Jaunā Gaita nr. 315. ziema 2023

 

 

Latvijas valsts svētku nedēļā jauniešu koris „Kamēr...” viesojās ASV. Aptuveni nedēļu ilgajā tūrē mūziķi apciemoja vairākus štatus, tostarp lielpilsētas Ņujorku, Vašingtonu un Bostonu. Repertuārā lielākoties bija latviešu mūzika – gan tautas, gan laikmetīgā. Bostonā, pēc koncerta svētdien (12.XI) latviešu Trimdas draudzes baznīcā, nākošā dienā „Kamēr...” uzstāšanās leģendārajā „TD Garden” sporta arēnā Kristapa Porziņģa pārstāvētās basketbola komandas „Celtics” un Ņujorkas „Knicks” spēles starpbrīdī apšalca teju visus latviešu medijus. Kora māk­slinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis atzina, ka šis notikums bija kā salda medusmaize koncerttūres noslēgumā. Koris koncertturnejā ASV sniedza priekšnesumu arī Latvijas kandidatūras prezentācijas pasākumā ANO Drošības padomē Ņujorkā un uzstājās ar koncertu prestižajā Kenedija centra Tūkstošgades koncertzālē Vašingtonā.

 

 

Valsts svētku laikā 10.-19. novembrī Likteņdārzā uzmirdzēja Andreja Pumpura eposs Lāčplēsis. Pastaigu takas veidolā Pumpura eposu iedzīvinājis režisors Kārlis Anitens un šī gada „Spēlmaņu nakts” nominants gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Katru vakaru bija skatāmi pieci gaismas izrādes seansi, kuros sadarbojās daba ar gaismu, skaņu, mūziku, video, scenogrāfiju un aktiermākslu. Apmeklētāji 17 epizodēs varēja piedzīvot Andreja Pumpura eposa norisi, pašiem kļūstot par izrādes dalībniekiem. Uzvedumam nepieciešamo oriģinālmūziku radījuši jaunie mūziķi Jānis un Signe Aizupiete. Balsis ieskaņojuši aktieri Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs. Video epizodes veidojis mākslinieks Toms Zeļģis, un projektu tehniski realizējusi kompānija „Full Stage”.

 

 

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma apjomīga Jāzepa Grosvalda retrospekcija „Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai. Jāzeps Grosvalds 1891-1920”. Ekspozīcija ietver aptuveni 400 Grosvalda mākslas darbus no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbus no Vermlandes muzeja Kārlstadē. Izstādi papildina bagātīgs izpētes materiāls dažādos formātos, arī digitālajā un audio. Līdz ar izstādes atklāšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā klajā nācis sadarbībā ar apgādu „Neputns” un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – mākslinieka Jāzepa Grosvalda grāmata Persijas ainas. Izstāde LNMM galvenajā ēkā būs skatāma no 11. novembra līdz nākamā gada 30. martam.

 

 

Apgāda „Pētergailis” klajā laistā Signes Viškas no vācu valodas tulkotā grāmata Tur lejā, kas paredzēta bērnu seksuālajai audzināšanai, izsaukusi viedokļu vētru sociālajos medijos par veidu, kādā tajos skaidroti vairāki ar seksualitāti un dzimumu saistīti aspekti. Grāmata vēsta par ķermeni un dzimumorgāniem, iemāca, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas, pieskaras arī transpersonu un interseksuāļu un citām seksuāla rakstura tēmām. Atsauksmes aizgājušas pat tik tālu, ka tulkotāja bijusi spiesta vērsties policijā par saņemtiem naidīgiem draudiem. Savukārt grāmatas atbalstošā Latvijas sabiedrības daļa uzskata, ka bērnus no seksuāla rakstura informācijas šodienas pasaulē izolēt nevar, tāpēc būtu labāk, ja šādu informāciju viņi saņemtu kontrolēti un ar jēdzīgu skaidrojumu, nevis no patiesi apšaubāmiem avotiem.

 

 

Galerija „Istaba” 5. septembrī atklāja amerikāņu programmētāja un „Riga Tech Girls” mentora Kevina Maikla Irlena izstādi „Multipolar I”. Šī māksla radīta, pielietojot viņa izdomāto algoritmiskās zīmēšanas programmu ar to pašu nosaukumu. Galerijas vadītāja Linda Lūse saka, ka Kevina darbos jūtams modernās tehnikas savienojums ar retro-avangardisko 70. gadu grafisko dizainu, kad līdzīgi attēli tika zīmēti ar roku. Amerikāņu programmētājs Kevins Maikls Irlens un viņa sieva, latviete Anita Dzirne-Irlena jau kādu laiku ir pārvākušies no Ņujorkas uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.

 

 

Ikgadējais Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības ALMA saiets notika Ņujorkas štatā Katskiļos  (2023.29.IX-01.X). Tā kā pagājušais gads pagāja Dziesmu un deju svētku zīmē ar dažādām izstādēm, izrādēm un citiem kultūras notikumiem, kas bija kā košas, iespaidiem rotātas piespraudes pie katra dalībnieka atmiņu lakata, tā šī gada saieta tēma bija „Piespraudes”. Tika apskatīti un izrunāti tādi pasākumi kā ALMA biedru izstāde Pasaules Latviešu mākslas centrā, Raimonda Staprāna izstāde Cēsīs „Pārāk tuvu, pārāk tālu” un izstāde „Vainagošanās” Rīgā, kā arī ALMAs biedru darbi, sasniegumi un citi jaunumi. Tikāmies ar lektori no Latvijas, mākslas zinātnieci Agniju Lesničenoku, kura ir Latvijas Nacionālā arhīva eksperte Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļā, daudzu publikāciju un pētījumu autore. (Šai JG numurā skat. viņas rakstu par mākslinieku Paulu Puzinas.) Saietā Agnija pastāstīja par divām tēmām – par „LMA studentu korporācijas ‘Dzintarzeme’ darbību un lomu latviešu nacionālās mākslas saglabāšanā̄ (1923-1973)” un par „Trimdas mākslas dokumentāro mantojumu Latvijas Nacionālā arhīva krātuvēs”. Savukārt mākslinieks Edgars Jēriņš stāstīja par nupat iznākušo grāmatu Edgar Jerins: Life in Charcoal tapšanu un par saviem darbiem. Grāmatas aprakstā var lasīt: „Ģimenes traģēdijā dzimušie Edgara Jēriņa monumentālie ogles zīmējumi ir izcils mūsdienu amerikāņu mākslas sasniegums. Slavenais amerikāņu dramaturgs Artūrs Millers savā laikā teicis: ‘Jāpievērš uzmanība!’, un šajos rūpīgi analizētajos darbos mākslinieks dara tieši to.”

 

 

Mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde „Sēņu projekts. Transfungus” bija apskatāms Rīgā, Elizabetes ielā 2 2023. gadā no 9.-12. novembrim. Izstādes apmeklētāji iepazinās ne tikai ar mākslīgā intelekta (AI) ģenerētu „transfungus pasauli”, bet arī ar dokumentālām video liecībām par mušmiru sporu sēšanu stratosfērā, tās izkaisot no speciāli šim nolūkam pielāgota balona. Papildus tam Gabrāna mākslinieciskās aktivitātes bija aplūkojamas arī paplašinātās realitātes (augmented reality) aplikācijā „SAN app” (to var lejuplādēt interneta vietnē). Šoreiz tajā bija apskatāma speciāli izveidota galerija – no jebkuras vietas Rīgā bija redzama liela mušmire, bet, nonākot Elizabetes ielā 2, pa šīs sēnes kātu bija iespējams virtuāli pacelties 25 km augstumā virs jūras līmeņa. „Transfungus” projekta laikā Ginta Gabrāna virtuālās „SAN app” mušmires pārklāja Rīgu, Parīzi, Londonu, Romu, Berlīni, Ņujorku un citas pilsētas visā pasaulē.

 

 

SLA Art Space Animation Film Festival-2023 (SASAFF) Ņujorkā ir pirmais festivāls ASV, kurā tiek izstādītas animācijas īsfilmas no trim Baltijas valstīm: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Programmu veidoja pazīstami animatori – Ülo Pikkovs no Igaunijas, Vladimirs Leščovs no Latvijas ar filmiņu Comeback un Valentas Aškinis no Lietuvas. Programmu veidoja Fredrikstades animācijas festivāla vadītājs Anderss Narveruds Moens. Festivāla galvenā konsultante bija Latvijā un pasaulē atzītā māksliniece animatore Signe Baumane.

 

 

Kā romantiska, skaista un reizē nostalģiskā atelpa Latvijas valsts svētku laikā, 20. novembrī Latvijas televīzijā bija skatāma filma Dzejnieks un Auķis. Ļoti personīgā stāstā aktrise Ausma Kantāne-Ziedone atklāj, ka glabā Imanta Ziedoņa un arī savas vēstules no laika, kad viņi tikko iepazinās. Filma uzbur Dzejnieka un Auķa jaunības laiku, kad poētiskie vārdi vēstulēs un pastkartēs bija dzīves lādiņš saņēmējam. Dzejnieka un Auķa kopīgās dzīves un jaunības pirmajos desmit gados, kamēr abi viens otram rakstīja vēstules, radās arī Ziedoņa dzeju krājumi, Epifānijas, Kurzemīte, ceļojumu apraksti u.c. Laikmeta noskaņu filma iegūst no līdz šim neredzētām fotogrāfijām, kuras glabā Imanta Ziedoņa māsa Anita Bumbure. Līdz šim neredzēts foto krājums izmantots arī no Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī no Latvijas Televīzijas arhīva. Ziedoņa un Kantānes vēstules lasīja aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Kaspars Znotiņš. Savus stāstus par Dzejnieku un Auķi atklāja literatūras pētniece, Imanta Ziedoņa Kopoto rakstu sastādītāja Andra Konste, Imanta Ziedoņa māsa Anita Bumbure, Ausmas Kantānes draudzene Ingrīda Circene, komponists Raimonds Pauls, aktieris Jānis Paukštello. Režisors ir Guntis Lēmanis.
<https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.11.2023-dzejnieks-un-aukis-ltv-dokumentala-filma.id311031>