Jaunā Gaita nr. 317. vasara 2024
Gleznotāja, mākslas kritiķe, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja Linda Treija ir JG mākslas redaktore.
Linda Treija
Aina Roman. Notvert sajūtu
„Gleznai jābūt tādai, kas liek just.”[1]
Mākslinieces Ainas Roman mākslas darbi izraisa skatītājā sajūtas par redzamo un reizē abstrakto pasauli.
Jau no agras bērnības Ainu aizrāva daba, interesanti objekti un pats radīšanas process. No pastaigā gar jūru savāktajiem gliemežvākiem un izskalotajiem kokiem tika radītas mazas skulptūriņas. Skolas laikā Aina pēc iespējas vairāk apmeklēja mākslas klases – keramiku, gleznošanu un citas. Interese par keramiku turpinājās un kādu laiku pastāvēja līdzās ar jaunu aizraušanos – sietspiedi. Jaunajai māksliniecei paveicās praktiski apgūt šo grafikas tehniku un tās knifus, darbojoties talantīgu sietspiedes mākslinieku grupā. Darbošanās ar sietspiedi viņu ieveda ilustrācijas jomā, kur ciešā sadarbē ar dizaineriem un mākslas vadītājiem tika izstrādātas un radītas sietspiedes ilustrācijas žurnāliem, brošūrām un gada pārskatiem.
Tomēr māksliniece ilgojās pēc kaut kā tiešāka, momentānāka, kaut kā, kas nebūtu saistīts ar sietspiedes darbietilpīgo vizuālā attēla veidošanu. Tieši glezniecība Ainai deva šo iespēju daudz spontānāk mirkļa sajūtas un impulsus attēlot savos darbos.
Lai gan Aina glezno arī figurālas kompozīcijas, galvenais viņas izteiksmes veids, vismaz pašreizējā posmā, ir ainava. Mākslas darbi ir pilni ar dabas iespaidiem un emocijām. Māksliniece daudz glezno brīvā dabā. Gleznās viņa tiecas notvert laika un vietas sajūtu, nepievēršoties detaļām. Bieži vien reāls dabas skats var pārvērsties gandrīz abstraktā gleznā.
Būt klāt procesā un spontāni pārnest noteikta mirkļa sajūtas savā darbā Ainai ir ļoti svarīgi. Saplūstot ar dabu, uzsūcot sevī apkārtējo vidi, ir vieglāk pārnest būtisko ainavā uz audekla.
Sākumā māksliniece meklē interesantu ainavu vai tās fragmentus. Tie var būt noteikti laukumu masīvi – koki, debesis vai lauki. Interesantais var arī būt, kā tie ir saistīti viens ar otru vai – kā veido neparastu kompozīciju. Aci var piesaistīt izteiksmīgas krāsu joslas vai detaļas. Varbūt saistošais ir krāsu, faktūras kontrasts vai kā formas saplūst, vai kā pārklājas, lai izveidotu vizuālu stāstu.
Ainas darbos pastozi uzliktie krāsu triepieni atdzīvojas. Liekas, ka tie piedod kustību un dzīvīgumu gleznām. Tie ir kā mirkļi, kas turpina savu kustību gleznā. Daba – gaisma virmo, ūdens plūst, zari kustas. Sajūtas tiek izteiktas gan ar otas žestu, triepiena formu, krāsu vibrāciju un laukumu ekspresīvo kompozīciju.
Atbilstoši savai pastozajai glezniecībai viņa izmanto eļļas, akrila un Flashe vinila krāsas gan uz audekla, gan paneļa vai papīra. Vesela gleznu sērija ir tapusi uz interesanta materiāla, DuraLar plāksnēm. Šajos darbos sevišķi izceļas krāsas un triepiena dzīvīgums, kustība.
Ļoti būtiska ir krāsas konsistence. Krāsai jāslīd, jākustas uz virsmas. Tai viegli jāpakļaujas paletes naža un otas vadībai.
Mazāka izmēra gleznas galvenokārt top plenērā, un tas prasa ļauties spontanitātei, tā brīža izjūtām. Pie šīm gleznām strādājot, ir svarīgi laikā apstāties, lai saglabātu mirkļa tvērumu gleznā, un tā netiktu samocīta. Lielāka izmēra darbu tapšana darbnīcā ir laikietilpīgāka, taču savā ziņā pats process ir piedodošāks. Gleznas veidojas no daudziem slāņiem, laukumu saspēlēm, tās var pārstrādāt, krāsas pielāgot un kompozīciju mainīt. Tā ir cita veida gleznošanas pieeja, nekā ātri gleznotie darbi.
Arī figurālajos darbos māksliniece cenšas notvert emocijas ķermeņa valodā un sejas izteiksmēs ar krāsu triepienu žestu, kolorītu un ekspresiju.
Interesanta grafiku sērija ir tintes arhīva izdrukas The inkjet archival prints, kas tika izveidotas datorā, izmantojot tuvplāna skenējumus no mākslinieces gleznu daļām. Izdrukas raksturo augsta kvalitāte un noturība.
Aina atzīmē, ka mākslinieks, kurš ietekmējis viņas daiļradi, ir amerikāņu gleznotājs, grafiķis, abstraktā ekspresionisma un Kalifornijas līča piekrastes vai Sanfrancisko figuratīvās skolas Bay Area Figurative Movement pārstāvis Ričards Dībenkorns (Richard Diebenkorn).
Lielu iespaidu Ainas daiļradē ir atstājušas Dībenkorna kompozīcijas ar skaidri definētajām formām un smalko krāsu tekstūru, kā arī viņa dažādie glezniecības stili no abstrakcijas līdz figuratīvajam. Savu nozīmi mākslinieces rokrakstā ir spēlējusi arī Deivida Hoknija (David Hockney) glezniecība. Interesanti, ka arī Raimonds Staprāns ir apbrīnojis un studējis abus šos māksliniekus.
Vēl pie ietekmēm jāmin Romārs Bārdens (Romare Bearden) ar savām iespaidīgajām kolāžām, abstraktā un figuratīvā ekspresioniste Elaine Dekooninga (Elaine de Kooning) un viņas izteiksmīgie figurālie portreti. Ilustrāciju jomā Ainai ir tuva Maira Kalmane (Maira Kalman) – māksliniece, autore/ilustratore un dizainere, kas pazīstama ar savām rotaļīgajām un asprātīgajām ilustrācijām.
Aina Roman ieguva bakalaura grādu Konektikutas Universitātē (University of Connecticut, Storrs, Connecticut, 1982) un maģistra grādu Mākslas universitātē Filadelfijā (The University of the Arts, Philadelphia, Pennsylvania, 1993), kā arī 1980. gadā viņa pabeidza mākslas terapijas studijas Dean Jr. College, Franklin, Massachusetts.
Aina ir strādājusi kā mākslas skolotāja, ilustratore, teātra skatuves dizainere. Pašreiz viņa ir mākslas pasniedzēja Montgamerijas koledžā (Montgomery County Community College, Blue Bell, PA). Darbā ar studentiem māksliniecei patīk būt blakus radošajam procesam, vērojot skolēnu radīto mākslu un vērojot viņu attīstību un pilnveidošanos.
Mākslinieces darbi – sietspiedes, arhīva tintes drukas, gleznas, tikuši izstādīti gan žūrētās, gan grupas, gan personālizstādēs ASV, kā arī Pasaules Latviešu mākslas centrā, Latvijā. Ainas Roman mākslu var apskatīt mājaslapā <https://ainaroman.com/home.html>.
