezentēt arī izstādei veltītu katalogu, tādējādi ļaujot turpināt sarunu par vainagiem un to vietu mūsdienu kultūrā vēl arī pēc izstādes slēgšanas.