Pa sniegotu ceļu aizejot

Pieminam rakstnieci Ingunu Baueri.

1960.23.VII-2024.20.I

2024. gada pirmais mēnesis mums atnesis sēru vēsti. 20. janvāra agrā rītā Mūžībā aizsaukta daudzu lasītāju iemīļotā rakstniece, vairāk nekā 20 kultūrvēsturiskas ievirzes romānu autore Inguna Bauere (pirmslaulību uzvārdā Tiltiņa). Vien pāris dienu pirms traģiskā notikuma sociālajos medijos izskanēja ziņa, ka rakstniece Madonas slimnīcā cīnās par savu dzīvību, un aicinājums aizlūgt Dievu, lai viņa ātrāk atgūtu veselību. Diemžēl lūgšanas netika uzklausītas.

Lielākās daļas Ingunas Baueres romānu centrā ir vēsturiskas personības, kuru ieguldījums Latvijas kultūrvēsturē ir nenovērtējams. Viņas uzmanību izpelnījās veselas dzimtas, piemēram, Krišjāņa Barona, Ata Kronvalda, Kārļa Skalbes un citas, kā arī viņu tuvākie līdzgaitnieki. Šie dižgari, kurus iepriekš esam iepazinuši skolas gados un vienīgi no grāmatu lappusēm, Ingunas Baueres darbos spēj atdzīvoties, respektīvi, mūsdienu cilvēka apziņā pārtapt par īstiem cilvēkiem ar miesu un asinīm. Lasītājam tie kļūst ja ne gluži tuvi, tad vismaz saprotami – tādi, kas patiesi reiz dzīvojuši. Un ir neparasti, ka to spēja dabūt gatavu rakstniece, kura pēc izglītības bija inženiere. Šķiet, Ingunas Baueres stiprā puse bija tieši sieviešu raksturu attēlošana, piemēram, Kārļa Skalbes dzīvesbiedres Lizetes, Andreja Pumpura dzīvesbiedres Edes, Matīsa Kaudzītes mīļotās sievietes Līzes Rātminderes, Ata Kronvalda dzīvesbiedres Karolīnes un citu dāmu, kuru vārdi Latvijas vēsturē ir paliekoši. Tagad tiem klāt pievienojams arī pašas Ingunas Baueres vārds.

Lai uzrakstītu kultūrvēsturiskas ievirzes literāru darbu, autorei bija nepieciešama ne tikai milzu pacietība, bet arī daudz laika sagatavošanās darbiem, lai izpētītu arhīvus, ierakstus baznīcu grāmatās, kas nereti ir grūti saburtojami, un citus uzziņu avotus. Romānos attēlotais laikmets, vienalga, vai tas būtu 18. vai 19. gadsimts, Ingunas Baueres interpretācijā no mistiskiem aizlaikiem kļūst par gluži labi saprotamu, turklāt interesantu laika posmu. Jāprecizē, ka ne visi autores literārie darbi veltīti vienīgi aizgājušajiem laikiem, tāpēc ir lietderīgi pieminēt kaut vai viņas romānu Jānis Lūsēns trešais (2019), kur uzmanības centrā ir iecienītais latviešu komponists Jānis Lūsēns.

Viena no rakstnieces mākām, varētu pat teikt, talantiem bija savos darbos neuzkrītoši, bez jebkādām didaktikas iezīmēm iepīt pa kādai no dzīves lielajām patiesībām. Viņas piedāvātās atziņas lasīšanas gaitā liek mazliet piebremzēt, apdomāties un tikai tad lasīt tālāk. Ja cilvēki kādas no šīm atziņām saprastu jau jaunībā, varbūt izdotos izvairīties no kādas liktenīgas kļūdas, bet varbūt arī ne… Šķetinot šo domu tālāk, varētu pat būt pamatoti uzskatīt, ka autore ar savu romānu palīdzību lasītāju varbūt pat centusies pasargāt.

Katras jaunas Ingunas Baueres grāmatas iznākšana kļuva par notikumu. Tie bija darbi, ko sabiedrības lasošā daļa vēlējās iegūt un izlasīt. Kurš no izdevumiem ieguva vislielāko popularitāti – to grūti izvērtēt. Šo rindu autore par tādu uzskata romānu Doroteja. Izredzētā (2022), kur galvenā varone ir Kurzemes hercogiene, Pētera fon Bīrona trešā dzīvesbiedre Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema.

Lasītāji rakstnieci Ingunu Baueri novērtēja, jo ne velti 2010. gadā viņa saņēma Lielo lasītāju balvu (2. vieta); 2013. gadā – Veidenbauma prēmiju, Draudzīgā aicinājuma medaļu par Draudzīgā aicinājuma atdzimšanas veicināšanu un Egona Līva literāro prēmiju Krasta ļaudis par romānu Piedod, Karolīne! (2013). 

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ingunas Baueres tuviniekiem un darbu lasītājiem!

Lāsma Gaitniece